Věra Čáslavská — Čehoslovākijas vingrotāja, 7 olimpiskās zelta medaļas
Věra Čáslavská — Čehoslovākijas leģendārā vingrotāja: 7 olimpiskās zelta medaļas, 22 starptautiskie tituli, pasaules un Eiropas čempione, iedvesmas avots sportā.
Věra Čáslavská (1942. gada 3. maijs - 2016. gada 30. augusts) bija Čehoslovākijas mākslas vingrotāja un čehu sportiste. Viņa bija ļoti pievilcīga, dzīvespriecīga un populāra sabiedrībā. Věra Čáslavská laikā no 1959. līdz 1968. gadam izcīnīja 22 starptautiskus titulus, tostarp septiņas olimpiskās zelta medaļas, četrus pasaules čempionu titulus un vienpadsmit Eiropas čempionu titulus. Čáslavska un padomju Larisa Latiņina ir vienīgās divas vingrotājas, kuras divās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas izcīnīja zelta medaļu daudzcīņā. 1964.-1968. gadā viņa nekad nav zaudējusi lielās daudzcīņas sacensībās.
Agrīnā dzīve un sagatavošanās
Věra Čáslavská dzimusi Čehoslovākijā, Prāgā. Jau jaunībā viņa izcēlās ar plastiku, grāciju un izcilām vingrošanas prasmēm, kas ļāva ātri iekļūt valsts izlasē un sākt starptautisku karjeru. Viņas treniņu darba disciplīna un oriģinālā izpildījuma kvalitāte piesaistīja plašu uzmanību gan mājās, gan ārzemēs.
Starptautiskā karjera un sasniegumi
Čáslavskas starptautiskā karjera bija izcila: viņa dominēja gan daudzcīņā, gan individuālajos aparātos. Vairākas sezonas pēc kārtas viņa bija līdere un stabilā snieguma dēļ ieguva plašu atzinību. Galvenie punkti karjerā bija divas Olimpiskās spēles — 1964. gada Tokijā un 1968. gada Mehiko — kurās viņa izcīnīja kopumā septiņas zelta medaļas un kļuva par vienu no visu laiku veiksmīgākajām sportistēm vingrošanā.
Politiskā nostāja un pēckarus
Čáslavska bija arī sabiedriski aktīva un atklāti atbalstīja 1968. gada Prāgas pavasara centienus pēc politiskajām reformām. Pēc padomju spēku iejaukšanās viņa publiski izrādīja savu iebildumu, tostarp slavenajā goda apbalvošanas brīdī Mehiko, kad viņa demonstratīvi pagriezās prom no padomju himnas — tas kļuva par simbolisku protestu pret invāziju. Savas nostājas dēļ viņa nākamajos gados sastapa represijas no komunistiskās varas, kas ierobežoja viņas profesionālo un publisko darbību.
Vēlākie gadi un mantojums
Pēc pievienošanās brīvības procesiem un politiskās situācijas maiņas Čáslavska atkal guva oficiālo atzīšanu un cieņu gan dzimtenē, gan starptautiski. Viņas paveiktais vingrošanā un drosme politiskā spiediena laikā padarīja viņu par simbolu — ne tikai sportā, bet arī morālajā un pilsoniskajā plānā. Viņas dzīves stils, estētika un sacensību sniegums iedvesmoja vairākas paaudzes vingrotāju.
Sasniegumi — īss pārskats
- 22 starptautiski tituli kopumā;
- 7 olimpiskās zelta medaļas (1964. un 1968. gados);
- 4 pasaules čempionu tituli;
- 11 Eiropas čempionu tituli;
- Viena no divām vingrotājām, kas uzvarējušas daudzcīņā divās pēc kārtas Olimpiskajās spēlēs (kopā ar L. Latiņinu);
- Nezaudēja lielās daudzcīņas sacensībās laika posmā 1964–1968.
Věra Čáslavská nomira 2016. gada 30. augustā, atstājot bagātu sportisko mantojumu un plašu kultūras ietekmi. Viņas dzīve tiek atcerēta gan kā izcilas sportistes karjera, gan kā piemērs morālai stājai sarežģītos vēstures brīžos.
Věra Čáslavská 1967. gadā
Dzīve
Viņa ir dzimusi Prāgā. Bērnībā viņa nodarbojās ar baletu un daiļslidošanu. 2015. gadā viņa iepazinās ar Evu Bosakovu un kopā ar viņu sāka nodarboties ar vingrošanu.
Drīz pēc 1968. gada olimpiskajām spēlēm Čáslavska apprecējās ar skrējēju Jozefu Odložilu. Viņš 1964. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu. Laulības ceremonija notika Mehiko pilsētas katedrālē.
1969. gadā piedzima meita Radka un 1974. gadā - dēls Martins. Pāris izšķīrās 1987. gadā.
1990. gada janvārī viņa kļuva par prezidenta Vāclava Havela padomnieci sociālajos un sporta jautājumos un kopš 1991. gada strādāja par viņa asistenti.
Nākamos desmit gadus viņa bija viena un ar nevienu nesadarbojās. Čáslavska dzīvoja pansionātā. Viņa ārstējās no depresijas psihiatriskajā slimnīcā Bohnicē un papildus lietoja medikamentus. Par laimi, 2007. gadā viņa atgriezās ar lielu entuziasmu un sāka palīdzēt Čehijas sportistiem. Taču 2015. gada vasarā viņai tika diagnosticēts aizkuņģa dziedzera vēzis, kas nākamajā gadā saasinājās. Savās pēdējās dienās viņa tika nogādāta Prāgas slimnīcā, kur 30. augustā 74 gadu vecumā nomira. Viņas bēres notika šaurā ģimenes lokā 2016. gada 8. septembrī, un mirstīgās atliekas tika kremētas Šumperkas krematorijā.
Filmogrāfija
Věra 68 - tā ir spēlfilma, režisore Olga Sommerova.
Procenti
Pēc Věras Čáslavskas nosaukts asteroīds (26986) Čáslavska (improvizēts nosaukums 1997 VC5).
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad dzimis Vىra بلslavskل?
A: Vىra بلslavskل dzimis 1942. gada 3. maijā.
Q: Kādā sporta veidā viņa sacentās?
A: Vىra بلslavskل sacentās mākslas vingrošanā.
J: Cik starptautisku titulu viņa ir izcīnījusi?
A: Vىra بلslavskل ieguva 22 starptautiskus titulus laikā no 1959. līdz 1968. gadam.
J: Kādas medaļas viņa izcīnīja olimpiskajās spēlēs?
A: Vĕra بلsalskva izcīnīja septiņas olimpiskās zelta medaļas.
Jautājums: Kas ir vienīgā vingrotāja, kas divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas ir izcīnījusi zelta medaļu daudzcīņā?
A: Vienīgā vingrotāja, kas divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas ir izcīnījusi zelta medaļu daudzcīņā, ir padomju vingrotāja Larisa Latiņina.
J: Cik gara bija viņas nezaudējumu sērija lielajās sacensībās daudzcīņā?
A: No 1964. līdz 1968. gadam Vĕra بلsalskva daudzcīņā nekad nav zaudējusi lielajās sacensībās.
Meklēt