Cēzars Čavess (dzimis kā César Estrada Chávez, 1927. gada 31. marts – 1993. gada 23. aprīlis) bija amerikāņu zemnieku strādnieks, darbaļaužu līderis un pilsonisko tiesību aktīvists. Čavess kopā ar Doloresu Huertu (Dolores Huerta) izveidoja Nacionālo fermu strādnieku asociāciju (NFWA). Viņš centās panākt, lai ASV strādājošie meksikāņi un citi lauksaimniecības darbinieki iegūtu vienlīdzīgas tiesības, labāku atalgojumu un drošākus darba apstākļus. Šī arodbiedrība vēlāk apvienojās ar citu organizāciju un kļuva par Apvienoto fermu strādnieku apvienību (United Farm Workers, UFW). Čavess vadīja plašas kampaņas, tajā skaitā boikotu pret vīnogu ražošanas uzņēmumiem, lai panāktu strādnieku tiesību ievērošanu, un bieži izmantoja nevardarbību kā protesta metodi. Čavess tiek uzskatīts par vienu no līderiem kustībā, kas 20. gadsimta beigās ļāva čikano un citiem minoritāšu pārstāvjiem iegūt plašākas sociālas un darba tiesības.
Agrā dzīve un agrīna darbība
Čavess dzimis mājās pie lauksaimniekiem netālu no Juma, Arizonā, un bērnībā viņa ģimene, līdzīgi daudziem citām lauksaimniecības ģimenēm Lielās depresijas laikā, zaudēja zemi un kļuva par sezonāliem migrējošiem fermu strādniekiem. Šī pieredze veidoja viņa sapratni par smago darbu, nabadzību un darba tiesību trūkumu laukos. Pusaudža gados viņš strādāja pie ražas vākšanas, vēlāk īsu brīdi kalpoja ASV Jūras spēkos, un pēc kara atgriezās pie fermu darba; 1948. gadā apprecējās ar Helenu Fabelu (Helen Fabela), ar kuru izveidoja ģimeni un audzina vairākus bērnus.
Arodbiedrību veidošana un kampaņas
1962. gadā Čavess un Doloresa Huerta dibināja NFWA, lai organizētu fermu strādniekus un panāktu kolektīvās pārrunas ar darba devējiem. 1965. gadā, pievienojoties filipīniešu strādnieku iniciētajam streikam Delano pilsētā, Kalifornijā, NFWA vadīja ilgstošu protestu un plašu patērētāju boikotu pret vīnogu ražotājiem, prasot līgumu nodrošināšanu, drošus darba apstākļus un taisnīgu atalgojumu. Šī kampaņa kļuva par vienu no veiksmīgākajām lauksaimniecības strādnieku kustības sadarbībām un piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību visā valstī.
Metodes un principi
Čavess uzsvēra nevardarbīgas cīņas nozīmi, iedvesmojoties no Mahatma Gandija un Martina Lutera Kinga mācībām. Viņš organizēja gājienus, streikus, represiju nepakļaušanās akcijas un publiskas badošanās protestus, lai paustu morālo autoritāti un piesaistītu atbalstu. Viņa taktika ne tikai spieda darba devējus noslēgt līgumus, bet arī mainīja sabiedrības attieksmi pret fermu strādnieku problēmām.
Mantojums un atzīšana
Čavesa vadītā kustība nodrošināja daudzas uzvaras fermu strādniekiem — tika panākti līgumi, uzlabota darba aizsardzība un plašāka sabiedrības izpratne par sezonālo darbinieku tiesībām. UFW simbols (melnais ērglis), gājieni un boikoti kļuva par laikmeta simboliem. Pēc Čavesa nāves 1993. gadā viņu bieži piemin kā simbolu lauksaimniecības darba tiesību cīņā; vairākās ASV štatos 31. marts tiek atzīmēts kā «César Chávez Day», un daudzviet skolām, ielām un organizācijām dots viņa vārds. 1994. gadā viņam piešķīra Prezidenta Brīvības medaļu (Presidential Medal of Freedom) visu mūža ieguldījuma par aktīvistu darbu atzīšanai.
Čavess nomira 1993. gada 23. aprīlī San Luisā, Arizonā, tomēr viņa idejas par sociālo taisnīgumu, kolektīvām tiesībām un nevardarbību turpina iedvesmot aktivistus un darba kustības arī 21. gadsimtā.