Horvātijas Atbrīvošanas kustība (horvātu: Hrvatski oslobodilački pokret, HOP) ir neliela galēji labējā politiskā partija Horvātijā. HOP izveidoja trimdā dzīvojošie horvāti. Ustaše bija kustība ar nacionālistiskām idejām. Tai bija arī fašistiskas tendences. Pēc Otrā pasaules kara notika cīņas par Ustaše vadību. 1956. gadā Ante Paveličs Buenosairesā izveidoja Horvātijas atbrīvošanas kustību. HOP mērķis bija kontrolēt sākotnējo Ustaše organizāciju. Ņemot vērā tās saknes, HOP tiek uzskatīta par Ustaše pēcteci. 20. gadsimta 90. gadu sākumā Dienvidslāvijas valsts sadalījās, un tās daļas, no kurām tā sastāvēja, kļuva par neatkarīgām republikām. 1991. gadā HOP pārcēlās uz Zagrebu, un organizācija tika reģistrēta kā politiska partija. 1997. gadā HOP nonāca sabiedrības uzmanības lokā, jo Splitas Svētā Dominika baznīcā noturēja aizlūguma misi par Ustaše vadoni Paveliču.
Vēstures konteksts
Ustaše bija radikāla nacionālistiska un autoritāra kustība, kas 20. gadsimta 40. gados pārvaldīja Neatkarīgo Horvātijas valsti (NDH) un kuras režīms ir saistīts ar plaša mēroga cilvēktiesību pārkāpumiem, piespiedu deportācijām un slepkavībām pret Serbu, ebreju, romu un politiskajiem pretiniekiem. Pēc Otrā pasaules kara daudziem Ustaše vadītājiem izdevās doties bēgļos, un starp trimdas kopienām radās centieni saglabāt un turpināt šo politisko tradīciju.
Ideoloģija un saikne ar Ustaše
HOP tika dibināta kā organizācija, kas turpināja Ante Paveliča un daļēji arī Ustaše ideoloģiju: stingru nacionālismu, autoritārisma elementus un nostāju pret komunistisko Dienvidslāvijas režīmu. Tāpēc plaši tiek uzskatīts, ka HOP ir Ustaše pēctecis gan ideoloģiski, gan simboliski. Šī saikne ir centrāla, lai izprastu, kāpēc HOP darbība izraisa spēcīgas emocijas un kritiku — īpaši no pretfascistu organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un kopienām, kuras cieta Otrā pasaules kara laikā.
Sabiedriskā reakcija un kontoversijas
HOP aktivitātes, īpaši publiskas piemiņas ceremonijas par režīma figūrām, bieži izraisa protestus un plašu sabiedrisko reakciju. 1997. gada Splitas gadījums, kad tika rīkota aizlūguma mise par Ante Paveliču, piesaistīja plašu kritiku no vietējiem un starptautiskiem avotiem. Šādi notikumi parasti tiek dēvēti par provokatīviem, jo tie tiek uztverti kā slavēšana personām un kustībām, kas saistītas ar vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Mūsdienu statuss un politiskā ietekme
Mūsdienās HOP ir politiski margināla partija ar mazu ietekmi uz oficiālo politiku un nelielu atbalstītāju loku. Tomēr tās pastāvēšana un atsevišķas publiskas aktivitātes radīja un rada nozīmīgas diskusijas par vēstures interpretāciju, piemiņas kultūru un to, kā sabiedrība attiecas pret fašisma un autoritārisma ideoloģiju atdzimšanu. Daudzi vēsturnieki, žurnālisti un cilvēktiesību organizācijas uzsver nepieciešamību kritiski izvērtēt pagātnes notikumus un nepieļaut slavinošu retoriku par personām un režīmiem, kas bija saistīti ar kara noziegumiem.
Juridiskie un sabiedriskie ierobežojumi
Daudzās Eiropas valstīs pastāv nostādnes un likumdošana, kas nosaka ierobežojumus nacisma, fašisma un citu totalitāru ideoloģiju slavinošai darbībai, kā arī aizliedz naida runu un aicinājumus uz vardarbību. Sabiedriskajā diskursā organizācijas ar saknēm Ustaše tradīcijās regulāri tiek pakļautas kritikai, un to publiskās aktivitātes mēdz izsaukt diskusijas par brīvības un sabiedrības drošības robežām.
Kopsavilkums
Horvātijas Atbrīvošanas kustība (HOP) ir neliela, vēsturiski saistīta ar Ustaše idejām, galēji labējas orientācijas organizācija, kas radusies trimdā un vēlāk tika reģistrēta kā politiska partija Horvātijā. Tā ir simboliski saistīta ar Ante Paveliča kustību, un tās darbība ir izraisījusi plašu kritiku un sabiedrisko diskusiju par vēstures atceri, atbildību un demokrātisku vērtību aizsardzību. HOP mūsdienās ir politiski margināla, taču tās pastāvēšana kalpo kā atgādinājums par nepieciešamību kritiski izvērtēt pagātnes politiskos ekstremismus un aizsargāt cilvēktiesības.