Die Frau vom Checkpoint Charlie — patiesais stāsts par Jutta Fleck (filma)
Die Frau vom Checkpoint Charlie — patiesais stāsts par Jutta Fleck: emocionāla filma par mātes cīņu, šķirtību un brīvību, ar Veroniku Ferres spēcīgā lomā.
Die Frau vom Checkpoint Charlie (angļu: The Woman of Checkpoint Charlie) ir divdaļīga filma par sievieti, kurai no Vācijas Demokrātiskās Republikas (Austrumvācijas) izdodas aizbēgt uz rietumiem, taču viņa tiek šķirta no saviem bērniem. Viņa sešus gadus centās panākt, lai Austrumvācijas valdība atļautu viņas meitām pievienoties viņai Vāciju Federatīvajā Republikā (Rietumvācijā). Filmas pamatā ir patiess stāsts. Filmu pirmo reizi demonstrēja Francijas un Vācijas televīzijas kanāls ARTE 2007. gada 28. septembrī.
Šīs sievietes vārds bija Jutta Fleck. Filmā viņu sauc Sāra Bendere. Viņu spēlē aktrise Veronika Ferresa. Viņas bērnus sauca Klaudija un Beate. Filmā viņus sauc Silvija un Sabīne (saīsināti "Bine" - izrunā "BEE-ne").
Sižeta kopsavilkums
Filma attēlo dramatisku ģimenes šķelšanos un mātes nelokāmo cīņu par bērnu atgūšanu. Pēc bēgšanas uz Rietumvāciju galvenā varone saskaras ar birokrātiskām, politiskām un psiholoģiskām barjerām: Austrumvācijas varas iestādes liedz atļauju bērnu izbraukšanai, bet rietumu puses iespējas ir ierobežotas un sarežģītas. Stāsts seko Sāras mēģinājumiem izmantot gan juridiskas, gan publiskas kampaņas, lai panāktu ģimenes atkalapvienošanos, un parāda, kā aukstā kara realitāte ietekmēja parastu cilvēku dzīves.
Vēsturiskais konteksts
Notikumi ir izvietoti aukstā kara periodā, kad Berlīne un visa Vācija bija sadalīta, un šķērsošanas punkti, piemēram, Checkpoint Charlie, simbolizēja atšķirību starp austrumu un rietumu pasauli. Filma skar plašākas tēmas — cilvēktiesības, valsts varas iejaukšanos ģimenes dzīvē un atsevišķa indivīda spēju izturēt politisku spiedienu. Tas palīdz skatītājiem saprast ne tikai vienas ģimenes traģēdiju, bet arī tā laika sistēmisko apspiešanu.
Izpildītāji un režija
Veronika Ferresa filmā sniedz centrālo lomu, kurā viņas tēlojums ir emocionāli intensīvs un empātisks, ataino mātes determināciju un cilvēcisko vājumus. Filmā ir arī citi aktieri, kas attēlo gan varas struktūras, gan atbalsta personāžus, tomēr uzmanības centrā paliek galvenā varone un viņas attiecības ar bērniem. Režija un scenārijs cenšas saglabāt stāsta ticamību, vienlaikus izmantojot dramatiska kino izteiksmes līdzekļus, lai uzsvērtu iekšējos konfliktus.
Uzticamība un ietekme
Filma balstās uz reāliem notikumiem, tomēr, kā bieži gadās biogrāfiskos darbos, noteiktas epizodes ir dramatiski noslīpētas vai apvienotas, lai radītu skaidrāku stāstījuma līniju. Jutta Fleck gadījums sabiedrībā radīja plašu rezonansi — viņas cīņa kļuva par simbolu ģimeņu šķelšanās sekām un parasti parādīja Austrumvācijas režīma praktiskās sekas ikdienas dzīvē. Pēc filmas demonstrēšanas stāsts atkal piesaistīja uzmanību un pamudināja diskusijas par vēsturi un atmiņu politikām.
Saņemšana un pieejamība
Filma tika veidota kā televīzijas divdaļīgs stāsts un ieguva uzmanību gan skatītāju, gan kritiķu vidū par spēcīgo stāstījumu un galvenās aktrises sniegumu. Tā bija pieejama ARTE tīklā un vēlāk nonāca arī citos TV kanālos un izplatīšanas platformās. Interesenti var meklēt filmu speciālajās arhīvu vai straumēšanas vietnēs, kā arī pārbaudīt Latvijas un citu valstu TV programmu arhīvus.
Tematiski filma paliek svarīgs audiovizuāls materiāls, lai izprastu cilvēku likteņus aukstā kara laikā un lai atgādinātu par ģimenes tiesību, valsts varas un indivīda tiesību jautājumiem.
Stāsts
1. daļa
1982. gadā Sāra Bendere kopā ar savām divām meitām Silviju (11 gadi) un Sabīni (9 gadi) dzīvo Erfurtē, VDR (Austrumvācijā). Viņu māte ir izteikusies kritiski par viņu valsts valdību. Komunistiskā valstī, kāda bija VDR, kritizēt valdību bija slikti. Mātes teiktā dēļ pret viņas bērniem skolā izturējās slikti.
Sāra vēlas apprecēties ar Pīteru Kohu, kuru viņa pazīst darbā. Tiek rīkotas kāzas. Sāras tēvs dzīvo Helmstedtē, Rietumvācijā. Viņš dodas uz meitas kāzām, bet pa ceļam iekļūst avārijā uz šosejas un tiek smagi ievainots. Kāzas tiek atliktas. Sāra vēlas apmeklēt tēvu slimnīcā Rietumvācijā, taču VDR valdība viņai neļauj doties, jo viņa ir izteikusi kritiskas piezīmes. Viņas tēvs mirst. Sāra joprojām turpina lūgt atļauju izbraukt no valsts, bet viņai to neļauj, un darbā viņai rodas sarežģījumi.
Viņa kopā ar abām meitām mēģina aizbēgt no VDR. Viņām izdodas nokļūt Rumānijā, un viņas vēlas doties uz Dienvidslāviju, taču viņus noķer Austrumvācijas slepenpolicija (Stasi). Stasi zināja, ka viņi mēģinās aizbēgt, jo Sāras dzīvoklī bija uzstādījuši slepenus mikrofonus, lai varētu dzirdēt visu, kas tiek runāts. Sāra un bērni tiek nogādāti atpakaļ Austrumberlīnē. Lidostā bērnus nošķir no mātes. Viņus aizved uz bērnu namu Drēzdenē. Sāra tiek ieslodzīta policijas kamerā. Viņas draugs Pēteris, kuru viņa bija vēlējusies apprecēt, izrādās, ka viņš ir Stasi pusē. Viņš darbojas pret viņu. Sara tiek notiesāta uz trim gadiem cietumā.
2. daļa
Pēc diviem gadiem cietumā Sāra tiek atbrīvota, pateicoties Rietumvācijas valdībai, kas samaksāja VDR, lai viņu atbrīvotu un ļautu viņai doties uz Rietumiem. Viņai joprojām nav ļauts satikt abas meitas, kuras bija nosūtītas dzīvot pie audžuģimenes, kas bija lojāla komunistiskajai valdībai. Sara ar viltu tiek pierunāta parakstīt dokumentus, kas patiesībā nozīmē, ka viņai vairs nav nekādu tiesību redzēt savas meitas.
Sāra nespēj paciest uzturēšanos Rietumos bez savām meitām. Viņa nekavējoties sāk lūgt VDR, lai VDR ļauj viņas meitām pievienoties, bet nekas nenotiek. Pat Rietumvācijas valdība viņai nepalīdz, jo politisku apsvērumu dēļ nevēlas veidot sliktas attiecības ar VDR Austrumberlīnē.
Sāra uzskata, ka vienīgais veids, kā panākt, lai kāds pievērstu viņai uzmanību, ir iegūt publicitāti. Viņai palīdz žurnālists un fotogrāfs Ričards Panters. Viņa stāv pie Checkpoint Charlie - vietas Berlīnes centrā, kur ārzemnieki var šķērsot sadalīto pilsētu no vienas puses uz otru. Viņa nēsā lielu plakātu ar uzrakstu: "Atdodiet man atpakaļ manus bērnus!". Rihards fotografē un liek avīzēm visā pasaulē tās drukāt. VDR valdībai tas nemaz nepatīk. Viņi sūta aģentus, lai viņai draudētu. Viņai pat uzbrūk un ievaino uz ielas, un saka, ka nākamreiz viņu nogalinās, ja viņa turpinās savu kampaņu. Pat VFR (Rietumvācija) lūdz viņu pārtraukt kampaņu, jo tā kaitē starptautiskajām attiecībām.
Tomēr Sāra neapstājas. Viņai izdodas sazināties ar saviem bērniem, kontrabandas ceļā nogādājot vēstules un ziņojumus kasetēs. Meitenes ir ļoti uzmundrinātas un domā, ka drīz varēs pievienoties mātei Rietumos. Taču atļauja netiek dota.
Sāra dodas uz konferenci Helsinkos, kur viņa vēlas runāt ar Rietumvācijas ārlietu ministru Hansu Dītrihu Genšeru (filma nedaudz atšķiras no tā, kas notika patiesībā). Viņu automašīnā aizved vīrieši, kuri apgalvo, ka ved viņu pie Genšera, taču tie ir Stasi aģenti, kuri aizved viņu uz mežu, lai viņu nogalinātu, taču viņai izdodas izbēgt.
Viņas abām meitām tiek apgalvots, ka māte gājusi bojā autoavārijā, taču tas ir meli. Bērniem gadās redzēt, kā viņu māte demonstrē savu māti televīzijas ziņu reportāžā. Viņi saprot, ka viņa joprojām ir dzīva. Viņas audžuvecāki atrod ierakstu kasetē, kurā meitenes ir kritizējušas VDR valdību. Viņas tiek bargi sodītas.
Galu galā audžumātei kļūst žēl bērnu, un viņa palīdz pārliecināt VDR valdību, lai bērni aizbrauc. Viņi tiek atkal apvienoti ar māti Rietumberlīnē.
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc šo filmu?
A: Filmas nosaukums ir Die Frau vom Checkpoint Charlie (angļu: The Woman of Checkpoint Charlie).
J: Par ko ir stāsts?
A: Stāsts ir par sievieti, kurai izdodas aizbēgt no Austrumvācijas uz Rietumvāciju, taču viņu šķir no bērniem. Pēc tam viņa sešus gadus cenšas panākt, lai Austrumvācijas valdība atļauj viņas meitām pievienoties viņai Rietumvācijā.
J: Vai šis stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem?
A: Jā, filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem.
J: Kad filma tika izrādīta pirmo reizi?
A: Filma pirmo reizi tika demonstrēta Francijas un Vācijas televīzijas kanālā ARTE 2007. gada 28. septembrī.
J: Kāds bija sievietes vārds patiesajā dzīvē?
A: Patiesajā dzīvē sievietes vārds bija Jutta Fleka. Filmā viņu sauc Sāra Bendere.
J: Kādi bija viņas bērnu vārdi reālajā dzīvē?
A: Viņas bērnus sauca Klaudija un Beate. Filmā viņus sauc Silvija un Sabīne (saīsināti "Bine" - izrunā "BEE-ne").
Meklēt