Rietumpendžaba — bijusī Pakistānas province (1947–1955), galvaspilsēta Lahore
Rietumpendžaba (1947–1955): vēsturiska Pakistānas province ar galvaspilsētu Lahoru — robežas, administrācija, teritorijas un liktenis pēc 1955. gada pārkārtojumiem.
Rietumpendžaba bija bijusī Pakistānas province, kas pastāvēja no 1947. līdz 1955. gadam. Provinces platība bija 160 622 kvadrātkilometri (62 017 kvadrātkilometri), ieskaitot lielāko daļu pašreizējās Pendžabas provinces un Islamabadas galvaspilsētas teritoriju, bet neiekļaujot bijušo Bahavalpuras kņazistes teritoriju. Galvaspilsēta bija Lahores pilsēta, un provinci veidoja četri departamenti (Lahore, Sargodha, Multan un Rawalpindi). Province robežojās ar Indijas austrumu Pendžabas štatu austrumos, Bahavalpuras kņazisti dienvidos, Beludžistānas un Sindas provincēm dienvidrietumos, Haiber Pahtunkhvas provinci ziemeļrietumos un Azad Džammu un Kašmiru un okupēto Kašmiru ziemeļaustrumos.
Vēsture un izveide
Rietumpendžaba izveidojās Lielbritānijas Indijas sadalīšanas rezultātā 1947. gada dalīšanas (Partition) laikā, kad Pendžabas reģions tika sadalīts starp jaunuzceltajām valstīm — Indiju un Pakistānu. Rietumpendžaba aptvēra tās teritorijas, kur 1947. gadā lielākoties dzīvoja musulmaņi un kuras nonāca Pakistānas sastāvā. Provinces administratīvais ietvars un sadalījums lielā mērā balstījās uz iepriekšējā britu pārvaldītā Pendžabas struktūru, taču pēc neatkarības bija jāsaskaras ar drakoniskām demogrāfiskām pārmaiņām un masveida iedzīvotāju pārvietošanos.
Demogrāfija un migrācijas
Partition rezultātā notika milzīgas iedzīvotāju kustības: musulmaņi no austrumu Pendžabas devās uz Rietumpendžabu, kamēr hindūši un sikh iedzīvotāji masveidā aizbrauca uz Indiju. Šīs migrācijas būtiski mainīja provinces etnisko sastāvu — Rietumpendžaba kļuva par etniski vairāk vienveidīgu, ar vairākumu musulmaņu. Valodas ziņā plaši izplatīta bija pendžabu valoda, bet administrācijā un izceļošanas migrantu kopienās šķita arī urdu un citi reģionālie dialekti.
Ekonomika un infrastruktūra
Ekonomiski Rietumpendžaba bija un joprojām ir viena no Pakistānas svarīgākajām lauksaimniecības zonām. Īpaši nozīmīga bija irrigācija — lielā daļa zemes bija iekļauta kanālu sistēmā, kuru 19. un 20. gadsimta sākumā izveidoja britu koloniālā pārvalde (kanālu kolonijas). Galvenie lauksaimniecības produkti bija kvieši, cukurniedres un kokvilna. Turklāt provinci raksturoja nozīmīgas rūpniecības un tirdzniecības aktivitātes pilsētās, piemēram, Lahore (kultūras un izglītības centrs), Rawalpindi (militārais un loģistikas centrs), Multan un Sargodha.
Administrācija un teritoriālais statuss
Administratīvi Rietumpendžaba bija sadalīta departamentos/divīzijās, no kurām galvenās minētas sākotnējā aprakstā: Lahore, Sargodha, Multan un Rawalpindi. Daļa teritoriju — piemēram, Bahavalpuras kņaziste — sākotnēji bija princely state (kņazistes) statusā, kas formāli nebija iekļauta Rietumpendžabas provinces tiešajā pārvaldībā, bet ietekmēja reģiona politisko karti.
Izjukšana un pēctecība
1960. gads nav tieši saistīts ar Rietumpendžabas pastāvēšanas laiku — svarīgs pagrieziena punkts bija 1955. gada administratīvā reforma (One Unit), kad vairākas Rietummadeju provinces tika apvienotas vienā kopīgā administratīvā vienībā — West Pakistan. Šī reforma de facto izbeidza atsevišķo Rietumpendžabas provinces pastāvēšanu kā autonomu administratīvu vienību. Vēlāk, 1970. gados, One Unit sistēma tika atcelta un pašreizējās provinces (tostarp mūsdienu Pendžabas) atjaunotas, tādējādi Rietumpendžabas teritoriālais mantojums turpināja pastāvēt kā daļa no plašākas Pendžabas provinces.
Mantojums
Rietumpendžabas nozīme ir gan vēsturiska, gan kultūrvēsturiska: tas bija reģions, kur koncentrējās administrācija, izglītība, kultūra un lauksaimniecība Jaunās Pakistānas pirmajos gados. Mūsdienu Pendžabas province pārņem lielāko daļu Rietumpendžabas teritoriālā un institucionālā mantojuma, savukārt Lahore joprojām saglabā lomu par reģiona galveno pilsētu.
Rietumpendžabas karte Pakistānā
Vēsture
Pēc Pakistānas neatkarības iegūšanas 1947. gadā Pendžabas province tika sadalīta divās jaunās provincēs. Austrumu Pendžaba, kur lielākā daļa iedzīvotāju bija sikhi un hinduisti, kļuva par daļu no jaunās Indijas valsts, bet galvenokārt musulmaņu Rietumu Pendžaba - par daļu no jaunās Pakistānas valsts. Provinces nosaukums 1950. gadā tika saīsināts uz Pendžabu. Rietumpendžābu 1955. gadā apvienoja Rietumpankāstānas provincē saskaņā ar premjerministra Čaudhri Mohammada Ali (Chaudhry Mohammad Ali) izsludināto "vienas vienības" politiku. Kad šī province tika likvidēta, bijušās Rietumpendžabas provinces teritorija tika apvienota ar bijušo Bahavalpuras štatu, izveidojot jaunu Pendžabas provinci.
Cilvēki
Neatkarības iegūšanas brīdī Rietumpendžābā bija musulmaņu vairākums ar ievērojamu hinduistu un sikhu minoritāti. Gandrīz visas šīs minoritātes pameta Rietumpendžābu un devās uz Indiju, un to vietā liels skaits musulmaņu devās pretējā virzienā. Rietumpendžabas oficiālā valoda bija urdu valoda, bet lielākā daļa iedzīvotāju runāja pendžabi valodā, izmantojot šahmukhi rakstību.
Valdība
Rietumpendžabas gubernatora un Rietumpendžabas galvenā ministra amats ilga no 1947. gada 15. augusta līdz 1955. gada 14. oktobrim. Pirmais gubernators bija sers Frānsiss Mudijs, bet pirmais galvenais ministrs bija Iftikhars Huseins Hāns. Abus amatus atcēla 1955. gadā, kad tika izveidota Rietumpankāstānas province. Pēdējais Rietumpendžabas gubernators Mushtaq Ahmad Gurmani kļuva par pirmo Rietumpankas gubernatoru.
| Darba laiks | Rietumu Pendžabas gubernators |
| 1947. gada 15. augusts - 1949. gada 2. augusts | Sers Francis Mudie |
| 1949. gada 2. augusts - 1951. gada 24. novembris | Sardārs Abdur Rabs Ništars |
| 1951. gada 24. novembris - 1953. gada 2. maijs | Ismail Ibrahim Chundrigar |
| 1953. gada 2. maijs - 1954. gada 24. jūnijs | Mian Aminuddin |
| 1954. gada 26. septembris - 1954. gada 26. novembris | Habib Ibrahim Rahmatullah |
| 1954. gada 27. novembris - 1955. gada 14. oktobris | Mushtaq Ahmad Gurmani |
| 1955. gada 14. oktobris | Province of West Punjab likvidēta |
| Darba laiks | Rietumu Pendžabas galvenais ministrs | Politiskā partija |
| 1947. gada 15. augusts - 1949. gada 25. janvāris | Iftikhar Hussain Khan | |
| 1949. gada 25. janvāris - 1952. gada 5. aprīlis | Gubernatora noteikums | |
| 1951. gada 5. aprīlis - 1953. gada 3. aprīlis | Mian Mumtaz Daultana | Pakistānas Musulmaņu līga |
| 1953. gada 3. aprīlis - 1955. gada 21. maijs | Malik Firoz Khan Nun | Pakistānas Musulmaņu līga |
| 1955. gada 21. maijs - 1955. gada 14. oktobris | Abdul Hamid Khan Dasti | |
| 1955. gada 14. oktobris | Province of West Punjab likvidēta |
Saistītās lapas
- Pendžabas reģions
- Pendžaba (Pakistāna)
- Pendžaba (Indija)
- Harjana
- Bahavalpūra (kņaziste)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Rietumpendžābs?
A: Rietumpendžaba bija bijusī Pakistānas province, kas pastāvēja no 1947. līdz 1955. gadam.
Q: Kāda bija Rietumpendžabas teritorija?
A: Provinces platība bija 160 622 kvadrātkilometri (62 017 kvadrātkilometri), ieskaitot lielāko daļu pašreizējās Pendžabas provinces un Islamabadas galvaspilsētas teritoriju, bet neiekļaujot bijušo Bahavalpuras kņazistes teritoriju.
J: Kāda bija Rietumpendžabas galvaspilsēta?
A: Rietumpendžabas galvaspilsēta bija Lahores pilsēta.
Jautājums: Cik apgabalu bija Rietumpendžābā?
A: Rietumpendžābā bija četri apgabali: Lahore, Sargodha, Multan un Rawalpindi.
J: Kādi bija Rietumpendžabas kaimiņu apgabali?
A: Rietumpendžaba robežojās ar bijušo Indijas štatu Austrumpendžābu austrumos, Bahavalpūras princisko štatu dienvidos, Beludžistānas un Sindas provincēm dienvidrietumos, Haiber-Pakhtunkhvas provinci ziemeļrietumos un Azad Džammu un Kašmiru un okupēto Kašmiru ziemeļaustrumos.
J: Kad Rietumpendžāba kā province beidza pastāvēt?
A: Rietumpendžaba kā province pārstāja pastāvēt 1955. gadā.
J: Vai bijušais Bahavalpuras kņazistes štats atradās Rietumpendžabas robežās?
A.: Nē, bijušais Bahavalpuras kņazistes štats tika izslēgts no Rietumpendžabas robežām.
Meklēt