Atvasināts darbs: definīcija, autortiesības un piemēri

Atvasināts darbs ir frāze, ko lieto autortiesību likumā. Tas ir darbs (piemēram, romāns, dziesma vai glezna), kura pamatā ir kāda cita radīts darbs.

Autortiesību likums nosaka, ka, ja kāds uzraksta grāmatu, uzzīmē attēlu vai saraksta dziesmu, tad tas pieder viņam. Citas personas nedrīkst to kopēt, ja vien persona, kas to radījusi, nav devusi attiecīgu atļauju. Tas ir svarīgi, jo tas nozīmē, ka persona, kas radījusi darbu, var to pārdot un saņemt naudu.

Atvasināts darbs ir darbs, kura pamatā ir kaut kas cits. Ja cilvēks noskatās filmu un pēc tam uzraksta stāstu par filmā redzamajiem cilvēkiem, šis stāsts ir atvasināts darbs. Ja kāds, noklausījies dziesmu, dzied to pašu melodiju ar citiem vārdiem, viņa dziedātā dziesma ir atvasināts darbs.

Saskaņā ar likumu, ja kādam citam ir autortiesības uz kaut ko, neviens nedrīkst radīt atvasinātu darbu, ja vien tas nav atļauts. Tātad, ja kāds skatās filmu, viņam nav atļauts rakstīt stāstu par filmā redzamajiem cilvēkiem, ja vien cilvēki, kas šo filmu ir uzņēmuši, nedod atļauju.

Tas attiecas tikai uz tām lietām, par kurām ir informēta persona, kas radījusi darbu. Ja tiek uzņemta filma, bet cilvēks neiet uz to skatīties, bet pēc tam uzraksta grāmatu, kurā ir tāds pats sižets kā filmā, tas nav atvasināts darbs.

Ko tas nozīmē praksē?

Atvasināts darbs nozīmē, ka tu izmanto cita autora radīto izteiksmi — piemēram, konkrētu tekstu, melodiju, tēlus vai vizuālo noformējumu — un veido no tā jaunu darbu. Aizsargāta ir izteiksme, nevis ideja vai sižeta pamatstruktūra. Tas nozīmē, ka paņemt kopā pamatideju (piemēram, “detektīvs risina slepkavību uz salu”) un to savu vārdu sakārtot nav automātiski aizliegts, ja nav izmantota oriģinālā autora konkrētā izteiksme.

Kādi atvasināti darbi pastāv — piemēri

• Tulkojums citā valodā — tas parasti tiek uzskatīts par atvasinātu darbu.
• Filmas adaptācija no grāmatas vai lugas — scenārijs un filmas režija var būt atvasinātas izpausmes.
• Mūzikas aranžējums vai dziesmas pārstrādājums (remiks) — ja izmantota oriģinālā melodija vai teksta daļas.
• Fan fiction, kas izmanto zināmu literāro vai kino pasauli un oriģinālos tēlus.
• Ilustrācijas vai grafiska adaptācija, kas pamatā ņem cita darba saturu vai personāžus.

Kad nepieciešama atļauja?

Ja plāno radīt darbu, kas skaidri balstīts uz kāda cita darbu, visdrošāk ir saņemt rakstisku atļauju no oriģinālā autora vai tiesību turētāja. Tā var būt licence, piešķirota par maksu vai bez maksas, vai līgums, kas nosaka, kā drīkst izmantot materiālu (piemēram, apjomu, teritoriālo lietojumu, laiku un atlīdzību).

Turklāt oriģinālam autoram ir morālās tiesības (piemēram, tiesības tikt atzītam par autoru un nepieļaut savu darba pazemošanu), kas nereti pastāv neatkarīgi no ekonomiskajām tiesībām. Tāpēc pat ar ekonomisko tiesību pāreju var būt ierobežojumi, lai netiktu kaitēts autora reputācijai.

Izņēmumi — kad atļauja nav nepieciešama

Ir arī ierobežoti izņēmumi, kad var izmantot daļu no darba bez īpašas atļaujas, piemēram:

• citēšana un atsauce zinātniskos, kritikas vai informatīvos nolūkos (parasti ar avota norādi un autora vārdu);
• personiska kopēšana/privāta izmantošana ierobežotā apjomā (atkarīgs no valsts likuma);
• darbi, kas nonākuši publiskajā telpā (public domain) — ja autortiesību termiņš ir beidzies;
• citi regulēti izņēmumi likumā (piem., izglītības izmantošana, žurnālistika), kas atšķiras pēc valsts un situācijas.

Tomēr šie izņēmumi parasti ir šauras un precīzi reglamentētas normas — jebkura šaubu gadījumā ieteicams konsultēties ar juristu vai tiesību turētāju.

Kā atšķirt atvasinātu darbu no neatkarīgas radīšanas?

Ja darbs šķiet līdzīgs citam, tas nav automātiski atvasināts, ja tas ir radīts pilnīgi neatkarīgi — t.i., bez kopēšanas no oriģināla. Patiesībā tiesas bieži vērtē, vai notikusi kopēšana (piem., vai bija pieejama oriģinālā izteiksme, vai pastāv būtiska līdzība konkrētajā izteiksmē). Neatkarīga iedvesma un līdzīgas idejas var eksistēt bez autortiesību pārkāpuma, bet pierādījumi par tiešu kopēšanu var radīt atbildību.

Praktiski padomi

• Ja iespējams, vienojieties ar oriģinālā darba autoru par licencēšanu rakstiski.
• Izmantojiet darbus ar skaidru licenci (piem., Creative Commons), bet pārbaudiet licencēšanas nosacījumus (atribūcija, komerciāla izmantošana, atvasināto darbu atļaušana).
• Ja plānojat publicēt darbu, kas atgādina citu darbu, saglabājiet pierādījumus par savu radīšanas procesu (datumi, melnraksti), lai varētu pierādīt neatkarīgu radīšanu.
• Ja neesat pārliecināts, konsultējieties ar autortiesību speciālistu.

Sankcijas un risinājumi pārkāpuma gadījumā

Pārkāpuma gadījumā tiesību turētājs var pieprasīt pārtraukt izmantot darbu, iznīcināt nelikumīgās kopijas, piedzīt zaudējumus vai prasīt komerciālas izdevības daļu. Dažkārt iespējamas arī civiltiesiskas un kriminālatbildības sekas atkarībā no nopietnības un valsts tiesību aktiem. Labākais risinājums ir mēģināt vienoties ar autoru vai risināt strīdu mediācijā pirms tiesvedības.

Ja vēlaties konkrētu padomu par savu situāciju — piemēram, vai konkrēts teksts, dziesma vai attēls ir atvasināts darbs un vai jums nepieciešama atļauja — uzrakstiet par to detaļas, un varēšu palīdzēt novērtēt iespējamos soļus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir atvasināts darbs?

Q: Kam pieder darba autortiesības?

Jautājums: Vai cilvēki drīkst kopēt citu cilvēku darbus bez atļaujas?

J: Kāda ir autortiesību nozīme?

J: Kas notiek, ja kāds bez atļaujas izveido atvasinātu darbu?

Vai stāsts, kas balstīts uz filmu, ir atvasināta darba piemērs?

J: Kad ir atļauts radīt darbu, kas balstīts uz kaut ko citu?

Meklēt pēc burta