Dakotu tauta
Dakotu tauta ir Amerikas pamatiedzīvotāju cilts. Viņi ir arī daļa no pirmajām tautām. Viņi veido divas no trim galvenajām siuksu tautas subkultūrām. Tos parasti iedala austrumu dakotos un rietumu dakotos.
Austrumu dakotu dēvē arī par santī, un tie atrodas Dakotas austrumu daļā, Minesotas centrālajā daļā un Aiovas ziemeļu daļā. Viņiem ir daudzas federāli atzītas ciltis.
Rietumu dakotu sauc arī par janktoniem vai janktonai, un tie dzīvo Misūri upes apgabalā. Viņiem ir arī daudzas ievērojamas federāli atzītas ciltis. Bieži vien viņus kļūdaini uzskata par nakotiem (kas patiesībā ir cilšu grupa, kas agrākos laikos atdalījās no galvenajiem siū nācijas atzariem).
Zitkala-Sa, autore no Rietumdakotas.
Vēsture
17. gadsimtā dakotas dzīvoja Viskonsinā un Minesotā. Līdz 1700. gadam daļa no viņiem bija pārcēlušies uz tagadējo Dienviddakotu. 17. gadsimta beigās dakotas noslēdza savienības ar franču tirgotājiem. Franči centās izmantot šo aliansi, lai palīdzētu viņiem kontrolēt Ziemeļamerikas kažokādu tirdzniecību pret angļiem.
Dakotas karš 1862. gadā
1850. gadu beigās Amerikas Savienoto Valstu veiktie līgumu pārkāpumi un indiāņu aģentu (valdības pārstāvju, kuriem bija atļauts sazināties ar vietējiem iedzīvotājiem) negodīgi maksājumi izraisīja arvien lielāku badu un grūtības dakotiešu vidū. Lai gan dakotas iedzīvotāji mēģināja vienoties ar ASV valdību, nekas neizdevās. 1862. gada 16. augustā dakotu mednieku grupa nogalināja kādu kolonistu ģimeni. Tas izraisīja vēl vairāk uzbrukumu kolonistiem, un drīz vien sākās pilnīgs karš. 1862. gada 5. novembrī 38 dakotu karotājiem piesprieda nāvessodu ar pakāršanu. Šī vēlāk kļuva par lielāko masveida nāvessoda izpildi ASV vēsturē.
Sacelšanās laikā un pēc tās daudzi austrumu dakotas iedzīvotāji un viņu ģimenes pameta Minesotu un Austrumu Dakotu, lai dotos uz Kanādu vai arī apmetās Džeimsa upes ielejā, izveidojot īslaicīgu rezervātu. Pēc tam viņi bija spiesti pārcelties uz Crow Creek rezervātu Misūri upes austrumu krastā. Daži pievienojās rietumu dakotiešiem un devās tālāk uz rietumiem, lai palīdzētu lakto ciltīm turpināt cīņu pret ASV armiju.
Citi palika Minesotā un austrumos, nelielos rezervātos, kas joprojām pastāv, tostarp Sisseton-Wahpeton, Flandreau un Devils Lake (Spirit Lake vai Fort Totten) rezervātos Dakotas štatā. Daži pārcēlās uz Nebrasku, kur mūsdienās Misūri upes dienvidu krastā atrodas Santee Sioux cilts rezervāts.
Tie, kas aizbēga uz Kanādu, atstāja deviņas nelielas rezervācijas savām ģimenēm Manitobā (Sioux Valley, Long Plain, Dakota Tipi, Birdtail Creek un Oak Lake [Pipestone]) un vēl četras (Standing Buffalo, Moose Woods [White Cap], Round Plain [Wahpeton] un Wood Mountain) Saskačevanā.
Valoda
Dakotu valoda ir daļa no siūiešu valodām. Cilvēki, kas runā dakotu valodā, saprot arī lakto valodu. Dakotu raksta latīņu rakstībā. Valodā ir divi galvenie dialekti starp austrumu un rietumu dakotu ciltīm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dakotu tauta?
A: Dakotu tauta ir Amerikas pamatiedzīvotāju cilts un pieder pie pirmajām tautām.
J: Cik daudz galveno subkultūru ir siuksu tautai?
A: Sioux tautai ir trīs galvenās subkultūras, un Dakotas tauta veido divas no tām.
J: Kādas ir divas dakotu tautas subkultūras?
A: Divas dakotu tautas subkultūras ir austrumu dakotu/sakņu un rietumu dakotu/janktonu jeb janktonu.
J: Kur atrodas austrumu dakota/santee?
A: Austrumu dakotas/sakņu cilts atrodas Dakotas austrumos, Minesotas vidienē un Aiovas ziemeļos.
J: Kur atrodas rietumu Dakotas/Janktonas jeb Janktonas?
A: Rietumu Dakotas/Janktonas jeb Janktonas atrodas Misūri upes apgabalā.
Vai dakotu tauta kādreiz tika sajaukta ar nakotu tautu?
A: Jā, dakotu tautu bieži sajauca ar nakoti, kas patiesībā ir cilšu grupa, kas agrākos laikos atdalījās no siūku tautas.
J: Cik ir federāli atzīto cilšu, kas pieder austrumu un rietumu dakotiem?
A: Gan austrumu, gan rietumu dakotai ir daudzas federāli atzītas ciltis.
