Nāve Venēcijā (opera)

Operas stāsts

Stāsta darbība it kā norisinās 1911. gadā. Tas sākas Minhenē un pēc tam pārceļas uz Venēciju. Opera ir sadalīta divos cēlienos.

I darbība

Ašenbahs ir slavens vācu rakstnieks. Viņš noveco un viņam sāk būt grūti izdomāt jaunas idejas stāstiem. Pastaigājoties pa Minheni, viņš apstājas pie kapsētas. Viņš ierauga ceļotāju, kurš acīmredzot ir no citas valsts. Tas viņam liek domāt, ka viņam vajadzētu kaut kur aizbraukt, lai smeltos jaunas idejas savām grāmatām.

Viņš dodas ar laivu uz Venēciju. Uz laivas viņš vēro jauniešu grupu. Viņu līderis izrāda sevi. Ašenbahs saprot, ka, lai gan viņu līderis izskatās jauns, patiesībā viņš ir vecs. Viņš ir pārģērbies un uzkrāsojies, lai izskatītos jauns. Aschenbacham viņš nepatīk.

Venēcijā viņš brauc ar gondolu, bet laivinieks viņu neaizved, kur viņš vēlas. Ašenbahs sākumā strīdas, bet laivinieks tam nepievērš uzmanību.

Ašenbahs ierodas viesnīcā. Viesnīcā viņš vēro cilvēkus, kas nāk uz vakariņām. Pēkšņi viņš ierauga Tadzio. Tadzio ir jauns poļu zēns, kurš ir neticami skaists. Ašenbahs saprot, ka ir muļķīgi just mīlestību pret šo zēnu, taču viņš nevar izdzīt zēnu no prāta.

Ašenbahs vēro, kā Tadzio spēlējas smilšainajā pludmalē. Kad viņš pamana, ka zēns (tāpat kā daudzi poļi) ienīst krievu viesus, viņš saprot, ka zēns tomēr nav gluži ideāls.

Ašenbahs pastaigājas pa Venēcijas ielām. Visur ubagotāji lūdz viņam naudu. No kanālu ūdens nāk briesmīga smaka. Ašenbahs nolemj pamest Venēciju. Viesnīcas pārvaldniekam ir ļoti žēl, ka viņš dodas tik drīz. Tadzio iet garām Aschenbacham. Ašenbahs dodas uz dzelzceļa staciju, bet viņa bagāža ir ielikta nepareizajā vilcienā, tāpēc viņš atgriežas viesnīcā. Viņš ir neapmierināts, bet arī gandarīts, jo atkal var redzēt Tadzio.

Ašenbahs sēž savā krēslā pludmalē un vēro, kā Tadzio un viņa draugi rotaļājas. Tas viņam liek domāt par grieķu dieviem. Zēni pludmalē nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem: skriešanu, tāllēkšanu, diska mešanu, šķēpa mešanu un cīņu. Tadzio viegli uzvar. Ašenbahs vēlas viņu apsveikt, bet, kad rodas iespēja, viņš nespēj runāt.

II darbība

Ašenbahs saprot, ka mīl zēnu. Viņš dodas pie friziera, lai to noskūtu. Frizieris viņam stāsta, ka Venēcijā daudz cilvēku slimo. Ašenbahs vēlas uzzināt, vai tas ir kaut kas nopietns, bet frizieris saka, ka par to nav jāuztraucas.

Aschenbach tiek airēts uz ūdens. Viņš jūt dezinfekcijas līdzekļa smaržu. Ielās ir izvietoti paziņojumi, kas brīdina cilvēkus uzmanīties no slimības. Vācu laikrakstā viņš izlasa, ka Venēcijā ir holera. Avīzē teikts, ka visiem vāciešiem jāatstāj pilsēta un jāatgriežas mājās. Ašenbahs nevēlas, lai poļu ģimene pamestu Venēciju. Viņš nevēlas, lai viņi uzzinātu par holēru. Viņš seko viņiem līdzi uz kafejnīcu un baznīcu, bet viņš joprojām neatrod drosmi ar viņiem parunāt. Pēc vakariņām viesi vēro aktieru grupu. Ašenbahs pamana, ka Tadzio, tāpat kā viņš pats, nespēj smieties par viņu jokiem.

Daudzi viesnīcas viesi aizbrauc. Angļu viesnīcas darbinieks stāsta, ka pilsētā daudz cilvēku slimo ar Āzijas holēru. Viņš viņam saka, ka viņam vajadzētu nekavējoties doties prom, pirms viņi aizliedz visiem izbraukt no pilsētas.

Ašenbahs nolemj brīdināt Tadzio māti par slimības bīstamību, taču viņš to vienkārši nespēj izdarīt. Viņam ir sapnis par grieķu dieviem. Kad viņš pamostas, viņš saprot, ka šīs mežonīgās domas par Tadzio viņu ir pārņēmušas. Viņš neko nevar darīt.

Ašenbahs atkal vēro, kā Tadzio un viņa draugi pludmalē spēlē spēli; drīz viņi aiziet. Ašenbahs dodas pie friziera. Viņš lūdz, lai viņš mēģina viņu padarīt skaistu un jaunu. Kad viņš dodas uz gondolu, viņš saprot, ka ir gluži tāds pats kā vecais vīrs, ko viņš redzēja uz laivas. Viņš seko poļu ģimenei. Tadzio sāk staigāt atsevišķi no savas ģimenes. Viņš gaida Ašenbahu un skatās tieši uz viņu, bet Ašenbahs novēršas. Viņš ir apmierināts, ka Tadzio neļauj mātei pamanīt notikušo. Ašenbahs atkal ir viens, un viņš nopērk zemenes. Tās nav svaigas. Viņš atkal domā par grieķu dieviem un par rakstnieka attiecībām ar to, par ko viņš raksta.

Viesnīcas vadītājs organizē pēdējo viesu izbraukšanu. Poļu ģimene izbrauc. Ašenbahs vēro, kā Tadzio un vēl viens zēns spēlējas pludmalē. Spēle kļūst asa, un otrs zēns iespiež Tadzio seju smiltīs. Ašenbahs mēģina piecelties, lai viņam palīdzētu, bet viņš ir pārāk vājš, lai pieceltos no krēsla. Tadzio paliek viens pats pludmalē. Viņš dod Aschenbacham zīmi, lai viņš sekotu viņam, bet Aschenbachs noslīd krēslā un nomirst. Tadzio turpina iet tālu jūrā.

Aktieru sastāvs un mūzika

Zēna Tadzio loma ir dejojošā loma. Viņš un viņa ģimene operā nekad nerunā un nedzied.

Visi dažādie tēli, kurus sastop Ašenbahs: vīrs pie kapsētas, vecs vīrs, kas pārģērbies par jaunieti, gondoljers, viesnīcas pārvaldnieks, frizieris, aktieru vadītājs un dieva Dionīsa balss, patiesībā ir kā viens tēls. Tos dzied viens un tas pats dziedātājs, basbaritons. Bez viņa un Ašenbaha (tenora) vienīgais solo dziedātājs operā ir Apolona balss, ko dzied kontrtenors ārpus skatuves, kad zēni pludmalē nodarbojas ar sportu. Ir vairāki kori: jauniešu, viesnīcas darbinieku, aktieru, baznīcas kora un tūristu grupas.

Viss operas skanējums ir veidots, domājot par Pītera Pīrsas balsi. Britena mūzika ir daļēji tonāla, bet tajā izmantota arī divpadsmit toņu mūzika un gamelānu mūzika no Tālajiem Austrumiem. Kad Ašenbahs dzied rečitatīvu (stāsta stāstu), viņu pavada tikai klavieru pavadījums. Britens apzināti izmanto ierobežotu mūzikas skaņu skaitu. Tas piešķir operai īpaši izteiksmīgu raksturu, īpaši skaistajā finālā.