Frenks Bridžs (Frank Bridge, 1879–1941) — biogrāfija

Frenks Bridžs (Frank Bridge) — angļu komponista, altista un pedagoga biogrāfija: dzīve, nozīmīgākie darbi un ietekme, tostarp saikne ar Bendžaminu Britenu.

Autors: Leandro Alegsa

Frenks Bridžs (dzimis 1879. gada 26. februārī Braitonā, miris 1941. gada 10. janvārī Īstbornā) bija angļu komponists, altists un diriģents. Viņa mūzika tā laika cilvēkiem bieži skanēja diezgan moderni. Viņš sarakstīja daudz lielisku darbu, tostarp kamermūziku, kā arī orķestra mūziku. Viens no viņa kompozīcijas skolniekiem bija Bendžamins Britens. Vēlāk Britens pieminēja savu skolotāju, izmantojot kādu no Bridža melodijām un izveidojot no tām skaņdarbu "Variācijas par Frenka Bridža tēmu".

Dzīve un karjera

Bridžs nāca no Braitonas, kur ieguva pamata muzikālo izglītību un vēlāk aktīvi darbojās kā profesionāls altists. Viņš regulāri koncertēja, spēlēja komornieku sastāvos un vadīja amatieru un profesionālus ansambļus. Paralēli izpildītāja darbam Bridžs sāka komponēt, radot darbus gan kamermūzikai, gan lielākiem orķestra žanriem.

Mūzikas valoda un attīstība

Sākotnēji Bridža stils bija ietekmēts vēlromantikas tradīcijām, taču gadu gaitā viņš pakāpeniski attīstīja savu valodu, kļūstot par vienu no angļu komponistiem, kuri drošāk izmantoja modernākas harmonijas un krāsu mijiedarbību. Pēc Pirmā pasaules kara viņa partijas bieži raksturo sarežģītāka harmonija, delikātas timbrālas nianses un spēja radīt dramaturģisku intensitāti bez plašas ornamentikas. Bridža darbos ir jūtama interese par kamermūzikas plastiku, krāsu niansēm un izteiksmīgu formu izstrādi.

Skolotājs un ietekme

Bridžs vairākus gadu desmitus bija arī mūzikas pedagogs. Viņa attiecības ar Bendžaminu Britenu ir plaši zināmas — jaunais komponists Bridžu uzskatīja par svarīgu mentoru. 1937. gadā Britens sacerēja orķestra darbu "Variācijas par Frenka Bridža tēmu", kas ir gan cieņas apliecinājums, gan māksliniecisks komentārs par Bridža daiļradi. Tas palīdzēja atkal pievērst uzmanību Bridža mantojumam.

Svarīgākie žanri un darbi

  • Kamermūzika — vijoles, altu, čellu un klavieru ansambļiem; vairākas stīgas kvartetu un kvintetu iespējas.
  • Orķestra darbi — poētiskas svītas, noskaņu kadrējumi un lieli simfoniskie gabali ar izteiktu krāsu lietojumu.
  • Dziesmu repertuārs un kori — Bridžs rakstīja arī vokālu mūziku, kur akcentēta teksta izrunājamība un niansēta instrumentālā pavadījuma loma.

Mantojums un atzinība

Bridža radošais mantojums ilgstoši tika daļēji aizmirsts, tomēr 20. gadsimta otrajā pusē un vēlāk viņa mūzika ieguva jaunu interesi no mūziķiem un pētniekiem. Izkārtojumi, atskaņojumi un ieraksti palīdzēja atklāt viņa darbību plašākai publikai. Mūsdienās Bridžs tiek vērtēts kā svarīga pārejas figūra angļu mūzikā — komponists, kurš savienoja romantiskās tradīcijas ar jauniem harmoniskiem risinājumiem un kamermūzikas intimitāti.

Kur meklēt Bridža mūziku

Ja vēlaties iepazīties ar Bridža daiļradi, vērts sākt ar viņa kamermūziku un dažiem orķestra darbiem, kā arī iepazīties ar Bendžamina Britena "Variācijām par Frenka Bridža tēmu" (1937), kurās skaidri jūtama skolnieka cieņa un radošā atbilde uz skolotāja mūziku. Pētniecības un ierakstu bāzes mūsdienās piedāvā vairāk iespēju iepazīt Bridža plašāko opus.

Dzīve

Bridžs dzimis Braitonā un no 1899. līdz 1903. gadam studējis Londonas Karaliskajā mūzikas koledžā. Viens no viņa skolotājiem bija Čārlzs Viljērs Stenfords. Viņš spēlēja altu vairākos stīgu kvartetos un diriģēja daudziem orķestriem. Viņš ļoti ātri apguva sarežģītu mūziku, un dažkārt Henrijs Vuds lūdza viņu aizstāt diriģentu, kad viņš pats nebija pietiekami labs, lai diriģētu. Pēc kāda laika viņš lielāko daļu laika veltīja komponēšanai. Viņš privāti mācīja vairākus skolēnus, tostarp Bendžaminu Britenu, kurš vēlāk palīdzēja popularizēt sava skolotāja mūziku un godināja viņu ar savām "Variācijām par Frenka Bridža tēmu stīgu orķestrim" (1937), kuru pamatā ir tēma no otrās no Bridža "Trīs idillēm stīgu kvartetam" (1906).

Bridžs nomira Īstbornā.

Mūzika

Bridža agrīnajos darbos jūtama Johannesa Brāmsa un Čārlza Viljersa Stenforda ietekme. Viņš sarakstīja izcilu kamermūziku un dziesmas. Fantāzijas kvartets un 1. stīgu kvartets apliecina viņa talantu. Vēlākajos skaņdarbos, piemēram, trešajā (1926) un ceturtajā (1937) stīgu kvartetā ir diezgan sarežģīta harmonija, un tajos redzama viņa interese par Šēnberga mūziku, kā arī Morisa Ravēla un Aleksandra Skrjabina harmoniju. Viņa nozīmīgākie orķestra skaņdarbi ir "Jūra" un "Vasara". Viņš ir sarakstījis skaistu kamermūziku čellam, kā arī daudzas dziesmas. Vēlākajos gados viņa harmonijas kļuva diezgan progresīvas, piemēram, viņa iecienītāko akordu var atrast, atskaņojot kopā c-moll akordu un D-dur akordu. Viņa garākos skaņdarbos mūzikas ātrums bieži mainās, un viņš izvairās no precīzas atkārtošanās.

Ilgu laiku pēc viņa nāves viņa mūzika gandrīz nekad netika atskaņota, taču pēdējā laikā mūziķi ir atklājuši viņa skaņdarbu diženumu. Pianisti labprāt atskaņo populāro klaviermūzikas skaņdarbu "Rozmarīns".



Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3