Tadeuss Stīvenss — ASV republikāņu līderis un 14. grozījuma autors
Tadeuss Stīvenss (1792. gada 4. aprīlis — 1868. gada 11. augusts) bija ASV republikāņu politiķis un viens no vadošajiem Radikālajiem republikāņiem 19. gadsimta vidū. Viņš ilgstoši darbojās kā ietekmīgs ASV Pārstāvju palātas loceklis un bija pazīstams kā nekompromisks pretinieks verdzībai, kā arī kā rigšts un sarkastisks runātājs, kurš spēja diktēt likumdošanas kursu Pārstāvju palātā.
Biogrāfija un agrīnā karjera
Stīvenss dzimis 1792. gadā Vermontā. Viņš ieguva juridisko izglītību, kļuva par advokātu un pārcēlās uz Pensilvāniju, kur izveidoja plaši pazīstamu praksi. Kā jurists viņš bieži pārstāvēja klientus, kas nonāca konfliktā ar verdzības likumiem, un iegūva reputāciju kā stingrs tiesību aizstāvis.
Politiskā darbība
Stīvenss tika ievēlēts Pārstāvju palātā un darbojās tajā vairākās sesijās — viņa galvenā ietekme bija no 1849. gada un īpaši atjaunojās no 1859. gada līdz viņa nāvei 1868. gadā. Viņš bija Likumu un līdzekļu komitejas priekšsēdētājs un kā komitejas vadītājs spēlēja nozīmīgu lomu nodokļu, budžeta un kara finansēšanas jautājumos. Stīvenss bija viens no spēcīgākajiem partijas līderiem Pārstāvju palātā un faktiski diktēja likumdošanas tempu laikā, kad Republikas politika risināja Pilsoņu kara un Rekonstrukcijas izaicinājumus.
14. grozījums un Rekonstrukcija
Stīvenss bija viens no galvenajiem federālās politikas autoriem pēc Pilsoņu kara, īpaši cīņā par pilsoņu tiesībām un vienlīdzīgu aizsardzību. Viņš aktīvi darbojās, lai tiktu pieņemts ASV konstitūcijas 14. grozījums, kas nostiprināja pilsonību, nodrošināja vienlīdzīgu likumīgu aizsardzību un kļuva par centrālu instrumentu cīņā pret rasu diskrimināciju. Tāpat Stīvenss atbalstīja Civil Rights Act un citus likumus, kas stiprināja atbrīvoto vergu tiesības, tostarp darbību, kas palīdzēja Amerikas Savienoto Valstu Rekonstrukcijai. Viņš iestājās par stingru nostāju pret Konfederācijas līderiem — tostarp par konfiskācijas un sodu politiku — un par pilsoņu balsstiesību paplašināšanu bijušajiem vergiem.
Impeičments un vēlākie mēģinājumi
Stīvenss bija vadošais balsis Pārstāvju palātā prezidenta Endrjū Džonsona procesuajā (impeachment) virzienā 1867.–1868. gadā. Viņš aktīvi piedalījās apsūdzību sastādīšanā un centās panākt prezidenta aizstāvību par Rekonstrukcijas politikas traucēšanu. Stīvenss mira 1868. gada 11. augustā — pirms galīgā lēmuma Senātā —, bet viņa darbība Pārstāvju palātā būtiski ietekmēja procesu un vēlākās debates par federālajām tiesībām.
Personīgā dzīve un mantojums
Stīvenss bija ievērojams ne tikai kā politiķis, bet arī kā sabiedriski pretrunīgs un polarizējošs tēls. Viņa stingrā nostāja pret verdzību, spējīga retorika un prasme izmantot komiteju varu padarīja viņu par vienu no ietekmīgākajiem likumdevējiem sava laika. Viņš atbalstīja progresīvus sabiedriskos projektus, tostarp publiskās izglītības paplašināšanu un progresīvu nodokļu politiku. Pēc nāves viņš tika apbedīts Pensilvānijā, un vēsturē viņš palicis kā viens no galvenajiem Rekonstrukcijas arhitektiem — personība, kas būtiski veicināja ASV pilsoņu tiesību paplašināšanu, neskatoties uz to, ka viņa metodes un personiskā dzīve bieži izraisīja pretrunas.
Īsa atsauce: Stīvensa politiskā darbība joprojām tiek pētīta un diskutēta — viņu atceras gan kā cīnītāju par vienlīdzīgām tiesībām, gan kā politisko taktiku meistaru, kurš izmantoja visas iespējas, lai nodrošinātu savu mērķu sasniegšanu.
Agrīnā dzīve
Stīvenss dzimis 1792. gada 4. aprīlī Danvilā, Vermontas štatā. Viņš mācījās Dartmouth koledžā un Vermontas Universitātē. Stīvenss nebija precējies un viņam nebija bērnu. Viņš uzturēja attiecības ar savu melnādaino mājkalpotāju arī tad, kad verdzība bija legāla. Viņš nēsāja parūku, jo bija kails.
Politiskā karjera
Viņš bija autors lielākajai daļai finanšu tiesību aktu, ar kuriem tika apmaksāts Amerikas pilsoņu karš. Stīvenss un senators Čārlzs Sumners bija galvenie radikālo republikāņu līderi kara un rekonstrukcijas laikā. Viņš strādāja un atbalstīja Abrahama Linkolna plānu par verdzības izbeigšanu un ASV rekonstrukcijas plānu. Viņš piedalījās Endrjū Džonsona impīčmenta ierosināšanā.
Nāve
Stīvenss nomira 1868. gada 11. augustā Vašingtonā, 76 gadu vecumā no kuņģa infekcijas. Viņš tika apglabāts Lankasterā, Pensilvānijas štatā.
Personīgā dzīve
Stīvenss nekad nebija precējies. Tomēr klīda baumas par viņa 20 gadus ilgušajām attiecībām (1848-1868) ar atraitni, mājkalpotāju Līdiju Hamiltoni Smitu (1813-1884). Viņa bija gaišādaina afroamerikāniete; viņas vīrs Džeikobs un vismaz viens no viņas dēliem bija daudz tumšāks par viņu.
Kultūra
Stīvena Spīlberga 2012. gada biogrāfiskajā filmā "Linkolns" viņu atveidoja aktieris Tomijs Lī Džounss.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Tadeuss Stīvenss?
A: Tadeuss Stīvenss bija amerikāņu republikāņu līderis un viens no ietekmīgākajiem ASV Pārstāvju palātas locekļiem no 1849. gada līdz savai nāvei 1868. gadā.
J: Kādu amatu Stīvenss ieņēma Pārstāvju palātā?
A: Stīvenss bija ietekmīgās Pārstāvju palātas Ceļu un līdzekļu komitejas priekšsēdētājs.
J: Kā Stīvenss runāja publiski?
A: Stīvenss bija asprātīgs, sarkastisks runātājs un pārliecināts partijas līderis.
J: Kad Stīvenss dominēja Pārstāvju palātā?
A: Stīvenss valdīja Pārstāvju palātā no 1861. gada līdz savai nāvei.
J: Kādu ieguldījumu Stīvenss deva ASV konstitūcijai?
A: Stīvenss palīdzēja izveidot ASV Konstitūcijas 14. grozījumu.
J: Kādu likumu Stīvenss palīdzēja īstenot Amerikas Savienoto Valstu Rekonstrukcijas laikā?
A: Stīvenss palīdzēja arī pie likuma, kas palīdzēja Amerikas Savienoto Valstu Rekonstrukcijas procesā.
J: Kad Taddeuss Stīvenss nomira?
A: Tadeuss Stīvenss nomira 1868. gada 11. augustā.
