Krups (laringotraheobronhīts): bērnu simptomi, cēloņi un ārstēšana

Kropas simptomi ir klepus, stridors (augsta skaņa, kas parasti atskan ieelpojot), aizsmakums un apgrūtināta elpošana, kas pastiprinās naktī. "Lēkstošais" klepus var skanēt kā roņu vai jūras lauvu klepus. Krākšana var pastiprināt sēkšanu; sēkšana var nozīmēt, ka elpceļi ir sašaurināti. Kad krups pastiprinās, sēkšana var mazināties.

Citi simptomi ir drudzis, simptomi, kas raksturīgi saaukstēšanās slimībām, un āda starp ribām, kas ievelkas, bērnam elpojot. Slinkšana vai slims izskats var nozīmēt citu slimību. Vīrusa infekcija izraisa rīkles un elpceļu pietūkumu, kas var apgrūtināt elpošanu.

Visbiežāk krupu izraisa vīrusu infekcija. Daži cilvēki smagu laringotraheītu dēvē par krupu. Šo slimību izraisa vieglāks vīruss. Krups var būt arī balsenes difterija, bakteriāls traheīts, laringotraheobronhīts un laringotraheobronhopneimonīts. Šīs slimības izraisa baktērijas, un tās ir smagākas.

Vīruss

75 % gadījumu krupu izraisa parainfluences vīruss, galvenokārt 1. un 2. tips. Citi vīrusi, kas var izraisīt krupu, ir A un B gripas, masalu, adenovīrusa un respiratorā sincitiālā vīrusa (RSV) vīrusi. Spazmātiskajam krupam (krupam ar rejām) nav parasto infekcijas pazīmju, piemēram, drudža, iekaisis kakls un palielināts balto asins šūnu skaits). Spazmātiskā krupa ārstēšana ir tāda pati kā parastā krupa ārstēšana.

Baktēriju

Bakteriālais krups ietver balsenes difteriju, bakteriālu traheītu, laringotraheobronhītu un laringotraheobronhopneimonītu. Corynebacterium diphtheriae izraisa balsenes difteriju; bakteriālo traheītu, laringotraheobronhītu un laringotraheobronchopneimonītu izraisa vīrusa infekcija, kam seko baktēriju infekcija. Visbiežāk krupu izraisa šādas baktērijasStaphylococcus aureus, Streptococcus pneumoniae, Hemophilus influenzae un Moraxella catarrhalis.

Kropu diagnosticē, pamatojoties uz pazīmēm un simptomiem. Vispirms ir jāpārliecinās, vai tā nav kāda cita slimība, kas var bloķēt augšējos elpceļus, īpaši epiglotīts (traheju vai balsenes apvalka audu iekaisums) , kaut kas elpceļos, subglotiskā stenozi (elpceļu sašaurinājums zem balss saitēm), angioneirotiskā tūska (pietūkums zem ādas), retrofaringeālais abscess (strutas rīkles aizmugurē) un bakteriālais traheīts (bakteriāla infekcija trahejā).

Kakla rentgena izmeklējums nav rutīna, bet, ja tas tiek veikts, tas var parādīt trahejas sašaurinājumu, ko sauc par torņa zīmi, jo šaurā forma atgādina baznīcas torni. Pusei gadījumu torakālās trahejas pazīme neparādās.

Asins analīzes un vīrusu kultūras (vīrusa pārbaudes) var izraisīt elpceļu kairinājumu. Lai apstiprinātu precīzu vīrusa cēloni, izmanto vīrusa kultūras, kas iegūtas, veicot nazofaringiālo aspirāciju (izmantojot caurulīti, lai izsūktu gļotas no deguna). Šādas kultūras var iegūt tikai cilvēki, kas veic pētījumus. Ja personas stāvoklis neuzlabojas, lietojot standarta ārstēšanu, var veikt papildu testus, lai pārbaudītu baktēriju klātbūtni.

Smaguma pakāpe

Visizplatītākā sistēma krupa smaguma pakāpes aprakstīšanai ir Vestlija rādītājs. Šo testu izmanto pētījumiem, bet tas nepalīdz cilvēkam, kurš slimo ar krupu. Punktus piešķir par pieciem faktoriem: apziņas līmeni, cianozi (zilu ādas krāsojumu), stridoru (sēkšanu), gaisa iekļūšanu un retrakcijām (ādas uz krūtīm savilkšanos). Tabulā pa labi ir uzskaitīti punkti, kas piešķirti par katru faktoru; galīgais punktu skaits ir no 0 līdz 17.

• Ja kopējais punktu skaits ir ≤ 2 punkti, tas norāda uz vieglu krupu. Personai var būt gaudošs klepus un aizsmakums, bet nav stridora (sēkšanas), kad persona ir miera stāvoklī.
• Ja kopējais punktu skaits ir 3-5, tas nozīmē vidēji smagu krupu - cilvēkam ir sēkšana, bet ir maz citu pazīmju.
• Kopējais punktu skaits 6-11 ir smags krups. Pacientam ir acīmredzama sēkšana, un krūškurvja sienas āda savelkas vai ievelkas.
• Ja kopējais punktu skaits ir ≥ 12, tas nozīmē, ka iespējama elpošanas mazspēja. Šajā stadijā ne vienmēr ir gaudošs klepus un sēkšana.

85% bērnu, kas vēršas neatliekamās palīdzības nodaļā, ir viegla saslimšana. Smagas formas krups ir reti sastopams - mazāk nekā 1 % gadījumu.

Imunizācija (vakcīnas) pret gripu un difteriju var novērst krupu.

Ir svarīgi, lai bērni ar krupu būtu pēc iespējas mierīgāki. Bērniem bieži vien tiek doti steroīdi, bet smagos gadījumos tiek lietots epinefrīns. Ja skābekļa daudzums asinīs ir mazāks par 92%, bērnam nepieciešams skābeklis. Cilvēkus ar smagu krupu var hospitalizēt novērošanai. Ja ir nepieciešams skābeklis, "blow-by" ievadīšana (turot skābekļa avotu pie bērna sejas) ir labāka nekā skābekļa maska, jo tā mazāk nekā skābekļa maska var bērnu satraukt. Ārstējot mazāk nekā 0,2 % cilvēku nepieciešama endotraheālā intubācija (caurulītes ievietošana elpceļos).

Steroīdi

Krupa ārstēšanai var lietot kortikosteroīdus, piemēram, deksametazonu un budezonīdu. Cilvēku stāvoklis sāk ievērojami uzlaboties sešu stundu laikā pēc steroīdu lietošanas. Steroīdi iedarbojas, ja tos ievada iekšķīgi, injicē vai inhalē (ieelpo), bet vislabāk tos lietot iekšķīgi. Lielākoties pietiek ar vienu devu. Deksametazons 0,15, 0,3 un 0,6 mg/kg devās ir vienlīdz labs.

Epinefrīns

Vidēji smagam vai smagam krupam var palīdzēt ar epinefrīnu (inhalējams šķīdums, kas paplašina elpceļus). Lai gan epinefrīns samazina krupa smaguma pakāpi 10-30 minūšu laikā, tā iedarbība ilgst tikai aptuveni 2 stundas. Ja simptomi uzlabojas 2-4 stundas pēc ārstēšanas un nerodas citas komplikācijas, bērns parasti var atstāt slimnīcu.

Citi

Nav pietiekami daudz pierādījumu, ka citi ārstēšanas veidi palīdz. Klīniskie pētījumi neliecina, ka karsta tvaika vai mitrināta gaisa ieelpošana ir noderīga, un pašlaik to izmanto reti. Medicīnas speciālisti nevēlas, lai cilvēki lietotu pretklepus medikamentus, kuru sastāvā ir tekstrometorfāns un/vai gviafenezīns. Klīniskie pētījumi arī neatbalsta helioksa (hēlija un skābekļa maisījuma) ieelpošanu, lai atvieglotu elpošanu. Tā kā lielākā daļa krupa gadījumu ir slimības, antibiotikas netiek lietotas, ja vien nav aizdomu arī par baktērijām. Antibiotikas vankomicīns un cefotaksīms ir ieteicamas bakteriālu infekciju gadījumā. Smagos gadījumos, kas saistīti ar A vai B gripu, var lietot neiraminidāzes inhibitorus.

Vairumā gadījumu vīrusa izraisīts krups ir īslaicīga slimība. Kropa reti izraisa nāvi no elpošanas mazspējas un/vai sirdsdarbības apstāšanās. Simptomi uzlabojas divu dienu laikā, bet var ilgt līdz pat septiņām dienām. Citas reti sastopamas komplikācijas ir bakteriāls traheīts (trahejas infekcija), pneimonija (plaušu infekcija) un plaušu tūska (šķidrums plaušās).

Aptuveni 15 % bērnu vecumā no 6 mēnešiem līdz 5-6 gadiem saslimst ar krupu. Šajā vecuma grupā krups veido aptuveni 5 % no hospitalizēto pacientu skaita. Retos gadījumos krupu slimo bērni no 3 mēnešu vecuma līdz pat 15 gadu vecumam. Vīrieši slimo par 50 % biežāk nekā meitenes; krups biežāk sastopams rudenī (rudenī).

Vārds "krups" croup croup croup ir agrīno jauno laiku angļu valodas darbības vārds, kas nozīmē "gaudot raudāt"; pirmo reizi šo vārdu slimībai sāka lietot Skotijā. Difterītiskais krups ir pazīstams jau kopš Homēra laikiem Senajā Grieķijā. Bretonno 1826. gadā nošķīra vīrusu izraisītu krupu un difterijas izraisītu krupu. Franči krupu no vīrusa sauca par "faux-croup", "krupu" lietojot difterijas baktēriju izraisītas slimības apzīmēšanai. Difterijas izraisīts krups ir kļuvis gandrīz nezināms, jo lielākā daļa cilvēku ir imunizēti.