Frank Bridge
Frenks Bridžs (dzimis 1879. gada 26. februārī Braitonā, miris 1941. gada 10. janvārī Īstbornā) bija angļu komponists, altists un diriģents. Viņa mūzika tā laika cilvēkiem bieži skanēja diezgan moderni. Viņš sarakstīja daudz lielisku darbu, tostarp kamermūziku, kā arī orķestra mūziku. Viens no viņa kompozīcijas skolniekiem bija Bendžamins Britens. Vēlāk Britens pieminēja savu skolotāju, izmantojot kādu no Bridža melodijām un izveidojot no tām skaņdarbu "Variācijas par Frenka Bridža tēmu".
Dzīve
Bridžs dzimis Braitonā un no 1899. līdz 1903. gadam studējis Londonas Karaliskajā mūzikas koledžā. Viens no viņa skolotājiem bija Čārlzs Viljērs Stenfords. Viņš spēlēja altu vairākos stīgu kvartetos un diriģēja daudziem orķestriem. Viņš ļoti ātri apguva sarežģītu mūziku, un dažkārt Henrijs Vuds lūdza viņu aizstāt diriģentu, kad viņš pats nebija pietiekami labs, lai diriģētu. Pēc kāda laika viņš lielāko daļu laika veltīja komponēšanai. Viņš privāti mācīja vairākus skolēnus, tostarp Bendžaminu Britenu, kurš vēlāk palīdzēja popularizēt sava skolotāja mūziku un godināja viņu ar savām "Variācijām par Frenka Bridža tēmu stīgu orķestrim" (1937), kuru pamatā ir tēma no otrās no Bridža "Trīs idillēm stīgu kvartetam" (1906).
Bridžs nomira Īstbornā.
Mūzika
Bridža agrīnajos darbos jūtama Johannesa Brāmsa un Čārlza Viljersa Stenforda ietekme. Viņš sarakstīja izcilu kamermūziku un dziesmas. Fantāzijas kvartets un 1. stīgu kvartets apliecina viņa talantu. Vēlākajos skaņdarbos, piemēram, trešajā (1926) un ceturtajā (1937) stīgu kvartetā ir diezgan sarežģīta harmonija, un tajos redzama viņa interese par Šēnberga mūziku, kā arī Morisa Ravēla un Aleksandra Skrjabina harmoniju. Viņa nozīmīgākie orķestra skaņdarbi ir "Jūra" un "Vasara". Viņš ir sarakstījis skaistu kamermūziku čellam, kā arī daudzas dziesmas. Vēlākajos gados viņa harmonijas kļuva diezgan progresīvas, piemēram, viņa iecienītāko akordu var atrast, atskaņojot kopā c-moll akordu un D-dur akordu. Viņa garākos skaņdarbos mūzikas ātrums bieži mainās, un viņš izvairās no precīzas atkārtošanās.
Ilgu laiku pēc viņa nāves viņa mūzika gandrīz nekad netika atskaņota, taču pēdējā laikā mūziķi ir atklājuši viņa skaņdarbu diženumu. Pianisti labprāt atskaņo populāro klaviermūzikas skaņdarbu "Rozmarīns".
