Blackface (melnādaino seju grims): vēsture, nozīme un kritika

Blackface: melnādaino seju grima vēsture, nozīme un kritika — izpēti rasismu, stereotipus un sabiedrības reakciju mūsdienās.

Autors: Leandro Alegsa

Blackface jeb melnādaino seju grims ir teātra un izklaides prakse, kurā cilvēks, kas nav melnādains, ar grimu vai masku tēlo melnādainu personu. Mākslinieki, kas nav melnādainie, valkā melnādaino seju, lai varētu atveidot rasistisku melnādaino vai afroamerikāņu cilvēku tēlu. Grims bieži ietver visu sejas tumšo nokrāsu, pārmērīgi izteiktas lūpas un citas karikatūras iezīmes, kas pastiprina un padara stereotipiskas attiecīgās kopienas pazīmes.

Vēsture

Melnās sejas grima tradīcijas saknes meklējamas 19. gadsimtā. Melnādainie tērpi kļuva populāri 19. gadsimtā, īpaši Rekonstrukcijas laikā pēc Amerikas pilsoņu kara. Līdz 19. gadsimta vidum melnādainie minstrelu šovi kļuva par savdabīgu mākslas formu. Minstrelu izrādes bieži bija komēdijas un varietes, kur baltie aktieri uzvilka tumšu grimu un atveidoja izdomātus, pazeminošus melnādaino cilvēku stereotipus.

Tas radīja un nostiprināja tādus rasistiskus stereotipus kā laimīgs, muļķīgs vai pakļauts tumšādains cilvēks plantācijā. Minstrelu šovi arī "lokalizēja" un vienkāršoja sarežģītas mākslinieciskas formas — piemēram, operas un drāmas —, padarot tās pieejamākas plašākai publikai caur karikatūrām un komēdiju.

Izplatība un attīstība

20. gadsimta sākumā melnādaino seju sāka izmantot ne tikai minstrelu izrādēs, bet arī teātrī, agrīnajā kinofilmā un vēlāk — televīzijā. Laika gaitā prakse nostiprinājās kā atsevišķs izteiksmes veids, tomēr tajā pašā laikā tā saglabāja rasistisko un pazemojošo raksturu.

Kritika un atkritums

Tomēr Amerikas Savienotajās Valstīs pēc pilsonisko tiesību kustības melnādainie kļuva mazāk populāri. Tas ir aizskarošs un rasistisks. Kritiķi norāda, ka blackface ne tikai izplata nepatiesus stereotipus, bet arī izslēdz melnādainus aktierus no lomām, kuras attēlo viņu pašu pieredzi, un padara viņu identitātes par izklaides objektu.

Mūsdienās šī prakse plaši tiek uzskatīta par nepieņemamu un pazemojošu. Daudzas teātra un filmu institūcijas, sabiedrības līderi un aktieri to nosoda, un gadījumu izpausmes bieži izraisīja publiskas debates, atvainošanos vai karjeras sekas iesaistītajiem.

Mūsdienu piemēri un strīdi

Kultūras kluba "Culture Club" dziesmas "Do You Really Want to Hurt Me" un Taco dziesmas "Puttin' On the Ritz" videoklipi ir videoklipi, kuros 80. gadu sākumā parādījās aktieri melnā sejā. Dziesmas "Puttin' On the Ritz" (1983) sākotnējais videoklips nebija atļauts, jo tajā bija redzami tēli melnādainā sejā. Šādi gadījumi pierāda, ka, lai gan prakse kļuvusi mazāk pieņemama, tā joprojām laiku pa laikam parādās populārajā kultūrā un rada plašu kritiku.

Kāpēc tas ir kaitīgs

  • Stereotipu nostiprināšana: blackface reducē cilvēkus līdz karikatūrām, kas atbalsta un izplata negatīvus uzskatus par konkrētām rasēm.
  • Dehumanizācija: tas padara reālas cilvēku dzīves un ciešanas par izklaides objektu.
  • Vēsturiska sāpe: prakse ir saistīta ar verdzību, rasu diskrimināciju un pazemojumu, tāpēc daudzām kopienām tā ir emocionāli sāpīga.
  • Izslēgšana: tā ierobežo iespējas melnādainiem aktieriem un radošajiem darbiniekiem piedalīties savu kultūru un pieredzes attēlošanā.

Starptautiska perspektīva

Blackface nav tikai ASV fenomens — tam ir bijusi ietekme arī citur, piemēram, Eiropā un citās pasaules daļās, kur vietējās izklaides tradīcijas reizēm izmantoja līdzīgas karikatūras. Tomēr attieksme un izpratne par to atšķiras: daudzviet mūsdienās prakse tiek kritizēta un sabiedriski nosodīta, pieaug izglītība par rasismu un to, kā nepieļaut kultūras pazemojumu.

Risinājumi un alternatīvas

  • Izglītība: runāt par vēsturi un ietekmi, lai cilvēki saprastu, kāpēc blackface ir aizvainojošs.
  • Iekļaujoša teātra prakse: pieņemt darbā aktierus no attiecīgajām kopienām, ja tiek attēlota viņu pieredze.
  • Radošas alternatīvas: izmantot kostīmus un vizuālos elementus, kas nebalstās uz ķermeņa krāsas karikatūrām un neapgrūtina citu cilvēku identitāti.
  • Konsultācijas: iesaistīt kopienas pārstāvjus un kultūras ekspertus, kad tiek strādāts ar jutīgiem tematiem.

Nobeigums

Melnādaino seju grims — blackface — ir vēsturiska prakse ar dziļi problemātisku nozīmi. Lai gan tā ir daļa no izklaides vēstures, mūsdienu sabiedrība arvien vairāk atzīst tās kaitīgumu un strādā pie tā, lai aizstātu šo praksi ar ētiskām, iekļaujošām pieejām mākslā un medijos.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir melnā seja?


A: Blackface ir tērps vai grims, kurā melns grims tiek uzklāts, lai atdarinātu rasistisku melnādaina vai afroamerikāņu cilvēka tēlu.

J: Kad melnā seja kļuva populāra?


A: Melnā seja kļuva populāra 19. gadsimtā, īpaši Rekonstrukcijas laikā pēc Amerikas pilsoņu kara.

J: Kas ir melnādainie minstrelu šovi?


A.: Melnādaino minstrelu šovi ir savdabīgs mākslas veids, kas aizsākās 19. gadsimta vidū. Tajā formālus darbus, piemēram, operu, pārtulkoja plašākai publikai saprotamos terminos.

J: Kad melnādaino seju pārtrauca izmantot minstrelu šovos?


A.: Melnādainie tēli 20. gadsimta sākumā atdalījās no minstrelu šova, kļūstot par patstāvīgu mākslas formu.

Jautājums: Kāpēc melnādainais seja ir aizskarošs un rasistisks?


A.: Melnādainais vaibsts ir aizskarošs un rasistisks, jo tas nostiprina negatīvus stereotipus par melnādainajiem vai afroamerikāņiem.

J: Kādi videoklipi Culture Club un Taco ir saistīti ar melnādaino seju?


A: Kultūras kluba "Culture Club" dziesma "Do You Really Want to Hurt Me" un Taco dziesma "Puttin' On the Ritz" ir videoklipi, kuros 80. gadu sākumā parādījās aktieri melnā sejā.

Jautājums: Kāpēc "Puttin' On the Ritz" sākotnējais videoklips nebija atļauts?


A: Dziesmas "Puttin' On the Ritz" (1983) sākotnējais videoklips netika atļauts, jo tajā bija redzami tēli melnā sejā.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3