B. F. Skinner
Burrhuss Frederiks Skiners (Burrhus Frederic Skinner, 1904. gada 20. marts - 1990. gada 18. augusts) bija ievērojams amerikāņu psihologs un rakstnieks.
Skiners bija vadošais psiholoģijas biheiviorists; viņš balstījās uz Džona Vatsona (John B. Watson) darbiem un pievienoja operantu kondicionēšanas ideju. Šie divi amerikāņu psihologi nepievērsa uzmanību garīgajiem stāvokļiem un "domāšanai" (termini, kurus viņi uzskatīja par nezinātniskajiem), bet nodarbojās tikai ar redzamu uzvedību. Skinera darbs ietekmēja izglītību (programmēta mācīšanās) un dažādu psiholoģisku problēmu risināšanu uzvedības terapijā. No 1958. gada līdz savai aiziešanai pensijā 1974. gadā viņš bija Hārvarda universitātes Edgara Pīrsas psiholoģijas profesors, bet pēc tam līdz 1990. gadam - emeritētais profesors.
Skiners bija arī sociālfilozofs, kurš vēlējās mainīt sabiedrību un uzrakstīja eutopisku romānu, kurā zinātne par cilvēka uzvedību tiek izmantota, lai likvidētu nabadzību, seksuālo apspiestību, valdību, kādu mēs to pazīstam, un radītu dzīvesveidu bez kara. Viņš rakstīja dzeju un trīs autobiogrāfijas sējumus.
Dzīve
Skiners dzimis Suskehannā, Pensilvānijas štatā, Greisas un Viljama Skineru ģimenē. Viņa tēvs bija jurists. Skiners kļuva par ateistu pēc tam, kad liberāls kristīgs skolotājs centās mazināt viņa bailes no vecmāmiņas aprakstītās elles.
"Gada laikā es aizgāju pie misis Greives, lai pateiktu viņai, ka vairs neticu Dievam. "Es zinu," viņa atbildēja, "es pati esmu to piedzīvojusi. Taču viņas stratēģija neizdevās: Es nekad to nepārdzīvoju."
Pēc bakalaura grāda iegūšanas angļu literatūrā 1926. gadā Skiners apmeklēja Hārvarda universitāti. Pēc studiju beigšanas viņš gadu pavadīja vecāku mājās Skrantonā, mēģinot kļūt par daiļliteratūras rakstnieku. Viņš mēģināja kļūt par rakstnieku arī Grīnvičvijoles ciematā. Drīz vien viņš vīlās savās literārajās prasmēs un secināja, ka viņam ir maza pasaules pieredze un nav spēcīgas personiskās perspektīvas, no kuras rakstīt. Tikšanās ar Džona B. Vatsona biheiviorismu viņu noveda pie psiholoģijas studijām un sava operantā biheiviorisma attīstīšanas.
Skiners 1931. gadā Hārvardā ieguva doktora grādu un strādāja tur kā pētnieks līdz 1936. gadam. Pēc tam viņš mācīja Minesotas Universitātē Mineapolē un vēlāk Indiānas Universitātē, kur no 1946. līdz 1947. gadam bija psiholoģijas katedras vadītājs. Viņš atgriezās Hārvardā 1948. gadā un palika tur līdz pat karjeras beigām.
1936. gadā Skiners apprecējās ar Ivonnu Blū. Pārim bija divas meitas - Džūlija (laul. Vargass) un Debora (laul. Buzans). Viņš nomira no leikēmijas 1990. gada 18. augustā un ir apglabāts Mount Auburn kapsētā, Kembridžā, Masačūsetsā.
Apbalvojumi
- 1968. gada Nacionālā zinātnes medaļa no prezidenta Lindona B. Džonsona (Lyndon B. Johnson).
- 1971. gada Amerikas Psiholoģijas fonda zelta medaļa.
- 1972. gada humānista balva.
- 1990. gada atzinība par izcilu mūža ieguldījumu psiholoģijā
