B. F. Skinner — amerikāņu psihologs; biheiviorisms un operantā kondicionēšana

B. F. Skiners — ievērojams amerikāņu psihologs: biheiviorisma un operantās kondicionēšanas pionieris, kurš ietekmēja izglītību, terapiju un sabiedrības izpratni par uzvedību.

Autors: Leandro Alegsa

Burrhuss Frederiks Skiners (Burrhus Frederic Skinner, 1904. gada 20. marts - 1990. gada 18. augusts) bija ievērojams amerikāņu psihologs un rakstnieks, dzimis Susquehanna (Pensilvānija). Viņš ieguva bakalaura grādu Hamiltonas koledžā (1926) un doktora grādu psiholoģijā Hārvarda universitātē (1931). Skiners kļuva par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta biheivioristiem, viņa pētījumi un publicētie darbi būtiski ietekmēja eksperimentālo psiholoģiju, mācību metodikas un uzvedības terapijas attīstību.

Biheiviorisms un operantā kondicionēšana

Skiners bija vadošais psiholoģijas biheiviorists; viņš balstījās uz Džona Vatsona (John B. Watson) darbiem un ieviesa un attīstīja operantu kondicionēšanas ideju. Operantā kondicionēšana apraksta, kā uzvedība tiek mainīta un nostiprināta ar pastiprinājumiem (reinforsiem) vai vājināta ar sodīšanu. Skiners izstrādāja eksperimentālo ierīci, ko dēvē par "Skinera kasti" (operantu būrīti), un ievies a tādas pamatkoncepcijas kā pastiprināšanas veidi (pozitīva un negatīva pastiprināšana), sodīšana, formēšana (shaping) un pastiprināšanas shēmas (piem., fiksētās un mainīgās attiecības vai intervāli).

Eksperimentālā metode un rīki

Skiners izmantoja stingras eksperimentālās metodes, uzraudzītu mācību uzdevumu un mērījumu, piemēram, kumulatīvo ierakstītāju (cumulative recorder), kas reģistrēja dzīvnieka reakciju biežumu un laika gaitā ļāva analizēt mācīšanās dinamiku. Viņa pētījumi ar žurkām un putniem sekmēja teoriju par to, kā dažādi pastiprināšanas nosacījumi ietekmē uzvedības noturību un ritmu.

Ieguldījums izglītībā un praksē

Skinera teorijas praktiska lietošana iekļāva programmēto mācīšanos), mācību mašīnas un instruētas mācību metodes, kur mācīšanās tiek sadalīta nelielos soļos ar tūlītēju atgriezenisko saiti un atbilstošu pastiprināšanu. Viņa idejas ietekmēja mācību dizainu, īpaši rīkus, kas paredzēti individualizētai apmācībai. Tikmēr klīniskajā praksē operantā pieeja ir pamats tādām metodēm kā token economy (žetonu ekonomika), kas tiek izmantota uzvedības modificēšanā slimnīcās, skolās un atbalsta programmās.

Sociālā filozofija un literārā darbība

Skiners nebija tikai eksperimentālais pētnieks — viņš bija arī sociālas filozofijas autors, kurš vēlējās piemērot uzvedības zinātnes principus sabiedrības uzlabošanai. Viņa slavenākais utopisks romāns Walden Two (1948) apraksta kopienu, kurā organizēta uzvedības kontrole tiek izmantota, lai panāktu labklājību un mieru. Turklāt viņš publicēja nozīmīgas populārzinātniskas un teorētiskas grāmatas, piemēram, The Behavior of Organisms (1938), Science and Human Behavior (1953) un Beyond Freedom and Dignity (1971), — darbus, kas skaidro gan eksperimentālās atziņas, gan to sociālās sekas. Skiners rakstīja arī dzeju un trīs autobiogrāfijas sējumus.

Akadēmiskais amats un atzīšana

No 1958. gada līdz savai aiziešanai pensijā 1974. gadā viņš bija Hārvarda universitātes Edgara Pīrsas psiholoģijas profesors, bet pēc tam līdz 1990. gadam — emeritētais profesors. Par viņa ieguldījumu Skiners saņēma plašu atpazīstamību, un viņa darbi ietekmēja gan akadēmiskos kirfristus, gan praktiskos lietojumus psiholoģijā un izglītībā.

Radikālais biheiviorisms un kritika

Skiners pieeja bieži tiek dēvēta par "radikālo biheiviorismu", jo viņš pieprasīja piemērot to pašu metodi gan redzamiem uzvedības aktiem, gan privātām pieredzēm (jutām, domām), uzskatot tās par pētniecībā pieejamām uzvedības formām. Šis viedoklis radīja plašu diskusiju: atbalstītāji slavēja Skinera precizitāti un praktisko pielietojamību, savukārt kritiķi (it īpaši kognitīvās psiholoģijas pārstāvji) uzsvēra, ka viņš novērš uzmanību no iekšējiem mentālajiem procesiem un cilvēka brīvības, morāles un apziņas jautājumiem. Kritiski tika vērtēta arī viņa ambīcija lietot uzvedības zinātni, lai radītu sociālas pārvaldības risinājumus, uzskatot to par pārlieku inženierisku vai deterministisku.

Mantojums

Skinera idejas joprojām ir nozīmīgas: operantā kondicionēšana un saistītie principi ir pamatā daudzām mūsdienu pieejām — sākot no klīniskās uzvedības analīzes (ABA) līdz izglītības tehnoloģijām un darba organizācijai. Viņa eksperimentālā rūpība, tehniskie risinājumi un centieni sasaistīt teoriju ar praksi turpina iedvesmot pētniekus un praktizētājus, savukārt debates par ētiskajiem un filozofiskajiem secinājumiem, ko viņa darbi raisīja, paliek aktuālas.

Dzīve

Skiners dzimis Suskehannā, Pensilvānijas štatā, Greisas un Viljama Skineru ģimenē. Viņa tēvs bija jurists. Skiners kļuva par ateistu pēc tam, kad liberāls kristīgs skolotājs centās mazināt viņa bailes no vecmāmiņas aprakstītās elles.

"Gada laikā es aizgāju pie misis Greives, lai pateiktu viņai, ka vairs neticu Dievam. "Es zinu," viņa atbildēja, "es pati esmu to piedzīvojusi. Taču viņas stratēģija neizdevās: Es nekad to nepārdzīvoju."

Pēc bakalaura grāda iegūšanas angļu literatūrā 1926. gadā Skiners apmeklēja Hārvarda universitāti. Pēc studiju beigšanas viņš gadu pavadīja vecāku mājās Skrantonā, mēģinot kļūt par daiļliteratūras rakstnieku. Viņš mēģināja kļūt par rakstnieku arī Grīnvičvijoles ciematā. Drīz vien viņš vīlās savās literārajās prasmēs un secināja, ka viņam ir maza pasaules pieredze un nav spēcīgas personiskās perspektīvas, no kuras rakstīt. Tikšanās ar Džona B. Vatsona biheiviorismu viņu noveda pie psiholoģijas studijām un sava operantā biheiviorisma attīstīšanas.

Skiners 1931. gadā Hārvardā ieguva doktora grādu un strādāja tur kā pētnieks līdz 1936. gadam. Pēc tam viņš mācīja Minesotas Universitātē Mineapolē un vēlāk Indiānas Universitātē, kur no 1946. līdz 1947. gadam bija psiholoģijas katedras vadītājs. Viņš atgriezās Hārvardā 1948. gadā un palika tur līdz pat karjeras beigām.

1936. gadā Skiners apprecējās ar Ivonnu Blū. Pārim bija divas meitas - Džūlija (laul. Vargass) un Debora (laul. Buzans). Viņš nomira no leikēmijas 1990. gada 18. augustā un ir apglabāts Mount Auburn kapsētā, Kembridžā, Masačūsetsā.

Apbalvojumi

  • 1968. gada Nacionālā zinātnes medaļa no prezidenta Lindona B. Džonsona (Lyndon B. Johnson).
  • 1971. gada Amerikas Psiholoģijas fonda zelta medaļa.
  • 1972. gada humānista balva.
  • 1990. gada atzinība par izcilu mūža ieguldījumu psiholoģijā


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3