Id, ego un superego
Id, ego un superego ir Zigmunda Freida radītas idejas. Tie ir trīs jēdzieni, ko izmanto, lai izskaidrotu cilvēka prāta darbību.
Freids apraksta cilvēka prātu kā id, ego un superego mijiedarbību. Ego un zināmā mērā arī superego ir apzināts vai virspusējs. Id paliek neapzināts. Kopā tie veido personību.
Saskaņā ar šo psihes modeli id ir nekoordinētu instinktu tendenču kopums, ego ir organizētā reālistiskā daļa, bet superego spēlē kritisko un moralizējošo lomu.
Id, ego un superego ir prāta funkcijas, nevis smadzeņu daļas. Tās neatbilst viena pret vienu faktiskām struktūrām, ar kādām nodarbojas neirozinātne.
Freida teorijas shēma
Id
Id ir personības konstante, jo tā vienmēr ir klātesoša. Id vada "baudas princips".
Savas teorijas izstrādes sākumā Freids uzskatīja seksuālo enerģiju par vienīgo id enerģijas avotu. Tomēr pēc Pirmā pasaules kara traģēdijas Freids uzskatīja par nepieciešamu id pievienot vēl vienu instinktu. Tāpēc viņš ierosināja thanatos - nāves instinktu. Thanatos izskaidro cilvēces instinktīvās vardarbīgās tieksmes. Acīmredzot pārējai personības daļai būtu kaut kā jātiek galā ar šiem diviem instinktiem. Pievienojot thanatos, viņš varēja aprakstīt vairāk garīgo parādību. Viņa id idejai bija plaša ietekme.
Id pēc definīcijas ir bezsamaņā:
"Tā ir mūsu personības tumšā, nepieejamā daļa... Tā ir piepildīta ar enerģiju, kas nāk no instinktiem, bet tai nav nekādas organizācijas, tā nerada nekādu kolektīvo gribu, bet tikai centienus apmierināt instinktu vajadzības, ievērojot baudas principu."105/6
Ego
Ego ir sevis izjūta un personības virsma, tā daļa, ko parasti parādāt pasaulei. Ego vada "realitātes princips" jeb praktiska pieeja pasaulei. Tas cenšas vērst id tieksmi uz rīcību, kas ilgtermiņā nes labumu, nevis skumjas.
Ego ir apzināts, lai gan ne visas ego darbības ir apzinātas.
Ego nošķir to, kas ir patiess. Tas palīdz mums sakārtot savas domas un saprast tās un apkārtējo pasauli.
"Ego ir tā id daļa, kas ir pārveidota ārējās pasaules tiešās ietekmes rezultātā...". Ego pārstāv to, ko var saukt par saprātu un veselo saprātu, pretstatā id, kas ietver kaislības ... attiecībās ar id tas ir kā cilvēks zirga mugurā, kuram jānotur zirga spēka pārsvars; ar to atšķirību, ka jātnieks cenšas to darīt ar saviem spēkiem, bet ego izmanto aizgūtus spēkus.".363/4
Taču ego "kalpo trim smagiem kungiem - ārējai pasaulei, superego un id".110 Tā uzdevums ir atrast līdzsvaru starp primitīvajiem dzinuļiem un realitāti, vienlaikus apmierinot id un superego. "Tādējādi ego, kuru virza id, ierobežo superego, atgrūž realitāte, cīnās... [lai] panāktu harmoniju starp spēkiem un ietekmēm, kas darbojas tajā un uz to, un viegli "izlaužas nemierā".110/1 .
Super-Ego
Super ego tiecas pēc pilnības un ideāla rezultāta. Tas ietver to personības daļu, galvenokārt neapzināto, kas ietver indivīda ego ideālus, garīgos mērķus un psihisko aģentūru (parasti sauktu par "sirdsapziņu"), kura kritizē un aizliedz viņa tieksmes, fantāzijas, jūtas un rīcību.
"Super-ego var uzskatīt par sirdsapziņas veidu, kas soda nepareizu uzvedību ar vainas sajūtu. Piemēram, ārlaulības sakari."
Superego sastāv no divām daļām - sirdsapziņas un ego-ideāla. Apziņa ir pazīstamā metafora par eņģeli un velnu uz katra pleca. Sirdsapziņa izlemj, kāda rīcība būtu jāveic. Ego-ideāls ir idealizēts priekšstats par sevi. Ego-ideāls tiek salīdzināts ar reālo uzvedību. Abas superego daļas attīstās, gūstot pieredzi ar citiem cilvēkiem vai izmantojot sociālo mijiedarbību. Pēc Freida domām, spēcīgs superego kalpo id bioloģisko instinktu nomākšanai, savukārt vājš superego ļaujas id pamudinājumiem. Turklāt abos iepriekš minētajos gadījumos vainas sajūtas līmenis būs attiecīgi augsts un zems.
