Bolšoj balets (Lielais teātris, Maskava, Krievija) — vēsture un nozīme
Atklāj Bolšoj baleta (Lielais teātris, Maskava) bagāto vēsturi, leģendārus iestudējumus un tās nozīmi pasaules baleta mākslā.
Lielais balets ir viena no pasaulē pazīstamākajām baleta trupām. Tas atrodas Lielajā teātrī Maskavā, Krievijā un tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem un prestižākajiem baleta kolektīviem — dibināts 1776. gadā. Pasaules slavu trupa īpaši nostiprināja 20. gadsimta sākumā un turpmāk, kad Maskava kļuva par Padomju Krievijas politisko un kultūras centru. Kopā ar Kirova baletu (mūsdienās bieži sauktu par Mariinski) Lielais teātris un tā balets tiek uzskatīti par vadošajiem baleta centriem Krievijā.
Vēsturiskie pirmsākumi
Lielā teātra un tā baleta pirmsākumi meklējami 1773. gadā, izveidojot deju skolu Maskavas bērnu namā, kas vēlāk kļuva par pagrindu profesionālai apmācībai. 1776. gadā šīs skolas dejotājus savā trupā pieņēma kņazs Pjotrs Urusovs un angļu teātra uzņēmējs Maikls Madokss; viņi uzstājās gan privātās, gan publiskās skatuvēs un pēc tam iegādājās Petrovska teātri, kuru vēlāk pārbūvēja par tagadējo Lielo teātri. Sākotnējie gadu desmiti ir dokumentēti fragmentāri, taču kopš 19. gadsimta Lielais balets kļuva par vienu no galvenajām Krievijas baleta bazēm.
Mākslinieciskā attīstība un repertuārs
Lielā baleta agrīnā un vidējā vēsture ietver gan oriģināldarbības, gan daudzas nozīmīgas rekonstrukcijas un adaptācijas klasiskajam repertuāram. Kompānija centās konkurēt ar Sanktpēterburgas Krievu impērijas baletu, attīstot savu skolu un tehnisko līmeni. Par nozīmīgu pagrieziena punktu uzskatāma 1900. gada stāšanās par baletmeistaru Aleksandram Gorskim, kurš sāka ieviest jaunas pedagoģiskas pieejas, dramatisku skatuves interpretāciju un atgādināja par horeogrāfijas tradīciju nozīmīgumu.
Trupa guva atzinību ar jauniem un atjaunotiem iestudējumiem. Starp izciliem piemēriem ir iestudējumi vai reizē atjaunotās versijas, kas kļuvušas par repertuāra pamatu, piemēram: Dons Kihots (1900), Kopēlija (1901), Gulbju ezers (1901), La fille mal gardée (1903), Žizele (1911), Korsārs (1912) un Bajadēra (1917). Šie darbi parāda trupas spēju apvienot klasicisma tradīcijas ar laikmetīgām interpretācijām.
Nozīme un ietekme
Lielajam baletam bija un joprojām ir liela ietekme uz pasaules baleta attīstību. Padomju laikos trupa bija valsts kultūras propagandas un mākslinieciskā līmeņa simbols — tā regulāri rīkoja tūres ārzemēs, debitēja jaunās horeogrāfijas formās un audzināja daudzas nākamās zvaigznes. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Lielais balets turpināja saglabāt klasisko repertuāru, vienlaikus iekļaujot mūsdienu horeogrāfu darbus un sadarbības projektus ar ārzemju māksliniekiem.
Svarīgi personāži un akadēmija
Lielā baleta slavenie solisti, horeogrāfi un mākslinieciskie vadītāji ir ievērojami baleta vēsturē. Starp atzītākajiem vārdiem, kuriem bijusi saikne ar Lielo baletu vai Lielā teātra akadēmiju, ir tādas leģendāras personības kā Galina Ulanova, Maija Pliseckaja, Vladimir Vasiljevs, Natālija Besmertnova un daudzi citi. Ilggadīgs un ietekmīgs mākslinieciskais vadītājs bija Jurijs Grigorovičs, kurš veicināja jaunu horeogrāfisko valodu un lielus skatuves projektus.
Akadēmiskā bāze, no kuras nāk daudzi Lielā baleta dejotāji, ir pazīstama kā Maskavas Valsts horeogrāfijas akadēmija (agrāk saistīta ar bērnu namu deju skolu). Šī institūcija visu gadsimtu ir bijusi viena no galvenajām klasiskās baleta izglītības vietām Krievijā.
Lielais teātris — ēka un rekonstrukcijas
Lielais teātris kā ēka un kā simbols ir piedzīvojis vairākas pārbūves un atjaunošanas. Teātra kompleksa arhitektoniskā vēsture ir cieši saistīta ar trupas darbību — skatuves tehniskās iespējas, dekoru un kostīmu izstrāde ir bijušas izšķirošas, lai nodrošinātu sarežģītus baletu iestudējumus. Pēdējos gados Lielā teātra ēka izgāja cauri plašām restaurācijas un modernizācijas programmām, kuru mērķis bija saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaikus uzlabojot mūsdienu tehnisko aprīkojumu un skatītāju komfortu.
Mūsdienu darbība un starptautiskā loma
Šodien Lielais balets turpina spēlēt centrālu lomu gan Krievijas, gan starptautiskajā baleta dzīvē. Trupa regulāri uzstājas Lielajā teātrī, dodas tūres, piedalās festivālos un sadarbojas ar ārvalstu māksliniekiem. Tās repertuārs aptver gan klasisko XIX gadsimta meistardarbu, gan padomju laika repertuāru, gan mūsdienu horeogrāfu darbus, tādējādi saglabājot tradīciju turpinājumu un kultūras atjaunināšanu.
Lielā baleta nozīme slēpjas ne tikai tehniskajā izcilībā, bet arī spējā iemiesot krievu baleta estētiku un dramaturģiju, kalpojot par svarīgu kultūras vēstnieku gan mājās, gan ārvalstīs.

Lielais teātris
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Lielais balets?
A: Lielais balets ir baleta trupa, kas atrodas Lielajā teātrī Maskavā, Krievijā. Tas dibināts 1776. gadā un ir viena no vecākajām baleta trupām pasaulē.
J: Kad tas kļuva slavens?
A: Lielais balets pasaules slavu ieguva 20. gadsimta sākumā, kad Maskava kļuva par Padomju Krievijas galvaspilsētu.
J: Kā tas sākās?
A: Lielā baleta pirmsākumi meklējami 1773. gadā, kad Maskavas bērnunamā tika izveidota deju skola. Šīs skolas dejotājus 1776. gadā pieņēma darbā kņazs Pjotrs Urusovs un Mihails Maddokss, lai veidotu daļu no viņu jaunās teātra trupas, kas uzstājās privātās telpās, pirms iegādājās Petrovska teātri, vēlāk pārbūvētu par tagadējo Lielo teātri.
J: Kas bija atbildīgs par tā attīstību?
A: 1900. gadā par baletmeistaru kļuva Aleksandrs Gorskis, kurš sāka veidot unikālu baleta identitāti, iestudējot daudzus slavenus baletus un konkurējot ar citām kompānijām, piemēram, Sanktpēterburgas Imperatora krievu baletu.
J: Kādi ir daži baletu piemēri, ko iestudējusi šī kompānija?
A: Daži piemēri: "Dons Kihots" (1900), "Kopēlija" (1901), "Gulbju ezers" (1901), "La fille mal gardée" (1903), "Žizele" (1911), "Korsārs" (1912) un "Bajadēra" (1917).
Vai ir vēl kāda ievērojama baleta trupa no Krievijas?
A: Jā, bez Lielā teātra vēl viena ievērojama Krievijas baleta trupa ir Kirova balets, kas atzīts par vienu no vadošajām Krievijas baleta trupām.
Meklēt
