Biežākie ģenētiskie traucējumi — saraksts, definīcijas un mutāciju tipi

Biežākie ģenētiskie traucējumi — pārskatāms saraksts ar skaidrām definīcijām, mutāciju tipiem (P, D, C, T) un iesaistītajām hromosomām. Uzzini cēloņus un piemērus.

Šis ir visbiežāk sastopamo ģenētisko traucējumu saraksts. Ja zināms, norādīts mutācijas veids un iesaistītā hromosoma.

• P - Punktveida mutācija jeb jebkurš iestarpinājums/delecija tikai viena gēna iekšienē.
• D - gēna vai gēnu dzēšana
• C - hromosoma papildus, trūkst visas hromosomas vai abas (skatīt hromosomu aberācijas).
• T - trinukleotīdu atkārtojumu traucējumi: gēna garums ir pagarināts.

Ko nozīmē šie kodi (P, D, C, T)?

Punktveida mutācijas (P) ietver vienu vai dažus nukleotīdus mainītas vietas, nelielas iekšķējas delecijas vai iestarpinājumus vienā gēnā. Rezultāts var būt funkcijas zudums gēna līmenī vai neatbilstoša proteīna sintēze.

Dzēšana (D) parasti attiecas uz lielāku gēnu vai gēnu grupu zudumu — tas var izraisīt spēcīgāku klīnisku izpausmi nekā viena nukleotīda maiņa.

Hromosomu aberācijas (C) ietver visu hromosomu skaita izmaiņas (piem., trisomijas, monosomijas) vai struktūras izmaiņas (translokācijas, inversijas). Downs sindroms (21. trisomija) ir klasisks piemērs.

Trinukleotīdu atkārtojumi (T) ir gēnu stiepšanās, kur atkārtojas īss nukleotīdu posms (piem., CAG vai CGG). Šāda veida mutācijas ir progresīvas un var pasliktināties no paaudzes uz paaudzi (anticipācija).

Bieži sastopamu ģenētisko traucējumu piemēri

• Cistiskā fibroze (autozomāli recesīva) — viens no visbiežāk testētajiem vienagēnu traucējumiem, ko izraisa izmaiņas CFTR gēnā (punktveida mutācijas un nelielas delecijas ir izplatītas).
• Downs sindroms (21. trisomija, hromosomu aberācija C) — raksturīga intelektuālā attīstība, sejas iezīmes un citi veselibas jautājumi.
• Sickle šūnu anēmija (autozomāli recesīva) — punktveida mutācija hemoglobīna gēnā, kas izraisa sarkano asins šūnu deformāciju.
• Hemofilija A (X- saistīta recesīva) — asins sarecēšanas faktora VIII deficīts, bieži saistīts ar punktmutācijām vai lielākām izmaiņām.
• Dūšena muskuļu distrofija (Duchenne, X-saistīta) — bieži izraisa lielas delecijas DMD gēnā.
• Hantingtona slimība (autozomāli dominanta) — trinukleotīdu (CAG) atkārtojumu paplašināšanās gēnā, kas noved pie progresējošas neirodeģenerācijas.
• Fragile X sindroms (X-saistīts) — bieži saistīts ar CGG atkārtojumu paplašināšanos un intelektuālās attīstības traucējumiem.
• Turner sindroms (monosomija X) un Klinefeltera sindroms (XXY) — piemēri hromosomu skaita anomālijām (C).
• Fenilketonūrija (PKU) — autosomāli recesīva vielmaiņas slimība, ko izraisa punktmutācijas; agrīna diagnostika ļauj ar diētu novērst smagas sekas.
• Talasēmijas — asins slimības, ko izraisa punktmutācijas vai gēnu delecijas hemoglobīna gēnos.

Iedzimstības veidi un risks

Ģenētiskie traucējumi var būt autozomāli dominanti, autozomāli recesīvi, X-saistīti vai saistīti ar hromosomu skaita/struktūras izmaiņām. Daudzas slimības ir multifaktoriālas — t.i., rodas no gēnu un vides mijiedarbības. Piemērs: lūpas un aukslēju šķeltne (cleft lip and/or palate) — tā var sastapties aptuveni 4 gadījumos uz 1000 dažām populācijām (piem., Amerikas pamatiedzīvotājiem un dažām Āzijas grupām), kamēr citās populācijās izplatība var būt ievērojami zemāka; aptuveni 20 gēnu tiek pētīti kā potenciāli iesaistīti.

Diagnostika un ģenētiskie testi

Biežāk izmantotās metodes:

• Kariotipa analīze — lielu hromosomu izmaiņu noteikšanai (trisomijas, monosomijas, lielas translokācijas).
• MLPA un mikroshēmas (CNA/microarray) — mazu kopiju skaita izmaiņu (delecionu/duplikāciju) noteikšanai.
• DNS sekvencēšana (Sanger, NGS) — punktmutāciju un īsu iestarpinājumu/deleciju atklāšanai.
• PCR un specifiski atkārtojumu testi — trinukleotīdu atkārtojumu traucējumu atklāšanai (piem., Huntington, Fragile X).
• Jaunattīstības un skrīninga testi — iedzimto vielmaiņas traucējumu skrīnings jaundzimušajiem, grūtniecības laikā — NIPT un invazīvas metodes (amniocentēze, horions perforācija) hromosomu traucējumu atklāšanai.

Aprūpe, ārstēšana un profilakse

Lielākai daļai ģenētisku traucējumu nav pilnīgas izārstēšanas, taču mērķtiecīga aprūpe var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti. Piemēri:

• Simptomātiska terapija un rehabilitācija (fizioterapija, runas terapija u.c.).
• Farmakoloģiska ārstēšana specifiskiem stāvokļiem (piem., asins atbalsts talasēmijās, enzīmu nomaiņa noteiktām vielmaiņas slimībām).
• Risinājumi, kas mērķē uz ģenētiskām cēloņsakarībām — gēnu terapija un mērķterapijas attīstās un dažos gadījumos ir pieejamas.
• Ģenētiskā konsultācija pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā — palīdz izvērtēt risku, saprast testu iespējas un pieņemt informētus lēmumus.

Kur meklēt palīdzību

Ja pastāv aizdomas par ģenētisku traucējumu vai ir ģimenes anamnēzē zināmi gadījumi, ieteicams vērsties pie ģenētiķa vai ģenētiskās konsultācijas centra. Ģenētiskā konsultācija sniedz informāciju par testēšanas iespējām, risku novērtējumu un atbalstu lēmumu pieņemšanā.

Piezīme: Zināšanas par ģenētiskiem traucējumiem pastāvīgi paplašinās — ja nepieciešama specifiska informācija par konkrētu diagnozi, simptomiem vai jaunākajām terapijām, meklējiet atjauninātu informāciju pie speciālistiem vai uzticamos medicīnas avotos.

Jautājumi un atbildes

J: Ko parāda saraksts?

J: Kas ir punktu mutācija?

J: Kas ir svītrojums?

J: Kas ir veselas hromosomas aberācija?

J: Kas ir trinukleotīdu atkārtojumu traucējumi?

J: Vai bez uzskaitītajām slimībām ir arī citas pārmantojamas slimības?

J: Kāds ir piemērs iedzimtai slimībai, kuras ģenētiskais pamats vēl nav skaidrs?

Meklēt pēc burta