Creative Commons licences: definīcija, nosacījumi un piemēri

Creative Commons licences ir 2002. gada 16. decembrī izveidots autortiesību licenču komplekts, ko izdeva ASV bezpeļņas korporācija Creative Commons. Šīs licences dod autoriem iespēju skaidri norādīt, kā citām personām atļauts izmantot viņu darbus — tekstus, bildes, mūziku, video, programmatūru un citus radošus radījumus. Ikviens var izvēlēties piemērot kādu no Creative Commons licencēm saviem darbiem, tādējādi veicinot atvērtāku piekļuvi un materiālu pārizplatīšanu saskaņā ar autorsnoteikumiem.

Galvenie licences nosacījumi — īss pārskats

Ir četri pamatnosacījumi, kurus var kombinēt dažādos veidos. Vienkāršs skaidrojums par tiem:

• Attribūcija (autors): Atļauj citiem kopēt, izplatīt, rādīt un izpildīt darbu un tā attīstītās versijas, ja tiek norādīta sākotnējā darba autora autoratzīme. Atribūcija parasti ietver autora vārdu, darba nosaukumu, licences nosaukumu un saiti uz licenci.
• Nekomerciāla (nc): Atļauj citiem izmantot darbu privāti vai publiski, bet aizliedz komerciālu izmantošanu (t.i., tiešas pelnīšanas no darba izmantošanas). Precīza "komerciāla" jēdziena interpretācija var atšķirties, tāpēc praksē dažkārt nepieciešams precizēt konkrēto izmantošanas veidu.
• Nav atvasinātu darbu (nd): Atļauj kopēt, izplatīt, rādīt un izpildīt oriģināldarbu, bet aizliedz veidot un izplatīt atvasinātus darbus vai pārveidotas versijas bez autora atļaujas.
• Share Alike (sa): Atļauj citām personām izplatīt attīstītos darbus tikai tad, ja tie tiek licencēti tajā pašā vai līdzvērtīgā licenciālajā režīmā (piemēram, "CC BY-SA"). Skatīt arī copyleft.

Kā darbojas licence un to kombinācijas

Šos nosacījumus var kombinēt, lai radītu dažādas standarta licences. Piemēram:

• CC BY — tikai atribūcija; ļauj visplašāko izmantošanu, arī komerciālu un atvasinātu darbu veidošanu, ja tiek norādīts autors.
• CC BY-SA — atribūcija + share-alike; atvasinātos darbus drīkst izplatīt tikai ar tādu pašu licenci (bieži lieto kopienu un atvērtā satura projektiem).
• CC BY-NC — atribūcija + nekomerciāla; ļauj grozīt un izplatīt, bet ne komerciāli.
• CC BY-NC-SA — attribūcija + NC + SA; kombinē ierobežojumus par komerciālu izmantošanu un pieprasa tādu pašu licenci atvasinātajiem darbiem.
• CC BY-ND — atribūcija + nav atvasinātu darbu; ļauj kopēt un izplatīt oriģinālu, bet ne modificēt to.
• CC BY-NC-ND — visierobežojošākā no standarta CC licencēm: tikai kopēšana ar atribūciju, bez komerciālas izmantošanas un bez atvasinātiem darbiem.

Piemēri praksē

• Ja autors izvēlas CC BY, cits lietotājs var iekļaut šo materiālu komerciālā publikācijā, ja tiek norādīta atsauce uz autoru.
• Ja attēls ir CC BY-SA, un kāds izmanto to savā kolāžā, viņam jāpublicē kolāža ar to pašu CC BY-SA licenci.
• Ja dziesma ir CC BY-NC-ND, to drīkst nosūtīt draugiem un iekļaut nekomerciālā prezentācijā, bet to nedrīkst remiksēt vai pārdot.

Kā piemērot licenci savam darbam

Lai darbs būtu skaidri licencēts, autors parasti norāda licences nosaukumu un, ja iespējams, saiti uz licences aprakstu (angļu valodā — licence deed). Ieteikts iekļaut:

• autora(-u) vārdu(-us);
• darba nosaukumu (ja ir);
• licences nosaukumu (piem., "CC BY-SA 4.0") un saiti uz licences tekstu;
• gadu un, ja nepieciešams, papildu paziņojumu par autoru tiesībām (piem., norāde par attēla izmaiņām).

Praktiski un juridiski aspekti

• Versijas un portējumi: Creative Commons licences pastāv dažādās versijās (piem., 2.0, 3.0, 4.0) un dažkārt arī "ported" (pielāgotas konkrētām jurisdikcijām). Svarīgi lietot pareizo licences versiju, ja ir juridiskas prasības konkrētā valstī.
• Neatgriezeniskums: CC licences parasti ir neatgriezeniskas — ja darbs ir izplatīts ar CC licenci, lietotājiem, kas ir saņēmuši darbu saskaņā ar šo licenci, parasti paliek tiesības izmantot to tādos apstākļos, kādi bija noteikti to brīdī.
• Morālās tiesības: CC licences ne vienmēr var atteikties no autortiesību morālo tiesību aspektiem atbilstoši valsts likumiem; autores pienākumi attiecībā uz vārda neaizskaršanu un pret nepiemērošanu var saglabāties.
• Komercijas nozīme: "Nekomerciāla" (NC) ierobežojums ne vienmēr ir viennozīmīgs — reklāmas, organizāciju ienākumi vai izmantošana maksas platformās var prasīt papildu tiesiska skaidrojuma.
• Saderība: Ne visas licences kombinācijas ir savietojamas ar citām; īpaši SA prasība var ierobežot iespēju iekļaut saturu kopējos projektos ar atšķirīgām licencēm.

Publiskā domēna rīcības iespējas

Creative Commons piedāvā arī CC0 — publiskā domēna nodošanu vai deklarāciju, kas ļauj autoram atteikties no autortiesībām (kur tas ir iespējams), un Public Domain Mark (PDM), kas marķē darbus, kas jau atrodas publiskajā domēnā. Šie rīki atšķiras no CC licencēm, jo tie paredz brīvāku izmantošanu bez atribūcijas prasības (atkarībā no konkrētā rīka un jurisdikcijas).

Kāpēc izvēlēties Creative Commons licenci?

Galvenie iemesli ir:

• vienkārša veicināšana, lai citi varētu legāli izmantot un dalīties ar jūsu darbu;
• spēja saglabāt autorību, vienlaikus dodot brīvību citiem izmantot darbu noteiktos apstākļos;
• atbalsts izglītībai, zinātnei, kultūrai un atvērtajām kopienām, kur koplietošana un sadarbība ir svarīgas.

Kur meklēt papildu informāciju

Plašāku un juridiski precīzāku informāciju par konkrētajām Creative Commons licencēm, to tekstiem un skaidrojumiem var atrast tieši pie licences izdevēja — Creative Commons — kā arī valsts autortiesību institūcijās. Tāpat lietotājiem jāizlasa konkrētās licences pilnais teksts un, ja nepieciešams, jāmeklē juridiska konsultācija sarežģītākos gadījumos.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Creative Commons licences?

J: Kas var izmantot šīs licences saviem darbiem?

J: Kādi ir četri galvenie licenču nosacījumi?

J: Ko citiem ar darbu ļauj darīt Atzinības piešķiršanas (BY) licences nosacījums?

J: Ko citiem ar darbu ļauj darīt nekomerciālās (NC) licences nosacījums?

J: Ko citiem ar darbu ļauj darīt licences nosacījums "Nav atvasinātu darbu" (ND)?

J: Ko citiem ar darbu ļauj darīt licences nosacījums Share Alike (SA)?

Meklēt pēc burta