Cedrāts (Citrus medica) ir sena citrusaugļu suga ar biezu, bieži sazarotu mizas kārtu un salīdzinoši maz ieēdamu mīkstumu; parasti izmanto tieši mizas aromātisko daļu. Cedrāta koks pieder pie citrusaugļu grupas un dabiskā izcelsme ir Dienvidaustrumāzijā — tas radies reģionā, kurā attīstījās vairāki agrīnie citrusaugļu tipi (Dienvidaustrumāzijas). Mūsdienās cedrātu plaši audzē Vidusjūras reģiona un tuvo valstu klimatos, īpaši Sicīlijā, Marokā, Krētā un Korsikā, kā arī Puertoriko, tomēr audzēšanas metodes un šķirnes atšķiras pēc vietējā klimata un tradīcijām.

Izskats un īpašības

Cedrāta koks parasti sasniedz aptuveni 2–3 metru augstumu. Augļi ir lieli, ovāli vai cilindriski, ar biezu, raupju mizu; dažas šķirnes var izaudzēt augļus, kuru garums sasniedz apmēram 25 cm un svars var būt ievērojams — dažkārt līdz apmēram 4 kg. Salīdzinājumā ar citronu, cedrāta mīkstums ir sausāks un skābenums mazāk izteikts, tāpēc svaigs mīkstums reti tiek lietots kā galvenā sastāvdaļa ēdienā. No otras puses, miza ir stipri aromātiska un satur ēteriskās eļļas, kuras izmanto gan kulinārijā, gan smaržvielu ražošanā.

Virtuves un kulinārijas izmantošana

Galvenais cedrāta izmantojums ir mizā:

  • sukādes (konservēta un kandēta miza) — populāra konditorejā un cepumos;
  • ievārījumi un marmelādes — gatavo no mizas vai kombinācijā ar nedaudz mīkstuma;
  • zests (rīvēta miza) — pievieno kūkām, desertsausumiem, marinādēm un salātiem, lai iegūtu intensīvu citrusīgu aromātu;
  • augu eļļas un aromatizātāji — no mizas izspiež eļļas, kuras izmanto kā smaržvielu bāzi vai pārtikas aromatizētājus (augu eļļu, ko izmanto smaržām).

Parasti cedrātu izmanto konditorejas izstrādājumos un konservēšanai — īpaši populāras ir sukādes, kas bieži tiek iekļautas augļu kūkās un citos saldo ēdienu receptēs. Dažās kultūrās no cedrāta gatavo arī augļu tējas vai infūzijas, savukārt aromātiskās mizas dēļ to izmanto arī alkoholiskos dzērienos un dzērienu aromatizēšanā.

Vēsture un kultūras nozīme

Cedrāts ir viens no seniem kultivētajiem citrusaugiem. Plīnijs Vecākais min, ka viņa laikā cedrātus varēja audzēt Medijā un Persijā (HN xii.7), un romieši mēģināja tos pārvest uz Romas impērijas teritorijām, reizēm transportējot kopā ar īpaši sagatavotiem podiem. Lai gan Plīnijs rakstīja, ka pārnesums dažkārt neizdevās, ir pierādījumi, ka šis koks Vidusjūras reģionā tomēr bija pazīstams jau sen. Mūsdienu pētnieki, piemēram, Zohary un Hopf, norāda, ka cedrāts, iespējams, pirmais tika pieradināts Indijā, un tā savvaļas formas kopā ar mandarīnu un pomelo veidoja pamatu daudzām mūsdienu citrusaugu sugām.

Teofrasts vēsturiskos darbos dēvēja cedrātu par Persijas vai Medijas "ābolu", un līdzīgi senie avoti to saukuši par dažādām vietējo reģionu šķirnēm. Citi citrusaugi Vidusjūras baseinā plašāk izplatījās un tika introducēti arī islāmiskajos laikos (islāma laikos), kad pavairošanas un dārzkopības metodes intensīvāk izplatījās cauri reģionam.

Nosaukumi un šķirnes

Citām valodām raksturīgi atšķirīgi nosaukumi: latviešu valodā tradicionāli lieto vārdu "cedrāts" vai arī "citron" dažos reģionos, bet dažviet citus citrusaugļus sauc līdzīgi. Daudzās valodās parastajam citronu sauc par "citron", bet laimu - par "limon". Ir vērts arī atzīmēt, ka Austrumāzijas citrusaugļi, piemēram, yuzu (dažkārt saukts arī par yuja), tiek saukti par "citroniem" tautas valodā, taču tie ir atsevišķa suga (Citrus junos), nevis tieša cedrāta forma.

Audzēšana un kopšana

Cedrāts ir jutīgs pret salu un vislabāk aug mēreni siltā, aizsargāta vietā ar aizsargātu augsni un labu drenāžu. To parasti pavairo ar spraudeņiem vai graftēšanu, lai saglabātu šķirnes īpašības un veicinātu ražas kvalitāti. Kopšana ietver regulāru laistīšanu sausākos periodos, gan arī aizsardzību no ilgstoša sala. Ražas novākšana notiek, kad miza sasniedz raksturīgo aromāta intensitāti — daudziem komerciāliem mērķiem svarīgāks ir miziņas stāvoklis un eļļu saturs nekā mīkstuma daudzums.

Medicīna, aromterapija un kultūras lietojums

Vēsturiskos tekstos cedrāts minēts arī kā līdzeklis aromterapijā un folkmedicīnā — miziņu tēja un ēteriskās eļļas tiek izmantotas kā tonizējošas, uzmundrinošas vielas. Mūsdienās ēteriskās eļļas no cedrāta izmanto parfīmu industrijā un aromatizatoros. Tāpat cedrāts ir nozīmīgs arī reliģiskos un kultūras rituālos (piemēram, etrog kā ebreju rituālais auglis), kur atsevišķām šķirnēm ir simboliska nozīme.

Kopumā cedrāts ir daudzpusīgs augs — lai gan tā mīkstums reti tiek izmantots tāpat kā citu citrusaugļu sula, miza un aromātiskās vielas padara to vērtīgu gan virtuvē, gan smaržu ražošanā un tradicionālajā lietojumā.