Brokas zona — smadzeņu reģions valodas ražošanai un afāzijai
Uzzini par Brokas zonu — smadzeņu reģionu valodas ražošanai, ekspresīvo afāziju, diagnostiku (fMRI), simptomiem, cēloņiem un smadzeņu plastiskumu.
Brokas zona ir cilvēka un citu hominīdu smadzeņu reģions, kas galvenokārt iesaistīts valodas ražošanā un dažos valodas apstrādes aspektos. Tā atrodas dominējošās puslodes, parasti kreisās puslodes, frontālajā daivā. Šo reģionu uzskata par vienu no galvenajiem komponentiem, kas nepieciešami runas plānoto motorisko darbību izpildei un sintakses apstrādei.
Anatomija
Brokas zonu parasti lokalizē aizmugurējā apakšējā frontālajā žirā (inferior frontal gyrus), īpaši tās daļās, ko klasiskajā kortikālajā kartē apzīmē kā Brodmana zonas 44 (pars opercularis) un 45 (pars triangularis). Šī zona ir cieši saistīta ar garo gredzenu sakaru tīkliem, kas savieno to ar motorisko garozu, primāro motorisko laukumu, dzirdes apgabalām un dziļākām subkortikālajām struktūrām.
Funkcijas
- Runas ražošana: Brokas zona palīdz plānot un koordinēt runas motoriku — elpošanu, artikulāciju un ritmu, kas nepieciešams runāšanai.
- Sintakse un gramatika: tā iesaistīta teikumu struktūras apstrādē, vārdu salikšanā un gramatisko formu lietošanā.
- Darba atmiņa valodā: reģions piepalīdz īslaicīgai informācijas noturēšanai, kas nepieciešama garāku teikumu vai frāžu plānošanai.
- Papildu lomas: Brokas zona var tikt aktivizēta arī signālvalodas lietotājiem, dažos muzikālos uzdevumos un darbību saprašanas uzdevumos — tas norāda, ka tās funkcijas pārsniedz tikai izrunu.
Vēsture un klīniskie novērojumi
Valodas apstrāde tradicionāli tiek saistīta ar Pjēra Pola Brokas atklājumiem. Broka veica autopsijas pacientiem, kuriem bija mūža laikā smagas runas grūtības, un konstatēja, ka šiem pacientiem bija bojājums konkrētā smadzeņu reģionā. Pacienti zaudēja spēju tekoši runāt pēc aizmugurējās apakšējās frontālās žiru daļas bojājuma, un šo klīnisko sindromu nosauca par Brokas afāziju (ekspresīvo afāziju).
Brokas afāzijas raksturojums
- Neplūstoša, grūta runa: runas izteiksme ir ierobežota, vārdu meklēšana un artikulācija var būt ļoti apgrūtināta.
- Gramatiskie traucējumi: runā var trūkt gramatikas (agramatisms), teikumi ir saīsināti un vienkāršoti.
- Saglabāta sapratne: runāšanas saprašana bieži vien ir salīdzinoši labāka nekā paša izteikšanās spēja, lai gan sarežģītu teikumu saprašanai var būt problēmas.
- Reprodukcijas grūtības: spējas precīzi atkārtot vārdus vai teikumus parasti ir vājinātas.
- Var sastapties arī ar artikulācijas apraju (apraxi): smadzeņu bojājuma dēļ runas motoriskās komandas var kļūt nesakārtotas.
Diagnostika un neiroattēlveidošana
Funkcionālās magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (fMRI), kompiuterizētā datortomogrāfija (CT) un magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI) tiek izmantotas, lai lokalizētu bojājumu vai aktivācijas modeļus Brokas zonā. fMRI pētījumi parāda aktivāciju šajā reģionā dažādos valodas uzdevumos, taču klīniskie simptomi var atšķirties atkarībā no bojājuma apjoma un atrašanās vietas.
Plastiskums un atveseļošanās
Smadzeņu plastiskums ļauj daļai valodas funkciju pāriet uz tuvākām vai pretējās (pārējās) puslodes zonām, īpaši, ja bojājums attīstās lēni. Piemēram, ja smadzeņu audzēji lēni iznīcina Brokas zonu, runa var palikt relatīvi neskarta, jo ar laiku funkcijas var tikt pārņemtas citās smadzeņu daļās. Pēc akūtiem bojājumiem (piem., insults) atlabšana bieži ir daļēja un ilgst mēnešus vai gadus; svarīga loma ir intensīvai logopēdiskai terapijai.
Ārstēšana un rehabilitācija
Galvenā ārstēšanas pieeja Brokas afāzijas gadījumā ir mērķtiecīga runas un valodas terapija. Papildus terapijām tiek pētītas neinvazīvas neirostimulācijas metodes (piemēram, transkraniālā magnētiskā stimulācija vai transkraniālā tiešās strāvas stimulācija) kā papildinājums rehabilitācijai. Terapeitiskais plāns parasti tiek pielāgots individuāli, ņemot vērā bojājuma veidu, smagumu un pacienta potenciālu sadarbībā ar logopēdiem un neiroloģiem.
Sarežģītība un mūsdienu skatījums
Mūsdienu pētījumi rāda, ka valodas tīkls ir plašs un sadarbspējīgs — Brokas zona nav vienīgā atbildīgā vieta par valodu. Tā darbojas kopā ar citiem kortikālajiem un subkortikālajiem reģioniem. Izpratne par Brokas zonas lomu ir paplašinājusies, ietverot ne tikai runas motoriku, bet arī sarežģītu strukturālu apstrādi, rīcības saprašanu un valodas darba atmiņu.
Saistītās lapas
- Smadzeņu puslodes
- Smadzeņu funkcijas lateralizācija
- Vernicka zona
Jautājumi un atbildes
J: Kur smadzenēs atrodas Brokas zona?
A: Brokas zona atrodas dominējošās puslodes priekšējā daivā, parasti kreisajā pusē.
J: Kāda ir Brokas zonas funkcija?
A: Brokas zona darbojas kā daļa no "runas producēšanas" un ir atbildīga par valodas apstrādi.
J: Kas pirmais saistīja valodas apstrādi ar Brokas zonu?
A: Pjērs Pols Broka pirmais sasaistīja valodas apstrādi ar Brokas zonu pēc tam, kad veica pacientu, kuriem bija problēmas runāt, kad viņi bija dzīvi, autopsijas.
J: Kas ir Brokas afāzija?
A: Brokas afāzija, saukta arī par "ekspresīvo afāziju", ir valodas veidošanas traucējumi, kas rodas, ja ir bojāts smadzeņu aizmugurējais apakšējais frontālais žiruss.
J: Ko fMRI pētījumi ir parādījuši par Brokas zonu?
A: FMRI pētījumos ir konstatēti aktivizācijas modeļi Brokas zonā, kas saistīti ar dažādiem valodas uzdevumiem.
J: Vai runa var saglabāties neskarta pat tad, ja Brokas zona ir lēni iznīcināta?
A. Jā, smadzeņu audzēju izraisīta lēna Brokas zonas iznīcināšana var atstāt runu relatīvi neskartu. Tas liecina par to, ka ar laiku tās funkcijas var pāriet uz tuvējām smadzeņu zonām.
J: Kāda nozīme ir nosaukumam "Brokas zona"?
A: Nosaukums "Brokas zona" cēlies no franču ārsta Pjēra Pola Brokas (Pierre Paul Broca) vārda, kurš pēc autopsijas veikšanas pacientiem, kuriem dzīves laikā bija grūtības runāt, identificēja konkrētu smadzeņu zonu, kas atbildīga par valodas veidošanu.
Meklēt