Amerikas krokodils (Crocodylus acutus) — izskats, izplatība un uzvedība

Amerikas krokodils (Crocodylus acutus) — uzzini par izskatu, izplatību, uzvedību, medībām un cilvēku drošību Floridā, Meksikā un Karību jūrā.

Izskats

Amerikāņu krokodils ir vidēja līdz liela izmēra krokodils ar raksturīgu smailu snīpi, kas atšķir to no platākām žokļu formām, piemēram, Amerikas aligatoram. Tā zinātniskais nosaukums Crocodylus acutus ietver vārdu acutus, kas no latīņu valodas nozīmē "ass" vai "smails", tāpēc sugas nosaukumu var tulkot kā "smailspuru krokodils". Pieaugušie īpatņi parasti ir 2,5–4 m gari; tēviņi mēdz būt lielāki un reti var sasniegt vai pārsniegt 5 m. Svars var sasniegt vairākus simtus kilogramu.

Krāsojums parasti ir pelēcīgi brūns līdz zaļganzils ar tumšiem svītojumiem, kas palīdz maskēties ūdenī un gar krasta veģetāciju. Krokodila zobi daļēji ir redzami arī ar aizvērtu muti — īpaši izceļas apakšžokļa ceturtais zobs, kas krokodilam ir redzams, kas ļauj to atšķirt no aligatora.

Izplatība un biotopi

Amerikāņu krokodils dzīvo Amerikas kontinentā no ASV dienvidiem (galvenokārt Floridas dienvidu daļā) un Karību jūras reģiona līdz Dienvidamerikas ziemeļdaļai. To biotopi ietver muteņus, mangrovju purvus, estuārus, sālsūdens lagūnas un lēni tekošus upju posmus. Šī suga labi panes sālsūdeni — tai ir attīstītas sālsizdalīšanas dziedzeri — un tā regulāri tiek novērota arī atklātākos Karību jūras ūdeņos, tostarp 140 jūdžu attālumā no krasta Karību jūrā.

Dzīvesveids un barošana

Amerikāņu krokodili ir tipiski kundi‑mednieki (ambush predators): tie slēpjas daļēji iegremdēti zem ūdens virsmas, gaidot laikapstākļu un aukas sakritību. Pamatēdiens ir zivis un ūdensdzirneklīši, bet lielāki īpatņi medī arī rāpuļus, putnus un zīdītājus — tai skaitā briežus un citus piekrastes zālājus izmantojošus dzīvniekus. Kad upuris tuvojas ūdens malai, krokodils var strauji izsisties no ūdens, satvert upuri žokļos un vilkt to zem ūdens, lai noslīcinātu. Pēc upura noslīkšanas krokodils bieži veic tā dēvēto "nāves rulli" — griežas ap asi, lai saplēstu gaļu vai sapriecētu lielu mizu.

Krokodili ir aukstasiņu dzīvnieki — to aktivitāte atkarīga no temperatūras. Tie bieži sauļojas uz krasta vai atstumtiem kelniem, lai paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Vairošanās un attīstība

Amerikāņu krokodili ligzdo pavasarī un vasaras sākumā. Mātītes izrok vai uzbūvē ligzdu no augu materiāla un zemes, kur dēj vienu ligzdu ar 20–60 ola (atkarībā no vecuma un uzturvērtības). Inkubācijas periods ilgst aptuveni 60–90 dienas, un temperatūra ligzdā ietekmē izšķilšanās dzimumu (kā tas ir daudziem krokodiliem). Mātīte parasti sargā ligzdu un jaunatni pēc izšķilšanās, palīdzot izbēgt no ligzdas un pārvietojoties uz ūdeni. Jaunāki īpatņi ir pakļauti plēsēju spiedienam — putnu, rāpuļu un lielāku zivju uzbrukumiem — tāpēc mātes uzvedība palielina to izdzīvošanas iespējas.

Attiecības ar cilvēkiem un drošība

Amerikāņu krokodili parasti izvairās no cilvēkiem, tomēr tie var uzbrukt, jo īpaši, ja jūtas apdraudēti, tiek traucēti ligzdošanas laikā vai ja cilvēks tuvojas barošanās vietām. Uzbrukumi cilvēkiem ir reti, bet ir zināmi gadījumi, tostarp salīdzinoši biežāki reģionos kā Meksikā. Tā kā suga var dzīvot piekrastes reģionos un sālsūdens zonās, sadursmes ar cilvēku aktivitātēm (zveja, tūrisms, piekrastes apbūve) var palielināt konfliktu iespējamību.

Konservācija

IUCN novērtējums par šo sugu ir jutīga vai neaizsargāta (Vulnerable), lai gan stāvoklis atšķiras pa populācijām. Galvenie draudi ir biotopu iznīcināšana un degradācija (mangrovju izciršana, piekrastes apbūve), nelikumīga medīšana ādas dēļ, piesārņojums un cilvēku‑dzīvnieku konflikti. Tajās teritorijās, kur tiek īstenotas aizsardzības programmas un ligzdošanas vietu aizsardzība (piem., daļa Floridas populāciju), populācijas stāvoklis reģionāli uzlabojas vai stabilizējas.

Salīdzinājums ar Amerikas aligatoru

Amerikāņu krokodila areāls Floridas dienvidu daļā pārklājas ar tuvu radniecīgā Amerikas aligatora areālu. Tomēr aligatora areāls stiepjas tālāk ziemeļos — līdz pat Virdžīnijas štatam —, kamēr amerikāņu krokodils ASV galvenokārt aprobežojas ar Floridas dienvidiem. Tas ir skaidrojams ar temperatūras toleranci: aligatori labāk panes aukstumu, to ķermeņa temperatūra var pazemināties līdz ļoti zemam līmenim bez nopietnām sekām, bet krokodiliem aukstums ir ierobežojošs faktors. Savukārt amerikāņu krokodili labāk panes sālsūdeni un tiek regulāri novēroti atklātākos Karību jūras rajonos.

Praktisks padoms: piekrastes un mangrovju zonās, kur dzīvo krokodili, ievērojiet vietējos brīdinājumus, neļaujiet mājdzīvniekiem tuviem ūdenskrastiem un neriskējiet ar peldēšanos vai tuvu pieeju pie ūdens naktī vai agrā rītā — tie ir laiki, kad krokodili visaktīvāk meklē barību.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kādas sugas krokodils ir Amerikas krokodils?

J: Kur dzīvo Amerikas krokodils?

J: Kāds ir Amerikas krokodila zinātniskais nosaukums?

J: Ko nozīmē "Crocodylus acutus"?

J: Kāpēc tas tiek saukts par "smaiļveidīgo"?

Meklēt pēc burta