Turdus migratorius

Etimoloģija

Šo sugu pirmo reizi 1766. gadā aprakstīja Linnejs. Tā tika aprakstīta viņa Systema naturae divpadsmitajā izdevumā. Viņš to nosauca par Turdus migratorius.

Apraksts

Amerikāņu robiņš ir liels dziedātājputns. Tam ir apaļš ķermenis. Tās kājas ir garas. Tam ir gara aste. Tam ir garš, dzeltens knābis. Tās galva, mugura, spārni un aste ir tumši pelēki brūna. Krūšu krāsa ir oranži sarkana. Vēdera apakšpusē pie astes ir balts plankums. To var redzēt, kad tā lido. Ziemeļamerikas rietumu daļā dzīvojošie amerikāņu robīni ir ļoti bāli (bāli nozīmē gaiši). Amerikas robīni, kas dzīvo Kanādas austrumos, ir ļoti gaiši. Tiem ir balts kakls. Tam ir melnas svītras. Mātītēm ir gaišāka pelēkbrūna galva nekā tēviņiem. Tām ir arī gaišākas oranži sarkanas krūtis. Arī amerikāņu robinju mazuļi (saukti par mazuļiem) ir gaišāki par tēviņiem. Tam uz krūtīm ir tumši plankumi. Abu dzimumu pārstāvji ir 20-28 cm gari. To spārnu vēzis ir 31-40 cm (12,2-15,7 collas). Ziemeļamerikas rietumu daļā dzīvojošie amerikāņu robīni ir ļoti bāli. Amerikas robīni, kas dzīvo Kanādas austrumos, ir ļoti gaiši.

Amerikāņu robins tika nosaukts Eiropas robina vārdā. Tas tāpēc, ka Eiropas robinam ir spilgti oranži sarkana seja un krūtis. Abas sugas nav cieši radniecīgas.

Amerikāņu robinam ir septiņas pasugas. Tās ir ļoti grūti atšķirt, un tās savā starpā vairojas.

Nepilngadīgie

Areāls un izplatība

Amerikāņu robinus var sastapt visā Ziemeļamerikā. Tā ir sastopama no Aļaskas un Kanādas uz dienvidiem līdz pat Meksikai. Lielākā daļa amerikāņu robīnu ziemo Floridā un līča štatos līdz pat Meksikai un Klusā okeāna piekrastei. Dažkārt tās ziemo arī Kanādas dienvidos un ASV ziemeļos.

Amerikāņu robins ir rets Rietumeiropas viesmīlīgais putns. Lielākā daļa Amerikas robīnu ir konstatēti Lielbritānijā. Pēdējo reizi amerikāņu robins Lielbritānijā tika novērots 2007. gada janvārī. Tā ir bijusi arī klejotāja Grenlandē, Jamaikā, Hispānijas salās, Puertoriko un Belizā.

Dzīvotvieta

Amerikas robīni sastopami daudzos dažādos biotopos. Daži no tiem ir dārzi, parki, pagalmi, lauki, ganības, tundra, meži, priežu meži un krūmāji. Tām barošanai patīk atklātas zemes platības. Tiem patīk ar kokiem vai krūmiem apstādītas vietas, kur tie vairojas un guļ.

Statuss

Amerikāņu robinam ir plašs areāls. Tiek lēsts, ka tās areāls ir 16 miljoni kvadrātkilometru (6 miljoni kvadrātjūdžu). Tiek lēsts arī, ka ir aptuveni 320 miljoni Amerikas robīnu. IUCN Sarkanajā sarakstā teikts, ka sugai nedraud izmiršana. Tāpēc tā tiek uzskatīta par vismazāk apdraudētu.

Amerikāņu robīnus kādreiz nogalināja gaļas dēļ. Tās tika nogalinātas dienvidu štatos. To gaļu uzskatīja par ļoti labu pārtiku. Tagad Amerikas robīni Amerikas Savienotajās Valstīs ir aizsargāti ar Migrējošo putnu likumu (Migratory Bird Act).

Uzvedība

Amerikas dzeņi ir visaktīvākie dienas laikā. Ziemā naktī tās pulcējas lielos saimēs. Tās guļ kopā biezā veģetācijā. Dienā šie lielie ziemas saimes pulki sadalās mazākās saimēs. Šajos mazākos baros tie barojas. Vasarā amerikāņu robīni ir mazāk sabiedriski. Tas ir tāpēc, ka tās aizstāv savas ligzdošanas teritorijas.

Jaunekļi lakstīgalas pirmos četrus dzīves mēnešus pavada ligzdošanas vietas tuvumā. Pēc tam tie pulcējas kopā ar citiem Amerikas robīniem, pirms migrē uz ziemošanas vietām.

Diēta

Amerikas robins ēd bezmugurkaulniekus. Pavasarī tie labprāt ēd sliekas un gliemežus. Citi bezmugurkaulnieki, ko ēd amerikāņu robīni, ir vaboles, kāpuri un kāpuru kāpuri. Tās ēd arī augļus un ogas. Dažas ogu sugas, ko tās labprāt ēd, ir aronijas, vilkābeles ogas, dzegužpirkstītes ogas, samtenes ogas un kadiķu ogas.

Amerikāņu robins, kas ēd tārpus

Audzēšana

Amerikas robinas sāk vairoties neilgi pēc atgriešanās Ziemeļamerikas ziemeļos pēc ziemas pavadīšanas dienvidos. Tas ir viens no pirmajiem Ziemeļamerikas putniem, kas dēj olas. Katru vairošanās sezonu tam ir divas līdz trīs atvases (atvase ir pēcnācēju grupa). Ligzdošanas sezona sākas aprīlī un beidzas jūlijā. Tas ir viens no pirmajiem putniem, kas sāk dziedāt rītausmā. Tā dziesma sastāv no vairākām nelielām atkārtotu skaņu grupām.

Nest

Mātīte izvēlas, kur veidot ligzdu. Parasti viņa ligzdu būvē uz viena vai vairākiem zariem, kas paslēpti lapās. Rietumos mātīte ligzdu būvē uz zemes vai biezokņos. Aļaskā mātīte ligzdu būvē uz klints. Mātīte būvē ligzdu. Viņa sāk ar iekšpusi. Viņa izmanto zāli un kociņus, lai izveidotu kausa formas centru. Vēl mātīte izmanto papīru, spalvas, saknes un sūnas. Pēc tam, kad centrs ir izveidots, viņa izmanto dubļus, lai ligzdu padarītu stiprāku. Pēc tam viņa iebērusi krūzīšu iekšpusē mīkstu zāli. Ligzda parasti ir 15,2-20,3 cm gara. Tā ir no 7,6 līdz 15,2 cm augsta.

Olas un mazuļi

Mātīte ligzdā dēj 3 līdz 5 olas. Tās ir zilas vai zili zaļas. Tās ir 2,8 līdz 3 cm garas. Tās ir 2,1 cm platas. Olas inkubē tikai mātīte (inkubēt nozīmē, ka pieaugušais cilvēks sēž uz olām, sargā tās siltumā un palīdz mazuļiem augt). Olas izšķiļas pēc 12 līdz 14 dienām.

Pirmajās dienās cāļiem nav spalvu, un viņu acis ir aizvērtas. Mazuļi ligzdā dzīvo apmēram 13 dienas. Kad cāļi paaugas, mātīte tos sargā tikai naktī un sliktos laikapstākļos. Pēc tam, kad mazuļi atstāj ligzdu, tie seko vecākiem un lūdz viņiem barību.

Abi vecāki palīdz barot un aizsargāt izlidojušos mazuļus (izlidojis nozīmē putnu mazuli, kas tikko iemācījies lidot), līdz tie spēj dzīvot patstāvīgi. Pieaugušie putni izdod trauksmes signālu, lai brīdinātu mazuļus, ka tuvumā ir plēsējs. Tad vecāki uzbruks plēsējam. Daži no plēsējiem, kuriem tie uzbruks, ir kaķi un suņi. Tie pat uzbrūk cilvēkiem, ja cilvēks pietuvojas viņu mazuļiem. Izšķīlušies mazuļi spēj lidot tikai nelielus attālumus. Jaunekļu krāsojums palīdz tiem labāk paslēpties krūmos vai kokos. Šādu krāsojumu sauc par kamuflāžu.

Putnu gredzenotāji ir atklājuši, ka tikai 25 % Amerikas lakstīgalu mazuļu nodzīvo pirmo gadu. Vidēji Amerikas robins dzīvo aptuveni 2 gadus. Ilgākais zināmais savvaļas amerikāņu robīnu mūžs ir 14 gadi.

Ligzda ar olām


Tikko izšķīlušies cāļi


cālis

Draudi

Predatori

Olas un mazuļus, kas vēl dzīvo ligzdā, apēd vāveres un čūskas. Olas un mazuļus apēd arī daži putni. Barojoties kopā saimēs, Amerikas lakstīgalas vēro viena otru, lai pamanītu plēsēju pazīmes. Ja plēsējs ir pamanīts, tie izdod brīdinājuma saucienu. Dažreiz brūngalvji dēj savas olas robinātu ligzdās. To sauc par mazuļu parazītismu. Robīns parasti noraida kovārņu olas. Tāpēc govs putni parazitē uz mazuļiem reti.

Slimība

Ir zināms, ka amerikāņu robins pārnēsā slimību, ko sauc par Rietumnīlas vīrusu. Šo slimību pārnēsā odi. No šīs slimības pirmās mirst vārnas un žagatas. Amerikāņu robiņš ir atbildīgāks par slimības pārnešanu uz cilvēkiem. Tas ir tāpēc, ka tā ar šo slimību dzīvo ilgāk nekā vārnas un sējas. Tas ļauj tai izplatīt slimību vairāk moskītiem, kas pēc tam pārnēsā slimību uz cilvēkiem un citiem dzīvniekiem.

Kultūrā

Amerikas robins ir Konektikutas, Mičiganas un Viskonsinas štata putns. Tā bija attēlota arī uz 1986. gada Kanādas 2 ASV dolāru banknotes, taču uz banknotes tās vairs nav.

Ir krāsa, kas nosaukta pēc amerikāņu robina olām. To sauc par robina olu zilo krāsu.

Robins tiek uzskatīts par pavasara simbolu. Labs piemērs ir Emīlijas Dikinsones dzejolis. Tā nosaukums ir "Es tik ļoti baidījos no pirmā robīna". Ir arī citi dzejoļi par pirmo pavasara robīnu. Viens no tiem ir Dr. William H. Drummond dzejolis The First Robin. Pēc autora sievas teiktā, tā pamatā ir Kvebeka maldīgs uzskats. Ticējums vēsta, ka tam, kurš ieraudzīs pavasara pirmo robīnu, paveiksies veiksme.