Civilizāciju šūpulis: kur radās pasaules pirmās civilizācijas

Civilizācijas šūpulis ir vieta, kur radās civilizācija. Nebija viena "šūpulis", bet vairākas civilizācijas, kas attīstījās neatkarīgi viena no otras. Pirmie bija auglīgais pusmēness (Senā Ēģipte, Mezopotāmija), Senā Indija un Senā Ķīna. Nav zināms, vai starp Tuvo Austrumu un Austrumāzijas agrīnajām civilizācijām bija ietekme.

Zinātnieki atzīst, ka Mezoamerikas civilizācijas radās neatkarīgi un vēlāk nekā Eirāzijas civilizācijas. Tās galvenokārt atradās mūsdienu Meksikā un Norte Čiko, Peru ziemeļu centrālajā piekrastes reģionā.

Civilizācija ietver rakstību, pilsētu būvniecību, šķiru sabiedrību, lauksaimniecību, lopkopību, sabiedriskās ēkas, metalurģiju un monumentālo arhitektūru. Termins civilizācijas šūpulis ir attiecināts uz dažādām kultūrām un teritorijām, jo īpaši uz Seno Tuvo Austrumu halkolītu un auglīgo pusmēnesi, Seno Indiju un Seno Ķīnu. Tas attiecināts arī uz seno Anatoliju, Levantes un Irānas plakankalni, kā arī lietots, lai apzīmētu kultūras priekštečus - piemēram, Senā Grieķija kā Rietumu civilizācijas priekštece.

Galvenie civilizāciju centri un aptuvenie laika rāmji

• Auglīgais pusmēness (Mezopotāmija, Senā Ēģipte) — Mezopotāmijā Sumeru pilsētas un rakstība (klīnmehānisms) parādījās aptuveni 4. un 3. tūkst. p.m.ē.; Senajā Ēģiptē politiskā centralizācija un hieroglifi sāka attīstīties ap 3. gadu tūkst. p.m.ē.
• Senā Indija (Indas ieleja) — Harappas (Indas) kultūra ar pilsētu plānojumu un tirdzniecību attīstījās aptuveni 3300–1300 p.m.ē., "mature Harappa" periods bija ap 2600–1900 p.m.ē.
• Senā Ķīna (Dzeltens upes baseins) — lauksaimniecība un agrīnie ciemati jau neolīta laikmetā; pilsētveida un varas institūcijas redzamas Erlitou/šang periodā aptuveni 2. un 1. gadu tūkst. p.m.ē., oracle bone rakstība datēta ap 2. tūkst. p.m.ē.
• Norte Čiko (Peru) un Andu reģions — viena no agrīnākajām Amerikas civilizācijām (ap 3000–1800 p.m.ē.), ar lieliem celtņiem un sociālām struktūrām, taču bez skaidras rakstības sistēmas.
• Mezoamerika (piem., Olmeki, vēlāk Maiji) — civilizācijas attīstība sāka kļūt kompleksāka ap 2. gadu tūkst. p.m.ē. un sasniedza augstāko attīstību vēlākajā periodā (piem., Maiju civilizācija).
• Anatolija, Levanta un Irānas plato — šajos reģionos veidojās agrīnas pilsētienes un valstiskuma izpausmes, kas mijiedarbojās ar Mezopotāmiju un vienu otru.

Kādēļ civilizācijas veidojās?

Civilizāciju rašanās bija sarežģīts process, ko veicināja vairāki faktori:

• Vidējiem upju baseiniem raksturīgā auglīgā zeme un iespējas lauksaimniecības pārprodukcijai (piem., Nīlas, Tigra un Eifrata, Inda, Dzeltens upe, Andu piekraste, Meksikas ielejas);
• Uzturēšanās blīvumā un pārtikas pārpalikums ļāva specializāciju — amatniecība, tirgotāji, amatnieki, priestera/valdnieka klase;
• Ineksistējoša nepieciešamība organizēt ūdensvadus, lauksaimniecību un tirdzniecību, kas sekmēja birokrātijas un varas institūciju rašanos;
• Tirdzniecība un resursu apmaiņa, kas veicināja tehnoloģiju un ideju izplatību;
• Reliģiskā un monumentālā būvniecība (piem., tempļi, zigurāti, piramīdas) kā līdzeklis mobilizēt darba spēku un nostiprināt kolektīvu identitāti.

Rakstība, tehnoloģijas un institūcijas

Viela civilizāciju atpazīšanai bieži ir tehnoloģijas un rakstība. Rakstības sistēmas parādījās agrīnākajās eirāzijas kultūrās (piem., klīnmehānisms Mezopotāmijā un hieroglifi Ēģiptē), kamēr citas kultūras attīstīja savas risinājumus vai vispār rakstību izmantoja mazāk (piem., Norte Čiko). Rakstība bija svarīga administrācijai, likumiem, tirdzniecības uzskaitēm un ideoloģijas uzturēšanai.

Metālurģija (varš, bronza, vēlāk dzelzs), lauksaimniecības intensifikācija, ceļi, tirdzniecības tīkli un karadarbības tehnoloģijas — visi šie elementi veicināja valstu izveidi un paplašināšanos.

Neatkarīga attīstība vai ietekme?

Akadēmiskā diskusija parasti balansē starp diviem skatu punktiem:

• Neatkarīga izgudrošana: daudzas iezīmes — pilsētas, valsts institūcijas, dažas rakstības — izskatās radušās neatkarīgi dažādos reģionos, reaģējot uz lokālajiem vides un sociālajiem apstākļiem.
• Difūzija un mijiedarbība: tirdzniecība, migrācija un karš varēja nodot idejas un tehnoloģijas no viena reģiona uz citu, radot līdzīgas attīstības trajektorijas.

Parasti mūsdienu pētnieki atzīst kombināciju — vietējas inovācijas, kas reizēm tiek pastiprinātas vai mainītas, saņemot ārēju ietekmi.

Ko nozīmē "civilizācijas šūpulis" šodien?

Termins civilizācijas šūpulis ir ērts, lai norādītu vietas, kur pirmoreiz parādījās kompleksas sabiedrības iezīmes, taču tas var vienkāršot sarežģītu daudzlaicīgu attīstību. Mūsdienu skatījumā svarīgi ir saprast:

• ka bija vairāki neatkarīgi centri, nevis viens universāls sākums;
• ka attīstība bija pakāpeniska un ilga tūkstošiem gadu;
• ka kultūras mijiedarbība un tehnoloģiju apmaiņa bija tikpat nozīmīga kā vietējās inovācijas.

Apkopojot — "civilizācijas šūpulis" nav viena konkrēta vieta, bet gan virkne reģionu, kuros cilvēki neatkarīgi vai savstarpēji mijiedarbojoties izveidoja pilsētas, rakstību, sociālas hierarhijas un citas civilizācijas pazīmes. Šo reģionu izpēte palīdz saprast, kā un kāpēc cilvēku sabiedrības kļuva kompleksas un kādas mantojuma līnijas nonāca līdz mūsdienām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir civilizācijas šūpulis?

J: Kādi ir daži civilizāciju šūpuļu piemēri?

Jautājums: Vai pastāvēja ietekme starp agrīnajām Tuvo Austrumu civilizācijām un Austrumāzijas civilizācijām?

J: Vai Mezoamerikas civilizācijas radās neatkarīgi, vai arī tās ietekmēja Eirāzijas kultūras?

J: Kur atradās lielākā daļa Mezoamerikas civilizāciju?

J: Vai Senā Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu civilizācijas priekšteci?

Meklēt pēc burta