Krups (laringotraheobronhīts): bērnu simptomi, cēloņi un ārstēšana
Krups (laringotraheobronhīts): atpazīsti bērnu simptomus — riejošs klepus, stridors, nakts saasinājumi; uzzini cēloņus, diagnostiku un drošas, efektīvas ārstēšanas iespējas.
Krups (jeb laringotraheobronhīts) parasti izraisa vīruss, kas rada balsenes un elpceļu pamatnes pietūkumu. Šis pietūkums var traucēt gaisu plūsmu un izraisīt elpošanas grūtības. Bieži sastopamie simptomi ir riestošs klepus (dažkārt raksturots kā “zvanveida” vai “suņu krokšķis”), augsta, sīkstoša skaņa ieelpojot (stridors) un aizsmakums. Krupa simptomi bieži pastiprinās naktī un parasti ir sliktāki otrajā slimības dienā.
Simptomi un smaguma pazīmes
- Riestošs klepus un aizsmakums.
- Stridors — skaļš, sīkstošs ieelpas troksnis.
- Elpošanas ātruma palielināšanās un ievelkošas kustības starp ribām vai zem krūtīm (retrakctijas).
- Bļaušanas vai raustīšanās pie barošanas, apetītes zudums, nogurums.
- Smagas pazīmes, kas prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību: stridors miera stāvoklī, zilgana ādas krāsa (cianoze), ļoti grūta vai ātra elpošana, nespēja norīt vai būt, samazināta samaņa.
Cēloņi
Visbiežāk krupu izraisa elpceļu vīrusi, īpaši parainfluenzas vīrusi. Retāk to var izraisīt gripas vīruss, RS vīruss vai citi respiratori patogēni. Bakteriālas komplikācijas ir retākas. Svarīgi arī izslēgt citas stāvokļus, kas var līdzīgi izpausties, piemēram, elpceļu svešķermeni, epiglotītu vai bakteriālu traheītu.
Diagnoze
Diagnoze parasti tiek noteikta, pamatojoties uz klīniskajiem simptomiem un izmeklējumu. Ārsti mēdz izslēgt citas iespējas (piemēram, elpceļu svešķermeni) pirms diagnozes apstiprināšanas. Parasti nav nepieciešami rutīnas asins analīzes, rentgena stari vai kultūras, izņemot gadījumus, kad ir aizdomas par citām, smagākām slimībām vai komplikācijām.
Ārstēšana
- Steroīdi: vienas devas vai īsas kursa iekšķīgi lietojami steroīdi (piem., deksametazons vai prednizolons) samazina balsenes pietūkumu, uzlabo simptomus un samazina hospitalizācijas risku. Steroīdu lietošanai ir spēcīgs efektivitātes atbalsts.
- Nebulizēts epinefrīns: Epinefrīnu (parasti nebulizēts) lieto smagākiem gadījumiem, jo tas ātri samazina pietūkumu. Tā iedarbība parasti ir īslaicīga, un pēc procedūras pacients jānovēro, jo simptomi var atgriezties.
- Atbalstoša ārstēšana: skābekļa terapija, šķidruma uzņemšanas nodrošināšana, mierīga vide un, ja nepieciešams, hospitalizācija. Antibiotikas nav efektīvas vīrusu izraisītā krupā, izņemot gadījumus ar pierādītu bakteriālu infekciju.
- Retos, ļoti smagos gadījumos var būt nepieciešama intubācija vai traheostomija, bet hospitalizācija un invazīva ventilācija ir nepieciešama reti.
Mājas aprūpe un praktiski padomi
- Mierīga, nomierinoša attieksme pret bērnu — panika var pasliktināt elpošanu.
- Dažiem bērniem palīdz vēss, mitrs gaiss (piem., īsa pastaiga ārā vēsā naktī vai tvaika vannas vannasistabā). Tomēr nedrīkst pakļaut bērnu hipotermijai.
- Uzturēt pietiekamu šķidruma uzņemšanu. Nelietot medikamentus bez ārsta ieteikuma.
- Aizliegt izmēģināt neparastus mājas līdzekļus, kas var radīt risku (piem., mēģinājumi izraisīt vemšanu u.tml.).
Profilakse un prognoze
Krups ir izplatīts bērniem. Aptuveni 15% bērnu vecumā no 6 mēnešiem līdz 5–6 gadiem ir bijis krups. Pusaudži un pieaugušie to slimo retāk. Slimības gaita parasti ir pašierobežojoša — simptomu smagums bieži samazinās pāris dienu laikā, kaut klepus var ilgāk saglabāties. Lai samazinātu risku, svarīga ir laba roku higiēna un izvairīšanās no kontaktēšanās ar saslimušajiem. Vakcīnas pret parainfluenzu pašlaik nav plaši pieejamas; tomēr citu elpceļu infekciju (piem., gripas) vakcinācija var samazināt dažu līdzīgu stāvokļu risku. Hib vakcinācija ir samazinājusi epiglotīta izplatību, kas var izpausties līdzīgi krupam.
Kad meklēt tūlītēju palīdzību
Jāgriežas neatliekamās palīdzības nodaļā vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja parādās:
- stridors miera stāvoklī;
- grūtības elpot vai elpošanas apstāšanās;
- zilgana lūpu, sejas vai naglu krāsa (cianoze);
- ļoti samazināta reaktivitāte vai samaņa;
- spēcīgas retrakctijas (ievelkošās kustības) vai miegainība un nespēja pienācīgi uzņemt šķidrumus.
Ja neesat pārliecināts par bērna stāvokļa nopietnību — labāk konsultēties ar ārstējošo ārstu vai bērnu veselības aprūpes speciālistu.
Pazīmes un simptomi
|
|
| ||||
| Problēmas ar šī faila klausīšanos? Skatiet multivides palīdzību. | |||||
Kropas simptomi ir klepus, stridors (augsta skaņa, kas parasti atskan ieelpojot), aizsmakums un apgrūtināta elpošana, kas pastiprinās naktī. "Lēkstošais" klepus var skanēt kā roņu vai jūras lauvu klepus. Krākšana var pastiprināt sēkšanu; sēkšana var nozīmēt, ka elpceļi ir sašaurināti. Kad krups pastiprinās, sēkšana var mazināties.
Citi simptomi ir drudzis, simptomi, kas raksturīgi saaukstēšanās slimībām, un āda starp ribām, kas ievelkas, bērnam elpojot. Slinkšana vai slims izskats var nozīmēt citu slimību. Vīrusa infekcija izraisa rīkles un elpceļu pietūkumu, kas var apgrūtināt elpošanu.
Cēloņi
Visbiežāk krupu izraisa vīrusu infekcija. Daži cilvēki smagu laringotraheītu dēvē par krupu. Šo slimību izraisa vieglāks vīruss. Krups var būt arī balsenes difterija, bakteriāls traheīts, laringotraheobronhīts un laringotraheobronhopneimonīts. Šīs slimības izraisa baktērijas, un tās ir smagākas.
Vīruss
75 % gadījumu krupu izraisa parainfluences vīruss, galvenokārt 1. un 2. tips. Citi vīrusi, kas var izraisīt krupu, ir A un B gripas, masalu, adenovīrusa un respiratorā sincitiālā vīrusa (RSV) vīrusi. Spazmātiskajam krupam (krupam ar rejām) nav parasto infekcijas pazīmju, piemēram, drudža, iekaisis kakls un palielināts balto asins šūnu skaits). Spazmātiskā krupa ārstēšana ir tāda pati kā parastā krupa ārstēšana.
Baktēriju
Bakteriālais krups ietver balsenes difteriju, bakteriālu traheītu, laringotraheobronhītu un laringotraheobronhopneimonītu. Corynebacterium diphtheriae izraisa balsenes difteriju; bakteriālo traheītu, laringotraheobronhītu un laringotraheobronchopneimonītu izraisa vīrusa infekcija, kam seko baktēriju infekcija. Visbiežāk krupu izraisa šādas baktērijasStaphylococcus aureus, Streptococcus pneumoniae, Hemophilus influenzae un Moraxella catarrhalis.
Diagnoze
| Westley rezultāts: Kropa smaguma pakāpes klasifikācija | |||||||
| Funkcija | Šim elementam piešķirto punktu skaits |
| |||||
| 0 | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
| |
| Krūškurvja sienasatvilkšana | Nav | Viegla | Mērens | Smags |
| ||
| Stridor | Nav | Aragitācija | Atpūtas laikā |
| |||
| Nav | Aragitācija | Atpūtas laikā |
| ||||
| Apziņas līmenis | Parasts | Dezorientēts |
| ||||
| Gaisa ieplūde | Parasts | Samazināts | Ievērojami samazinājies |
| |||
Kropu diagnosticē, pamatojoties uz pazīmēm un simptomiem. Vispirms ir jāpārliecinās, vai tā nav kāda cita slimība, kas var bloķēt augšējos elpceļus, īpaši epiglotīts (traheju vai balsenes apvalka audu iekaisums) , kaut kas elpceļos, subglotiskā stenozi (elpceļu sašaurinājums zem balss saitēm), angioneirotiskā tūska (pietūkums zem ādas), retrofaringeālais abscess (strutas rīkles aizmugurē) un bakteriālais traheīts (bakteriāla infekcija trahejā).
Kakla rentgena izmeklējums nav rutīna, bet, ja tas tiek veikts, tas var parādīt trahejas sašaurinājumu, ko sauc par torņa zīmi, jo šaurā forma atgādina baznīcas torni. Pusei gadījumu torakālās trahejas pazīme neparādās.
Asins analīzes un vīrusu kultūras (vīrusa pārbaudes) var izraisīt elpceļu kairinājumu. Lai apstiprinātu precīzu vīrusa cēloni, izmanto vīrusa kultūras, kas iegūtas, veicot nazofaringiālo aspirāciju (izmantojot caurulīti, lai izsūktu gļotas no deguna). Šādas kultūras var iegūt tikai cilvēki, kas veic pētījumus. Ja personas stāvoklis neuzlabojas, lietojot standarta ārstēšanu, var veikt papildu testus, lai pārbaudītu baktēriju klātbūtni.
Smaguma pakāpe
Visizplatītākā sistēma krupa smaguma pakāpes aprakstīšanai ir Vestlija rādītājs. Šo testu izmanto pētījumiem, bet tas nepalīdz cilvēkam, kurš slimo ar krupu. Punktus piešķir par pieciem faktoriem: apziņas līmeni, cianozi (zilu ādas krāsojumu), stridoru (sēkšanu), gaisa iekļūšanu un retrakcijām (ādas uz krūtīm savilkšanos). Tabulā pa labi ir uzskaitīti punkti, kas piešķirti par katru faktoru; galīgais punktu skaits ir no 0 līdz 17.
- Ja kopējais punktu skaits ir ≤ 2 punkti, tas norāda uz vieglu krupu. Personai var būt gaudošs klepus un aizsmakums, bet nav stridora (sēkšanas), kad persona ir miera stāvoklī.
- Ja kopējais punktu skaits ir 3-5, tas nozīmē vidēji smagu krupu - cilvēkam ir sēkšana, bet ir maz citu pazīmju.
- Kopējais punktu skaits 6-11 ir smags krups. Pacientam ir acīmredzama sēkšana, un krūškurvja sienas āda savelkas vai ievelkas.
- Ja kopējais punktu skaits ir ≥ 12, tas nozīmē, ka iespējama elpošanas mazspēja. Šajā stadijā ne vienmēr ir gaudošs klepus un sēkšana.
85% bērnu, kas vēršas neatliekamās palīdzības nodaļā, ir viegla saslimšana. Smagas formas krups ir reti sastopams - mazāk nekā 1 % gadījumu.
Profilakse
Imunizācija (vakcīnas) pret gripu un difteriju var novērst krupu.
Ārstēšana
Ir svarīgi, lai bērni ar krupu būtu pēc iespējas mierīgāki. Bērniem bieži vien tiek doti steroīdi, bet smagos gadījumos tiek lietots epinefrīns. Ja skābekļa daudzums asinīs ir mazāks par 92%, bērnam nepieciešams skābeklis. Cilvēkus ar smagu krupu var hospitalizēt novērošanai. Ja ir nepieciešams skābeklis, "blow-by" ievadīšana (turot skābekļa avotu pie bērna sejas) ir labāka nekā skābekļa maska, jo tā mazāk nekā skābekļa maska var bērnu satraukt. Ārstējot mazāk nekā 0,2 % cilvēku nepieciešama endotraheālā intubācija (caurulītes ievietošana elpceļos).
Steroīdi
Krupa ārstēšanai var lietot kortikosteroīdus, piemēram, deksametazonu un budezonīdu. Cilvēku stāvoklis sāk ievērojami uzlaboties sešu stundu laikā pēc steroīdu lietošanas. Steroīdi iedarbojas, ja tos ievada iekšķīgi, injicē vai inhalē (ieelpo), bet vislabāk tos lietot iekšķīgi. Lielākoties pietiek ar vienu devu. Deksametazons 0,15, 0,3 un 0,6 mg/kg devās ir vienlīdz labs.
Epinefrīns
Vidēji smagam vai smagam krupam var palīdzēt ar epinefrīnu (inhalējams šķīdums, kas paplašina elpceļus). Lai gan epinefrīns samazina krupa smaguma pakāpi 10-30 minūšu laikā, tā iedarbība ilgst tikai aptuveni 2 stundas. Ja simptomi uzlabojas 2-4 stundas pēc ārstēšanas un nerodas citas komplikācijas, bērns parasti var atstāt slimnīcu.
Citi
Nav pietiekami daudz pierādījumu, ka citi ārstēšanas veidi palīdz. Klīniskie pētījumi neliecina, ka karsta tvaika vai mitrināta gaisa ieelpošana ir noderīga, un pašlaik to izmanto reti. Medicīnas speciālisti nevēlas, lai cilvēki lietotu pretklepus medikamentus, kuru sastāvā ir tekstrometorfāns un/vai gviafenezīns. Klīniskie pētījumi arī neatbalsta helioksa (hēlija un skābekļa maisījuma) ieelpošanu, lai atvieglotu elpošanu. Tā kā lielākā daļa krupa gadījumu ir slimības, antibiotikas netiek lietotas, ja vien nav aizdomu arī par baktērijām. Antibiotikas vankomicīns un cefotaksīms ir ieteicamas bakteriālu infekciju gadījumā. Smagos gadījumos, kas saistīti ar A vai B gripu, var lietot neiraminidāzes inhibitorus.
Iespējamais iznākums
Vairumā gadījumu vīrusa izraisīts krups ir īslaicīga slimība. Kropa reti izraisa nāvi no elpošanas mazspējas un/vai sirdsdarbības apstāšanās. Simptomi uzlabojas divu dienu laikā, bet var ilgt līdz pat septiņām dienām. Citas reti sastopamas komplikācijas ir bakteriāls traheīts (trahejas infekcija), pneimonija (plaušu infekcija) un plaušu tūska (šķidrums plaušās).
Epidemioloģija
Aptuveni 15 % bērnu vecumā no 6 mēnešiem līdz 5-6 gadiem saslimst ar krupu. Šajā vecuma grupā krups veido aptuveni 5 % no hospitalizēto pacientu skaita. Retos gadījumos krupu slimo bērni no 3 mēnešu vecuma līdz pat 15 gadu vecumam. Vīrieši slimo par 50 % biežāk nekā meitenes; krups biežāk sastopams rudenī (rudenī).
Vēsture
Vārds "krups" croup croup croup ir agrīno jauno laiku angļu valodas darbības vārds, kas nozīmē "gaudot raudāt"; pirmo reizi šo vārdu slimībai sāka lietot Skotijā. Difterītiskais krups ir pazīstams jau kopš Homēra laikiem Senajā Grieķijā. Bretonno 1826. gadā nošķīra vīrusu izraisītu krupu un difterijas izraisītu krupu. Franči krupu no vīrusa sauca par "faux-croup", "krupu" lietojot difterijas baktēriju izraisītas slimības apzīmēšanai. Difterijas izraisīts krups ir kļuvis gandrīz nezināms, jo lielākā daļa cilvēku ir imunizēti.
Jautājumi un atbildes
J: Kas izraisa krupu?
A: Kropu izraisa vīruss.
J: Kādi ir krupa simptomi?
A: Cilvēkiem ar krupu var būt "riestošs" klepus, stridors (augsts sīkstošs skaļums) un aizsmakums.
J: Kad krupa simptomi bieži vien pastiprinās?
A.: Kropas simptomi bieži pastiprinās naktī.
J: Kāda ir krupa ārstēšana?
A: Krupolu var ārstēt, lietojot iekšķīgi steroīdus. Dažreiz smagākos gadījumos lieto epinefrīnu.
J: Vai krupa gadījumā ir nepieciešama hospitalizācija?
A: Hospitalizācija krupa gadījumā ir nepieciešama reti.
J: Kā ārsti diagnosticē krupu?
A: Ārsti izlemj, vai cilvēkam ir krups, kad ir izslēgtas citas iespējas (piemēram, elpceļu svešķermenis). Asins analīzes, rentgena stari un kultūras nav nepieciešamas.
J: Kam ir vislielākā iespējamība saslimt ar krupu?
A: Krupu saslimst apmēram 15 % bērnu vecumā no 6 mēnešiem līdz 5-6 gadiem. Pusaudži un pieaugušie reti slimo ar krupu.
Meklēt