Krups (jeb laringotraheobronhīts) parasti izraisa vīruss, kas rada balsenes un elpceļu pamatnes pietūkumu. Šis pietūkums var traucēt gaisu plūsmu un izraisīt elpošanas grūtības. Bieži sastopamie simptomi ir riestošs klepus (dažkārt raksturots kā “zvanveida” vai “suņu krokšķis”), augsta, sīkstoša skaņa ieelpojot (stridors) un aizsmakums. Krupa simptomi bieži pastiprinās naktī un parasti ir sliktāki otrajā slimības dienā.
Simptomi un smaguma pazīmes
- Riestošs klepus un aizsmakums.
- Stridors — skaļš, sīkstošs ieelpas troksnis.
- Elpošanas ātruma palielināšanās un ievelkošas kustības starp ribām vai zem krūtīm (retrakctijas).
- Bļaušanas vai raustīšanās pie barošanas, apetītes zudums, nogurums.
- Smagas pazīmes, kas prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību: stridors miera stāvoklī, zilgana ādas krāsa (cianoze), ļoti grūta vai ātra elpošana, nespēja norīt vai būt, samazināta samaņa.
Cēloņi
Visbiežāk krupu izraisa elpceļu vīrusi, īpaši parainfluenzas vīrusi. Retāk to var izraisīt gripas vīruss, RS vīruss vai citi respiratori patogēni. Bakteriālas komplikācijas ir retākas. Svarīgi arī izslēgt citas stāvokļus, kas var līdzīgi izpausties, piemēram, elpceļu svešķermeni, epiglotītu vai bakteriālu traheītu.
Diagnoze
Diagnoze parasti tiek noteikta, pamatojoties uz klīniskajiem simptomiem un izmeklējumu. Ārsti mēdz izslēgt citas iespējas (piemēram, elpceļu svešķermeni) pirms diagnozes apstiprināšanas. Parasti nav nepieciešami rutīnas asins analīzes, rentgena stari vai kultūras, izņemot gadījumus, kad ir aizdomas par citām, smagākām slimībām vai komplikācijām.
Ārstēšana
- Steroīdi: vienas devas vai īsas kursa iekšķīgi lietojami steroīdi (piem., deksametazons vai prednizolons) samazina balsenes pietūkumu, uzlabo simptomus un samazina hospitalizācijas risku. Steroīdu lietošanai ir spēcīgs efektivitātes atbalsts.
- Nebulizēts epinefrīns: Epinefrīnu (parasti nebulizēts) lieto smagākiem gadījumiem, jo tas ātri samazina pietūkumu. Tā iedarbība parasti ir īslaicīga, un pēc procedūras pacients jānovēro, jo simptomi var atgriezties.
- Atbalstoša ārstēšana: skābekļa terapija, šķidruma uzņemšanas nodrošināšana, mierīga vide un, ja nepieciešams, hospitalizācija. Antibiotikas nav efektīvas vīrusu izraisītā krupā, izņemot gadījumus ar pierādītu bakteriālu infekciju.
- Retos, ļoti smagos gadījumos var būt nepieciešama intubācija vai traheostomija, bet hospitalizācija un invazīva ventilācija ir nepieciešama reti.
Mājas aprūpe un praktiski padomi
- Mierīga, nomierinoša attieksme pret bērnu — panika var pasliktināt elpošanu.
- Dažiem bērniem palīdz vēss, mitrs gaiss (piem., īsa pastaiga ārā vēsā naktī vai tvaika vannas vannasistabā). Tomēr nedrīkst pakļaut bērnu hipotermijai.
- Uzturēt pietiekamu šķidruma uzņemšanu. Nelietot medikamentus bez ārsta ieteikuma.
- Aizliegt izmēģināt neparastus mājas līdzekļus, kas var radīt risku (piem., mēģinājumi izraisīt vemšanu u.tml.).
Profilakse un prognoze
Krups ir izplatīts bērniem. Aptuveni 15% bērnu vecumā no 6 mēnešiem līdz 5–6 gadiem ir bijis krups. Pusaudži un pieaugušie to slimo retāk. Slimības gaita parasti ir pašierobežojoša — simptomu smagums bieži samazinās pāris dienu laikā, kaut klepus var ilgāk saglabāties. Lai samazinātu risku, svarīga ir laba roku higiēna un izvairīšanās no kontaktēšanās ar saslimušajiem. Vakcīnas pret parainfluenzu pašlaik nav plaši pieejamas; tomēr citu elpceļu infekciju (piem., gripas) vakcinācija var samazināt dažu līdzīgu stāvokļu risku. Hib vakcinācija ir samazinājusi epiglotīta izplatību, kas var izpausties līdzīgi krupam.
Kad meklēt tūlītēju palīdzību
Jāgriežas neatliekamās palīdzības nodaļā vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja parādās:
- stridors miera stāvoklī;
- grūtības elpot vai elpošanas apstāšanās;
- zilgana lūpu, sejas vai naglu krāsa (cianoze);
- ļoti samazināta reaktivitāte vai samaņa;
- spēcīgas retrakctijas (ievelkošās kustības) vai miegainība un nespēja pienācīgi uzņemt šķidrumus.
Ja neesat pārliecināts par bērna stāvokļa nopietnību — labāk konsultēties ar ārstējošo ārstu vai bērnu veselības aprūpes speciālistu.
