Hamiltons Hjūms (1797. gada 19. jūnijs - 1873. gada 19. aprīlis) bija pirmais Austrālijā dzimušais pētnieks.
Hjūms dzimis netālu no Parramatas, pilsētas, kas atrodas netālu no Sidnejas (un tagad ir tās daļa). Viņa tēvs bija Endrjū Hamiltons Hjūms, kurš ieradās Austrālijā 1790. gadā, lai vadītu notiesātos (ieslodzītos), bet vēlāk kļuva par lauksaimnieku.
17 gadu vecumā viņš sāka pētīt Sidnejas apkārtni un aizbrauca līdz pat Berrimai. Šajos ceļojumos Hjūms iemācījās, kā droši dzīvot krūmājā (apgabalā, kas atrodas tālu no pilsētām). 1817. gada martā viņš devās ceļojumā kopā ar ģenerālmērnieka vietnieku Džeimsu Mihanu un nonāca pie Batērsta ezera un Goulburnas līdzenumos. Vēlāk viņš kopā ar Džonu Oksliju un Meihanu devās uz Džervisa līci, bet 1822. gadā bija grupā, kas ar laivu devās lejup pa Jaunās Dienvidvelsas austrumu piekrasti, meklējot upes.
Agrīnā darbība un prasmes
Hjūms jau no jauniem gadiem izcēlās ar izcilām izdzīvošanas prasmēm un labu orientēšanos nezināmā apvidū. Viņa ģimenes saimnieciskā dzīve un ceļojumi pa apkārtni palīdzēja attīstīt zināšanas par vietējo augu un dzīvnieku pasauli, ūdens avotiem un dzīvotnēm, kas bija ļoti vērtīgas laikmeta izpētes ekspedīcijās. Hjūma prasmes krūmājā un spēja sarunāties ar vietējiem aborigēnu iedzīvotājiem bieži vien atviegloja viņa ceļojumus un pavedināja citu pētnieku uzticību viņa vadībā.
Galvenie izpētes ceļojumi
Hamiltons Hjūms piedalījās un vadīja vairākus nozīmīgus izbraucienus Jaunās Dienvidvelsas iekšzemē. Viņa pieredze un zināšanas par reljefu ļāva atklāt jaunas apdzīvotības vietas, ceļus un iespējamas lauksaimnieciskās zemes plašākam kolonistu izplatījumam. Viens no viņa svarīgākajiem sasniegumiem bija 1824. gada ekspedīcija kopā ar Viljamu Hovellu (William Hovell), kuras laikā Hjūms un Hovells izpētīja maršrutu no Sidnejas apkaimes līdz Portfilpai (Port Phillip) — reģionam ap mūsdienu Melburnu. Šī ekspedīcija atvēra ceļu vēlākām kolonizācijas darbībām Viktorijas provincē un tika uzskatīta par nozīmīgu atklājumu Jaunās Dienvidvelsas un Viktorijas sakaros.
Stils un ieguldījums
Hjūmu raksturoja praktiska pieeja un izcilas orientēšanās spējas — viņš reti izmantoja formalizētus kartēšanas paņēmienus, taču spēja noteikt drošus maršrutus un parādīt, kur pieejama dzīvotne gan cilvēkiem, gan lopiem. Viņa ceļojumu apraksti un stāsti parādīja, cik svarīga ir vietējās vides izpratne un sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat Hjūms bieži guva atzinību no mūsdienu un vēlākām paaudzēm par nozīmi, ko viņa atklājumi deva Austrālijas iekšzemes apguvē.
Vēlākā dzīve un mantojums
Pēc aktīvajiem izpētes gadiem Hjūms dzīvoja lauku saimnieciskā dzīvē, turpināja strādāt savā reģionā un bija pazīstams kā pieredzējis ceļvedis un konsultants. Viņa darbības radīja tiešu iespaidu uz Eiropas kolonistu izplatību Austrālijas dienvidos, un viņa vārds ir saglabājies gan ģeogrāfiskos nosaukumos, gan atmiņās par agrīnajiem pētniecības centieniem. Mūsdienās Hamiltons Hjūms tiek atzīts par vienu no svarīgākajiem Austrālijā dzimušajiem pētniekiem, kura darbs palīdzēja veidot valsts karti un atbalstīt turpmāku attīstību.
Mantojums: Hjūma vārds parādās dažādos ceļu un vietvārdu nosaukumos, un viņa ekspedīcijas tiek pieminētas Austrālijas izpētes vēsturē kā nozīmīgs posms, kas veicināja iekšzemes apgūšanu un jaunu apdzīvotu apgabalu rašanos.
