Aligatorveidīgie (Alligatoridae) — aligatori un kaimani: sugas, izmēri un izplatība

Aligatorveidīgie — atklāj aligatori un kaimani: sugas, izmēri (līdz 6 m) un izplatība ASV, Centrālamerikā, Dienvidamerikā un pie Jandzi Ķīnā.

Aligatori un kaimani veido otro lielāko krokodilveidīgo dzimtu - aligatorveidīgo (Alligatoridae). Aligatorveidīgajiem ir 4 ģintis un aptuveni 7–8 zināmas sugas. To ķermeņa izmēri, krāsojums un uzvedība atkarībā no sugas atšķiras: mazākie var būt 1–1,5 m gari, bet lielākie — vairāk nekā 5 m. Piemēram, Ķīnas aligators (Alligator sinensis) parasti ir apmēram 1,5 m garš, savukārt Amerikas aligators (Alligator mississippiensis) parasti sasniedz ap 4 m; lielākais reģistrētais amerikāņu aligators bija 5,79 m (19,0 pēdas). No kaimaniem pazīstams Amazones melnais kaimans (Melanosuchus niger), kas var sasniegt aptuveni 6 m (20 pēdas) garumu.

Taksonomija un sugas

Aligatorveidīgie tiek iedalīti divās apakšgrupās: Alligatorinae (aligatori) un Caimaninae (kaimani). Galvenās ģintis un tipiskākās sugas ir:

• Alligator — Alligator mississippiensis (Amerikas aligators), Alligator sinensis (Ķīnas aligators).
• Caiman — vairākas sugas, piemēram, Caiman crocodilus (brilleskaimans), Caiman yacare (jakarē kaimans), Caiman latirostris (platu degunu kaimans).
• Melanosuchus — Melanosuchus niger (melnais kaimans).
• Paleosuchus — mazāki kaimani, piemēram, Paleosuchus palpebrosus un Paleosuchus trigonatus, saukti arī par pundurkaimaniem.

Taksonomijā vēl joprojām notiek pētījumi un dažādos avotos sugu skaits var atšķirties (7–8 sugas vai vairāk, atkarībā no sadalījuma un taksonomiskiem jauninājumiem).

Izmēri, izskats un adaptācijas

Aligatorveidīgo ķermeņa garums un masa ļoti atšķiras pēc sugas un dzimuma. Parasti:

• pundurkaimani (Paleosuchus) ir 1–2 m gari un labi pielāgojušies dzīvei strautu un mežonīgu upju krastos;
• brilleskaimans (Caiman crocodilus) un platu degunu kaimans ir vidēji 1,5–3 m gari;
• Amerikas aligators parasti 3–4 m, retumis vairāk; ķeramie rekordgarumi pārsniedz 5 m;
• melnais kaimans var sasniegt 5–6 m un ir viens no lielākajiem aligatorīdiem.

Raksturīgas iezīmes: platas, spēcīgas žokļu muskulatūras, zobi, kas labi piemēroti laupījuma satveršanai un sasmalcināšanai, kā arī bieza, bruņaina āda ar kauliniekiem (osteodermiem). Dažas sugas ir aktīvākas naktī (naktīdas), citas — dienas aktivitātēs.

Izplatība un biotopi

Aligatorveidīgie sastopami galvenokārt tropu un subtropu zonās. Viņu izplatība iekļauj ASV dienvidos, Centrālamerikā, Dienvidamerikas ziemeļos un nelielu populāciju pie Jandzi upes Ķīnā. Tie apdzīvo dažādus saldūdens biotopus: purvus, ezerus, upes, lēni tecējošas upes, mangrovju līdzenumus un sezonalus peļķu laukus.

Uzturs un ekoloģiskā loma

Aligatorveidīgie ir plēsēji, kuru ēdienkartē ietilpst zivis, rāpuļi, zīdītāji, putni, kukaiņi un dažkārt arī veģetācija. Lielākie indivīdi var medīt lielākus zīdītājus, bet mazie speciāli barojas ar kukaiņiem un maziem ūdens organismiem. Viņi nodrošina ekosistēmā svarīgas funkcijas — kontrolē topeļļu skaitu, veicina barības ķēdes plūsmu un veido "alligator holes" (dīķīšus), kas saglabā ūdeni sausuma periodos un nodrošina dzīvotni citiem organismiem.

Vairošanās un uzvedība

Aligatorveidīgie parasti vairojas sezonāli. Sievietes būvē ligzdas no augu materiāla, un olas tiek inkubētas ligzdā. Inkubācijas periods un dzimuma nosakums var būt atkarīgs no temperatūras (daļai krokodilveidīgo). Jauni jaundzimušie bieži tiek sargāti mātes vai abi vecāki dažas nedēļas vai mēnešus, līdz spēj patstāvīgi izdzīvot.

Konservācija un draudi

Daudzas alligatorīdu sugas agrāk tika smagi nomedītas bruņām un gaļai, kā arī zaudēja dzīvotni lauksaimniecības paplašināšanās un ūdens resursu pārvaldības rezultātā. Pazīstami stāsti par Amerikas aligatora atgūšanos — stingras aizsardzības programmas ļāva populācijām atjaunoties un tagad daļa no tām ir stabilas. Tomēr Alligator sinensis (Ķīnas aligators) joprojām ir kritiski apdraudēta suga ar mazām, izolētām populācijām. Melnais kaimans un daži kaimanu veidi joprojām saskaras ar medībām, dzīvotņu iznīcināšanu un piesārņojumu.

Attiecības ar cilvēkiem un drošība

Aligatorveidīgie dažviet ir kultūras un ekonomikas daļa (aizsargājami rezerves, ekotūrisms, akvakultūra), taču tie var arī radīt konfliktus, ja iekļūst pie cilvēku apdzīvotām vietām. Drošības ieteikumi:

• nebarojiet aligatorus — tas veicina agresiju un samazina dabisko baili no cilvēkiem;
• ievērojiet distanci pie ūdenskrātuvēm, īpaši nakts stundās;
• nerīkojiet piknikus vai nometnes tieši pie purva malām un neļaujiet mājdzīvniekiem bez uzraudzības pie ūdens.

Aligatorveidīgie ir gan aizraujoši, gan ekoloģiski nozīmīgi rāpuļi. Lai gan daudzas populācijas ir atguvušās pateicoties aizsardzībai, citu sugu nākotne joprojām ir atkarīga no cilvēku pieejas dzīvotņu saglabāšanai, ilgtspējīgas medību prakses un starptautiskas sadarbības sugu aizsardzībai.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir aligatorveidīgo dzimta?

J: Cik ir zināmas aligatorīdu sugas?

J: Kāds ir aligatorīdu izmēru diapazons?

J: Kāds ir Ķīnas aligatora parastais lielums?

J: Kāds ir Amerikas aligatora parastais lielums?

J: Kur dzīvo aligatorveidīgie?

J: Kāds ir lielākais reģistrētais Amerikas aligatora izmērs?

Meklēt pēc burta