Horvātijas atbrīvošanas kustība
Horvātijas Atbrīvošanas kustība (horvātu: Hrvatski oslobodilački pokret, HOP) ir neliela galēji labējā politiskā partija Horvātijā. HOP izveidoja trimdā dzīvojošie horvāti. Ustaše bija kustība ar nacionālistiskām idejām. Tai bija arī fašistiskas tendences. Pēc Otrā pasaules kara notika cīņas par Ustaše vadību. 1956. gadā Ante Paveličs Buenosairesā izveidoja Horvātijas atbrīvošanas kustību. HOP mērķis bija kontrolēt sākotnējo Ustaše organizāciju. Ņemot vērā tās saknes, HOP tiek uzskatīta par Ustaše pēcteci. 20. gadsimta 90. gadu sākumā Dienvidslāvijas valsts sadalījās, un tās daļas, no kurām tā sastāvēja, kļuva par neatkarīgām republikām. 1991. gadā HOP pārcēlās uz Zagrebu, un organizācija tika reģistrēta kā politiska partija. 1997. gadā HOP nonāca sabiedrības uzmanības lokā, jo Splitas Svētā Dominika baznīcā noturēja aizlūguma misi par Ustaše vadoni Paveliču.
Misija
Viens no Horvātijas atbrīvošanas kustības mērķiem ir atjaunot Horvātijas valsti ar robežām, kādas tai bija Otrā pasaules kara laikā. Tajā laikā valsts ietvēra arī Bosniju un Hercegovinu.
Vēsture
Horvātijas atbrīvošanas kustību 1956. gadā Buenosairesā nodibināja Ante Paveličs. Pēc tam, kad 1957. gadā daži cilvēki mēģināja Paveliču nogalināt, viņš ar ģimeni pārcēlās uz Spāniju. Paveličs nomira 1959. gada 28. decembrī Vācijas slimnīcā Madridē. Pēc Paveliča nāves HOP pārņēma viņa znots Srečko Pšeničnik. Viņš 1960. gadā pārcēla uzņēmuma darbību no Buenosairesas uz Toronto, Kanādā.
Cita HOP daļa tika izveidota Austrālijā 1963. gadā. Šīs grupas vadītāji bija Srećko Rover (no 1963. līdz 1967. gadam) un Stjepan Hefer (no 1967. līdz 1973. gadam). Daudzi šīs grupas locekļi bija arī Austrālijas Liberālās partijas biedri. Daži no viņiem esot devušies uz militārajām mācībām kopā ar Austrālijas armijas rezervistiem, izmantojot armijas bāzi Wodongā, Viktorijas štatā. Vairāki opozīcijā esošās Leiboristu partijas locekļi, tostarp Džastins O'Birns (Justin O'Byrne), apgalvoja, ka HOP izmanto savu statusu Liberāļu partijā, lai slēptos no daudzām no šīm darbībām. Kad 1972. gadā Leiboristu partija kļuva par valdību, ģenerālprokurors deva Austrālijas Drošības izlūkošanas organizācijai (ASIO) atļauju izspiegot Srečko Roveru un dažus citus grupas biedrus. Tas bija tāpēc, ka tika uzskatīts, ka viņi varētu vervēt nemierniekus karam ārzemēs.
Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma 90. gadu sākumā šī organizācija pārcēlās uz Zagrebas pilsētu Horvātijā, kur 1991. gadā tā tika oficiāli reģistrēta kā politiskā partija.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Horvātijas atbrīvošanas kustība?
A: Horvātijas Atbrīvošanas kustība ir galēji labējā politiskā partija Horvātijā.
J: Kas izveidoja Horvātijas atbrīvošanas kustību?
A: Horvātijas atbrīvošanas kustību izveidoja trimdas horvāti.
J: Kas bija Ustaše kustība?
A: Ustaše kustībai bija nacionālistiskas idejas un fašistiskas tendences.
J: Kādas cīņas par Ustaše vadību izcēlās pēc Otrā pasaules kara?
A.: Pēc Otrā pasaules kara radās dažas cīņas par Ustaše vadību.
J: Kad Buenosairesā tika izveidota Horvātu atbrīvošanas kustība?
A.: Horvātu atbrīvošanas kustību 1956. gadā Buenosairesā izveidoja Ante Paveličs.
Kāds bija Horvātijas atbrīvošanas kustības mērķis?
A.: Horvātijas atbrīvošanas kustības mērķis bija kontrolēt sākotnējo Ustaše organizāciju.
J: Kāpēc HOP tiek uzskatīta par Ustaše pēcteci?
A.: HOP tiek plaši uzskatīta par Ustaše pēcteci, jo tā saknes ir tās saknes.
