Par Tomasa Manna (Thomas Mann) noveli skatiet Der Tod in Venedig.
Benjamina Britena opera "Nāve Venēcijā". Tās pamatā ir vācu rakstnieka Tomasa Manna stāsts "Nāve Venēcijā" (Der Tod in Venedig).
Operas libretu (vārdus) sarakstīja Myfanwy Piper. Tā bija pēdējā Britena sarakstītā opera. Pirmo reizi tā tika atskaņota 1973. gada 16. jūnijā Snape Maltings netālu no Aldeburgas, Anglijā. Britens bija pārāk slims, lai diriģētu pats. Galveno Ašenbaha lomu dziedāja sers Pīters Pīrss.
Sižets un galvenās tēmas
Operas stāsts seko komponista un intellektuāļa Gustava fon Ašenbaha iekšējai pieredzei, kurš ceļo uz Venēciju un tur kļūst apsēsts ar skaistumu, ko simbolizē jaunais poļu zēns Tadzio. Britena versija koncentrējas uz Ašenbaha iekšējo monologu, viņa estētiskajām ilūzijām, vietas atmosfēru un pakāpenisku fiziskās un garīgās sabrukšanas attīstību. Galvenās tēmas ir skaistuma un iekāres pretruna ar sabrukumu un nāvi, kā arī mākslinieka attiecības ar savām kaislībām un morāli.
Mūzika, forma un uzvedības izaicinājumi
Britena mūzika šajā operā ir kodolīga un psiholoģiski orientēta — plaša orķestra krāsu lietošana, jutīgas instrumentālās nianses un motiviska attīstība, kas atspoguļo Ašenbaha apziņu. Libretā lielākā daļa teksta apraksta iekšējos vērojumus un atmiņas, tāpēc mūzika bieži vien kalpo kā starpnieks, kas pārvērš literāro plūsmu dramatiska skanējumā.
Uzveduma ziņā operā ir īpašas dramaturģiskas un skatuviskas problēmas, piemēram, Tadzio lomas attēlošana (parasti tiek izmantots bezvārda jungtājs — dejotājs vai mime), kā arī grupu un koru lomas, kas veido Venēcijas sabiedrības fonu un atmosfēru. Režisori bieži izmanto video projekcijas, ūdens elementus un stilizētu kustību, lai radītu kūstošas, karstas un nedaudz sirreālas ainas.
Vēsturiskais konteksts un pirmizrāde
Britena "Nāve Venēcijā" ir komponista vēlās radošās fāzes darbs un reizē viņa pēdējā opera. Tā pirmizrāde 1973. gadā notika Snape Maltings festivālā — vietā, kas cieši saistīta ar Britena dzīvi un radošo darbību. Tā laika kritika bija dažāda: daļa klausītāju un recenzentu atzina operas intensitāti un Pearsa sniegumu par spēcīgu, savukārt citi izcēla tās tumšāku, introspektīvāku raksturu salīdzinājumā ar Britena agrākiem darbiem.
Lomas un izpildītāji
Galvenā loma ir Ašenbahs (tenors), kurš tika raksturots kā iekšējs monologs un kuru pirmajā izrādē dziedāja Pīters Pīrss. Tadzio parasti netiek dotēts ar dziedāšanu — viņš ir vizuāls un simbolisks klātbūtnes elements. Citas lomas un koru partijas atveido Venēcijas viesus, viesnīcas personālu, dažādu laikmetu atmiņas un Ašenbaha apziņas balsis.
Pietura repertuārā un ietekme
"Nāve Venēcijā" nav vienkārši adaptācija — tā ir muzikāla interpretācija, kas izceļ Thomas Mann stāsta psiholoģiskos slāņus. Operu iestudējuši vairāki nozīmīgi Eiropas un pasaules teātri kopš pirmizrādes, un tā turpina piesaistīt režisoru un izpildītāju interesi, jo piedāvā bagātīgu materiālu vizuālām un muzikālām interpretācijām. Kā Britena pēdējais operu darbs tas tiek uzskatīts par svarīgu posmu viņa radošajā mantojumā.
IERAKSTI UN RESURSI
Ir pieejami vairāki ieraksti un dokumentālie materiāli, kuros var dzirdēt pirmizrādes laikam līdzīgus skanējumus vai vēlākas interpretācijas. Klausītājiem, kas vēlas iepazīties dziļāk, ieteicams salīdzināt dažādus ierakstus un skatīt uzvedumu ierakstus, lai izprastu, kā režija un skatuves risinājumi ietekmē operas uztveri.
Šis raksts sniedz pārskatu par operu un tās nozīmi; tie, kas vēlas padziļinātāku analīzi, var turpināt ar Thomas Mann oriģinālo tekstu un ar dažādu mūzikaszinātnieku pētījumiem par Britena vēlajiem darbiem.