Bruksisms: definīcija, simptomi, cēloņi un ārstēšana
Bruksisms ir stāvoklis, kurā cilvēks nesadzīvojamā vai pārmērīgā veidā slīpē zobus vai saspiež žokļa muskuļus. Tas atšķiras no parastās zobu lietošanas, piemēram, ēšanas vai runāšanas, un var būt gan nemanāms, gan izraisīt praktiskas problēmas. Bruksisms ir izplatīta problēma — dažādi pētījumi norāda, ka to piedzīvo aptuveni 8–31 % cilvēku. Bruksisms var izraisīt zobu nolietojumu, palielinātu jūtīgumu, sāpes žoklī un galvassāpes, kā arī bojājumus zobu restaurācijām (kronēm, plombām). Dažkārt simptomi ir pietiekami mazi, lai netiktu pamanīti, tāpēc ne visi, kam ir bruksisms, to apzinās.
Ir divi galvenie bruksisma veidi: miega bruksisms un nomoda (modrības) bruksisms. Miega bruksisms notiek, kamēr cilvēks guļ; to bieži konstatē guļošā partneris vai konstatē zobārsts. Nomoda bruksisms izpaužas kā dienas laikā notiekoša zobu slīpēšana vai žokļa saspiešana, bieži saistīta ar stresu vai ieradumu. Miega bruksisma simptomi parasti ir izteiktāki pēc pamošanās, savukārt modrības bruksisms var pasliktināties dienas gaitā. Vairāki faktori var izraisīt vai pastiprināt zobu sasmalcināšanu. Nomoda bruksismam bieži ir atšķirīgi iemesli nekā miega bruksismam, un tas statistiski biežāk sastopams sievietēm; miega bruksisms vīriešus un sievietes skar aptuveni vienlīdz.
Simptomi
- Zobu nolietojums — plakana virsma, atsegta dentīna slāņa, plaisas vai salauztas plombas;
- Pastiprināta zobu jutība pret karstu, aukstu vai saldu;
- Žokļa sāpes, sasprindzinājums vai trokšņošana (klikšķi) temporomandibulārās locītavas rajonā (TMJ);
- Rīta stīvums vai sāpes žoklī, kuras var mazināties dienas gaitā;
- Galvassāpes, īpaši vaigu vai tempļu rajonā;
- Miegam traucējoša skaņa (pētījumos bieži to pamana guļošā blakussēdētājs);
- Nervozitāte, miega traucējumi vai nogurums, ja bruksisms ietekmē miega kvalitāti.
Cēloņi un riska faktori
Bruksisms parasti ir daudzfaktoriāls — vairāku faktoru kombinācija var izraisīt vai pastiprināt simptomus:
- Stress un trauksme: emocionāls spiediens un sasprindzinājums bieži saistīti ar modrības bruksismu;
- Miega traucējumi: miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms un citi miega traucējumi var būt saistīti ar miega bruksismu;
- Neirobioloģiskie faktori: bruksisms bieži tiek klasificēts kā parasomnija — miega laikā notiekoša neparasta uzvedība;
- Medikamenti: daži antidepresanti un citi medikamenti var palielināt zobu slīpēšanas iespējamību;
- Dzīvesveida faktori: lielas kafijas, alkohola vai smēķēšanas lietošanas intensitāte var pastiprināt bruksismu;
- Anatomiski faktori: nepareizs sakodiens (bite) reizēm tiek minēts kā faktors, taču tas nav tipisks galvenais iemesls;
- Ģenētika: bruksisms var būt biežāk sastopams ģimenēs, liecinot par iedzimtu noslieci.
Diagnoze
Diagnoze parasti tiek noteikta, pamatojoties uz zobārsta vai ģimenes ārsta veikto izmeklējumu, pacienta anamnēzi un, ja nepieciešams, papildu testiem:
- zobu un žokļa pārbaude (nolietojums, plaisas, locītavas troksnis);
- anketas un jautājumi par miega paradumiem, stresu un simptomu laiku;
- ziņas no partnera vai ģimenes par miega laikā dzirdamo trokšņu klātbūtni;
- elektromiogrāfija (EMG) vai polisomnogrāfija, ja nepieciešams precīzāk novērtēt miega bruksismu vai izslēgt miega apnoju.
Ārstēšana
Nav universāla risinājuma, kas pilnībā izārstētu bruksismu visiem pacientiem, bet pieejami vairāki ārstēšanas paņēmieni un atvieglojumi, kas palīdz samazināt simptomus un aizsargāt zobus:
- Nakts aizsargi (bite gaurdi): īpaši izgatavoti polietilēna vai akrilāta aizsargi, ko lieto naktī, lai aizsargātu zobus no tiešas berzes. Tie parasti samazina zobu bojāšanos, bet ne vienmēr mazinās muskuļu aktivitāti vai galvassāpes.
- Uzvedības terapijas un stresa vadība: relaksācijas vingrinājumi, kognitīvi uzvedības terapija (CBT), stresa menedžments un miega higiēna var būt efektīvi, īpaši modrības bruksismā.
- Biofeedback: ierīces, kas informē par žokļa muskuļu spriegumu un māca pacientu to samazināt; rezultāti ir dažādi, bet dažiem pacientiem palīdz.
- Fizikālā terapija un vingrojumi: žokļa muskuļu masāža, siltuma terapija, stiepšanās vingrinājumi, ergonomika un pareiza stāja var samazināt spriedzi.
- Mediķamentu lietošana: īslaicīgi muskuļu relaksanti vai pretiekaisuma pretsāpju līdzekļi var mazināt sāpes. Dažos gadījumos apsver botulīna toksīna (Botox) injekcijas masētera vai temporālo muskulī — tās var samazināt muskuļu spēku un saīsināt simptomus, taču ietekme ir īslaicīga un izmaksas var būt lielākas.
- Stomatoloģiskas korekcijas: sakodiena korekcijas vai zobu atjaunošana (kronu, plombu ieklāšana) var būt nepieciešama bojājumu novēršanai, tomēr maltīša korekcijas kā primāru ārstēšanu lieto reti un piesardzīgi.
Piezīme: nav viennozīmīgu pierādījumu, ka kāda no metodēm pilnīgi izārstētu bruksismu visiem pacientiem — ārstēšana bieži tiek pielāgota individuāli un kombinē dažādas pieejas.
Praktiski padomi ikdienai
- izvairieties no pārāk daudz kofeīna un alkohola vakaros;
- nekošļājiet gumiju un atturieties no ieradumiem kā pildspalvu košļāšana;
- praktizējiet relaksācijas vingrinājumus pirms gulētiešanas (dziļa elpošana, muskuļu relaksācija);
- lieto siltu kompresi vaiga/žokļa rajonā, ja jūtat muskuļu sasprindzinājumu;
- ēdiet mīkstu pārtiku, ja žoklis ir sāpīgs;
- veiciet vienkāršus žokļa atslābināšanas vingrinājumus: mēģiniet turēt zobus atstatus un relaksēt vaigu muskuļus.
Kad vērsties pie speciālista
- ja pamanāt būtisku zobu nolietojumu vai salauztas restaurācijas;
- ja pastāvīgas žokļa sāpes vai klikšķi traucē ikdienu;
- ja bruksisms traucē miegu vai rada nozīmīgu nogurumu;
- ja mājas aizsardzības pasākumi nepalīdz un simptomi pasliktinās.
Vispirms konsultējieties ar zobārstu — viņš var novērtēt zobu stāvokli un ieteikt piemērotu nakts aizsargu vai remonta darbus. Ja nepieciešams, zobārsts vai ģimenes ārsts var nosūtīt pie miega speciālista, neirologa vai fizioterapeita.
Prognoze un iespējamās sekas
Daudzi bērni pāaug bruksismu, un viegli gadījumi var neizraisīt ilgtermiņa problēmas. Tomēr hronisks bruksisms var izraisīt būtisku zobu nolietojumu, zobu jutīgumu, TMJ traucējumus un hroniskas galvassāpes. Savlaicīga diagnostika un mērķēta ārstēšana palīdz samazināt bojājumus un uzlabot dzīves kvalitāti.
Svarīgi: ja jums rodas jaunas, pastāvīgas sāpes vai pamanāt krasas izmaiņas zobu stāvoklī, sazinieties ar zobārstu vai ārstējošo ārstu, lai izvērtētu iespējamos ārstēšanas variantus un novērstu turpmākas sekas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bruksisms?
A: Bruksisms ir problēma, kas saistīta ar pārāk lielu zobu skrambināšanu vai žokļa saspiešanu, kas nav normāla zobu izmantošana, piemēram, ēšana vai runāšana.
J: Cik izplatīts ir bruksisms?
A: Bruksisms ir izplatīta problēma, kas skar 8-31% cilvēku.
J: Kādas ir bruksisma negatīvās sekas?
A.: Bruksisms var nodilināt zobus, padarīt tos pārāk jutīgus un izraisīt galvassāpes un sāpes žoklī. Tas var arī kaitēt zobu darbiem, piemēram, kroņiem un plombām.
J: Kas var nezināt, ka viņiem ir bruksisms?
A: Dažreiz cilvēki ar bruksismu var nezināt, ka viņiem ir bruksisms, jo viņi var nepamanīt šīs problēmas.
J: Kādi ir divi bruksisma veidi?
A: Ir divi galvenie bruksisma veidi: bruksisms miega laikā un bruksisms nomodā.
J: Kādi ir atšķirīgi modrības un miega bruksisma cēloņi?
A.: Modrības bruksismam var būt atšķirīgi iemesli nekā miega bruksismam, taču var būt daudz iemeslu, kāpēc cilvēki sasmalcina zobus un saspiež žokļus. Sievietēm ir lielāka iespēja saskarties ar nomoda bruksismu, savukārt miega bruksisms vīriešus skar tikpat bieži kā sievietes.
J: Kāda ir bruksisma ārstēšanas efektivitāte?
A: Tiek izmantoti vairāki ārstēšanas veidi, taču neviens no tiem nav izrādījies ļoti efektīvs.
