Amerikas robins (Turdus migratorius) — apraksts, izplatība un dzīvesveids
Gājputni — precīzāk, Amerikas robins (Turdus migratorius) — ir strazdu dzimtai, Turdidae, piederīgs putns. Nosaukums angliski “American robin” radušās, salīdzinot tās oranži sārto krūšu krāsojumu ar Eiropas robina vārdā nosauktā putna izskatu, tomēr abas sugas nav cieši radniecīgas. Amerikas robinam ir vairākas pasugas (parasti tiek minētas septiņas); visatšķirīgākā no tām dažreiz tiek dēvēta par T. m. confinis.
Izskats un pazīmes
Amerikas robins ir vidēja lieluma strazdu tipa putns. Pieaugušiem tēviņiem raksturīga tumšāka galva un spilgti oranži-sarkanas krūtis; mātītēm krāsojums ir maigāks, ar pelēcīgāku galvu un mazāk kontrastu. Jaunie putni ir plankumaini uz krūtīm un muguras. Parasti garums ir apmēram 20–28 cm, spārnu izplētums ap 31–41 cm, svars 60–90 g. Robina balss ir melodiska un daudzzīmju — to bieži dzird pavasarī pēc atgriešanās uz ligzdošanas vietām.
Izplatība un biotopi
Amerikāņu robins galvenokārt dzīvo Ziemeļamerikā, kur tas ir plaši izplatīts. Rietumeiropā tas ir reti sastopams kā klaiņojošs putns (klaiņojošs putns ir putns, kas sastopams ārpus savas sugas parastā areāla). Tāpat tas ir novērots kā klejotājs Grenlandē, Jamaikā, Hispaniola, Puertoriko un Belizā. Amerikas robins aizņem daudzus dažādus biotopos: no pilsētu parkiem un apstādījumiem līdz laukiem un mežmalām. Barošanās laikā tas dod priekšroku atklātām vietām, savukārt ligzdošanai un atpūtai tam nepieciešami koki vai krūmiem. Tā plašā areāla dēļ Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība (IUCN) sugu novērtējusi kā mazāk bīstamu (Least Concern).
Barība un uzvedība
Amerikas robina parastais barības klāsts ietver daudzas dzīvās un augļainās pārtikas vienības: tārpus (īpaši zemes tārpus), kukaiņus, mazas kukaiņu kāpurus, ogas un citas augļu daļas. Rudenī un ziemā, kad kukaiņu ir mazāk, robini biežāk barojas ar ogām un citiem augļiem. Viņi bieži staigā pa zemi, laužot rāvienus ar kājām, lai atrastu tārpus, kā arī meklē barību uz zālienu laukumiem un ķirzakiem.
Vairošanās un ligzdošana
Amerikas robinas sākt vairoties parasti tūlīt pēc atgriešanās uz ziemeļiem pavasarī. Mātīte izvēlas, kur būvēs ligzdu, un tā ir galvenā ligzdas būvētāja. Ligzdu viņa veido kā bļodiņu no dažādiem materiāliem: zāles, kociņiem, papīra, spalvām, saknēm un sūnām, bieži pastiprinot to ar māliem vai dubļu slāni, kas padara ligzdu stingrāku. Parasti mātīte izdēj 3–5 olas, kuras ir raksturīgi gaiši zili (angļu: "robin's egg blue"). Inkubācija ilgst aptuveni 12–14 dienas un lielākoties to veic mātīte. Pēc izšķilšanās abi vecāki baro un sargā mazuļus; cāļi parasti pamet ligzdu (fledge) ap 10–16 dienu vecumu, bet vecāku aprūpe turpinās vēl kādu laiku, līdz tie kļūst patstāvīgi.
Plēsēji, draudi un parazītisms
Amerikas robīnu olas un mazuļus apdraud dažādi plēsēji un iznīcinātāji. Starp tiem minamas vāveres, čūskas, zilās zilās sējas (blue jays), Amerikas vārnas un žagatas. Pieaugušos mazuļus var apēst arī lielāki plēsēji, tajā skaitā kaķi un lielākas čūskas. Dažkārt citu sugu putni dēj savas olas robīnu ligzdās — piem., brūngalvas govju putni izmanto svešas ligzdas, kas ir mazuļu parazītismu. Tomēr robins parasti atpazīst un bieži atmet kovārņu (cowbird) olas, tās neuzturot un neražojot tās kā savējās.
Aizsardzība un cilvēka ietekme
Amerikas robins ir visai izturīga un pielāgojama suga, kas labprāt izmanto cilvēka radītos biotopus — dārzus, pļavas un pilsētas parkus. Cilvēku darbība (piem., intensīva lauksaimniecība, pesticīdu lietošana un ligzdošanas vietu zaudēšana) var ietekmēt lokālas populācijas, tomēr kopējais sugas stāvoklis pašlaik tiek uzskatīts par stabilu. Putnu novērotāji bieži izmanto robinu kā rādītāju sezonālajām izmaiņām, jo tā atgriešanās un dziedāšana pavasarī ir labi pamanāma.
Īsi fakti:
- Latviešu nosaukums: Amerikas robins (Turdus migratorius).
- Garums: ~20–28 cm; svars: ~60–90 g.
- Ligzdošana: ligzdas bļodiņas, 3–5 gaiši zilas olas, inkubācija ~12–14 dienas.
- Barība: tārpi, kukaiņi, ogas.
- Aizsardzības statuss: IUCN — mazāk bīstama suga (Least Concern).
Etimoloģija
Šo sugu pirmo reizi 1766. gadā aprakstīja Linnejs. Tā tika aprakstīta viņa Systema naturae divpadsmitajā izdevumā. Viņš to nosauca par Turdus migratorius.
Apraksts
Amerikāņu robiņš ir liels dziedātājputns. Tam ir apaļš ķermenis. Tās kājas ir garas. Tam ir gara aste. Tam ir garš, dzeltens knābis. Tās galva, mugura, spārni un aste ir tumši pelēki brūna. Krūšu krāsa ir oranži sarkana. Vēdera apakšpusē pie astes ir balts plankums. To var redzēt, kad tā lido. Ziemeļamerikas rietumu daļā dzīvojošie amerikāņu robīni ir ļoti bāli (bāli nozīmē gaiši). Amerikas robīni, kas dzīvo Kanādas austrumos, ir ļoti gaiši. Tiem ir balts kakls. Tam ir melnas svītras. Mātītēm ir gaišāka pelēkbrūna galva nekā tēviņiem. Tām ir arī gaišākas oranži sarkanas krūtis. Arī amerikāņu robinju mazuļi (saukti par mazuļiem) ir gaišāki par tēviņiem. Tam uz krūtīm ir tumši plankumi. Abu dzimumu pārstāvji ir 20-28 cm gari. To spārnu vēzis ir 31-40 cm (12,2-15,7 collas). Ziemeļamerikas rietumu daļā dzīvojošie amerikāņu robīni ir ļoti bāli. Amerikas robīni, kas dzīvo Kanādas austrumos, ir ļoti gaiši.
Amerikāņu robins tika nosaukts Eiropas robina vārdā. Tas tāpēc, ka Eiropas robinam ir spilgti oranži sarkana seja un krūtis. Abas sugas nav cieši radniecīgas.
Amerikāņu robinam ir septiņas pasugas. Tās ir ļoti grūti atšķirt, un tās savā starpā vairojas.
Nepilngadīgie
Areāls un izplatība
Amerikāņu robinus var sastapt visā Ziemeļamerikā. Tā ir sastopama no Aļaskas un Kanādas uz dienvidiem līdz pat Meksikai. Lielākā daļa amerikāņu robīnu ziemo Floridā un līča štatos līdz pat Meksikai un Klusā okeāna piekrastei. Dažkārt tās ziemo arī Kanādas dienvidos un ASV ziemeļos.
Amerikāņu robins ir rets Rietumeiropas viesmīlīgais putns. Lielākā daļa Amerikas robīnu ir konstatēti Lielbritānijā. Pēdējo reizi amerikāņu robins Lielbritānijā tika novērots 2007. gada janvārī. Tā ir bijusi arī klejotāja Grenlandē, Jamaikā, Hispānijas salās, Puertoriko un Belizā.
Dzīvotvieta
Amerikas robīni sastopami daudzos dažādos biotopos. Daži no tiem ir dārzi, parki, pagalmi, lauki, ganības, tundra, meži, priežu meži un krūmāji. Tām barošanai patīk atklātas zemes platības. Tiem patīk ar kokiem vai krūmiem apstādītas vietas, kur tie vairojas un guļ.
Statuss
Amerikāņu robinam ir plašs areāls. Tiek lēsts, ka tās areāls ir 16 miljoni kvadrātkilometru (6 miljoni kvadrātjūdžu). Tiek lēsts arī, ka ir aptuveni 320 miljoni Amerikas robīnu. IUCN Sarkanajā sarakstā teikts, ka sugai nedraud izmiršana. Tāpēc tā tiek uzskatīta par vismazāk apdraudētu.
Amerikāņu robīnus kādreiz nogalināja gaļas dēļ. Tās tika nogalinātas dienvidu štatos. To gaļu uzskatīja par ļoti labu pārtiku. Tagad Amerikas robīni Amerikas Savienotajās Valstīs ir aizsargāti ar Migrējošo putnu likumu (Migratory Bird Act).
Uzvedība
Amerikas dzeņi ir visaktīvākie dienas laikā. Ziemā naktī tās pulcējas lielos saimēs. Tās guļ kopā biezā veģetācijā. Dienā šie lielie ziemas saimes pulki sadalās mazākās saimēs. Šajos mazākos baros tie barojas. Vasarā amerikāņu robīni ir mazāk sabiedriski. Tas ir tāpēc, ka tās aizstāv savas ligzdošanas teritorijas.
Jaunekļi lakstīgalas pirmos četrus dzīves mēnešus pavada ligzdošanas vietas tuvumā. Pēc tam tie pulcējas kopā ar citiem Amerikas robīniem, pirms migrē uz ziemošanas vietām.
Diēta
Amerikas robins ēd bezmugurkaulniekus. Pavasarī tie labprāt ēd sliekas un gliemežus. Citi bezmugurkaulnieki, ko ēd amerikāņu robīni, ir vaboles, kāpuri un kāpuru kāpuri. Tās ēd arī augļus un ogas. Dažas ogu sugas, ko tās labprāt ēd, ir aronijas, vilkābeles ogas, dzegužpirkstītes ogas, samtenes ogas un kadiķu ogas.
Amerikāņu robins, kas ēd tārpus
Audzēšana
Amerikas robinas sāk vairoties neilgi pēc atgriešanās Ziemeļamerikas ziemeļos pēc ziemas pavadīšanas dienvidos. Tas ir viens no pirmajiem Ziemeļamerikas putniem, kas dēj olas. Katru vairošanās sezonu tam ir divas līdz trīs atvases (atvase ir pēcnācēju grupa). Ligzdošanas sezona sākas aprīlī un beidzas jūlijā. Tas ir viens no pirmajiem putniem, kas sāk dziedāt rītausmā. Tā dziesma sastāv no vairākām nelielām atkārtotu skaņu grupām.
Nest
Mātīte izvēlas, kur veidot ligzdu. Parasti viņa ligzdu būvē uz viena vai vairākiem zariem, kas paslēpti lapās. Rietumos mātīte ligzdu būvē uz zemes vai biezokņos. Aļaskā mātīte ligzdu būvē uz klints. Mātīte būvē ligzdu. Viņa sāk ar iekšpusi. Viņa izmanto zāli un kociņus, lai izveidotu kausa formas centru. Vēl mātīte izmanto papīru, spalvas, saknes un sūnas. Pēc tam, kad centrs ir izveidots, viņa izmanto dubļus, lai ligzdu padarītu stiprāku. Pēc tam viņa iebērusi krūzīšu iekšpusē mīkstu zāli. Ligzda parasti ir 15,2-20,3 cm gara. Tā ir no 7,6 līdz 15,2 cm augsta.
Olas un mazuļi
Mātīte ligzdā dēj 3 līdz 5 olas. Tās ir zilas vai zili zaļas. Tās ir 2,8 līdz 3 cm garas. Tās ir 2,1 cm platas. Olas inkubē tikai mātīte (inkubēt nozīmē, ka pieaugušais cilvēks sēž uz olām, sargā tās siltumā un palīdz mazuļiem augt). Olas izšķiļas pēc 12 līdz 14 dienām.
Pirmajās dienās cāļiem nav spalvu, un viņu acis ir aizvērtas. Mazuļi ligzdā dzīvo apmēram 13 dienas. Kad cāļi paaugas, mātīte tos sargā tikai naktī un sliktos laikapstākļos. Pēc tam, kad mazuļi atstāj ligzdu, tie seko vecākiem un lūdz viņiem barību.
Abi vecāki palīdz barot un aizsargāt izlidojušos mazuļus (izlidojis nozīmē putnu mazuli, kas tikko iemācījies lidot), līdz tie spēj dzīvot patstāvīgi. Pieaugušie putni izdod trauksmes signālu, lai brīdinātu mazuļus, ka tuvumā ir plēsējs. Tad vecāki uzbruks plēsējam. Daži no plēsējiem, kuriem tie uzbruks, ir kaķi un suņi. Tie pat uzbrūk cilvēkiem, ja cilvēks pietuvojas viņu mazuļiem. Izšķīlušies mazuļi spēj lidot tikai nelielus attālumus. Jaunekļu krāsojums palīdz tiem labāk paslēpties krūmos vai kokos. Šādu krāsojumu sauc par kamuflāžu.
Putnu gredzenotāji ir atklājuši, ka tikai 25 % Amerikas lakstīgalu mazuļu nodzīvo pirmo gadu. Vidēji Amerikas robins dzīvo aptuveni 2 gadus. Ilgākais zināmais savvaļas amerikāņu robīnu mūžs ir 14 gadi.
Ligzda ar olām
Tikko izšķīlušies cāļi
cālis
Draudi
Predatori
Olas un mazuļus, kas vēl dzīvo ligzdā, apēd vāveres un čūskas. Olas un mazuļus apēd arī daži putni. Barojoties kopā saimēs, Amerikas lakstīgalas vēro viena otru, lai pamanītu plēsēju pazīmes. Ja plēsējs ir pamanīts, tie izdod brīdinājuma saucienu. Dažreiz brūngalvji dēj savas olas robinātu ligzdās. To sauc par mazuļu parazītismu. Robīns parasti noraida kovārņu olas. Tāpēc govs putni parazitē uz mazuļiem reti.
Slimība
Ir zināms, ka amerikāņu robins pārnēsā slimību, ko sauc par Rietumnīlas vīrusu. Šo slimību pārnēsā odi. No šīs slimības pirmās mirst vārnas un žagatas. Amerikāņu robiņš ir atbildīgāks par slimības pārnešanu uz cilvēkiem. Tas ir tāpēc, ka tā ar šo slimību dzīvo ilgāk nekā vārnas un sējas. Tas ļauj tai izplatīt slimību vairāk moskītiem, kas pēc tam pārnēsā slimību uz cilvēkiem un citiem dzīvniekiem.
Kultūrā
Amerikas robins ir Konektikutas, Mičiganas un Viskonsinas štata putns. Tā bija attēlota arī uz 1986. gada Kanādas 2 ASV dolāru banknotes, taču uz banknotes tās vairs nav.
Ir krāsa, kas nosaukta pēc amerikāņu robina olām. To sauc par robina olu zilo krāsu.
Robins tiek uzskatīts par pavasara simbolu. Labs piemērs ir Emīlijas Dikinsones dzejolis. Tā nosaukums ir "Es tik ļoti baidījos no pirmā robīna". Ir arī citi dzejoļi par pirmo pavasara robīnu. Viens no tiem ir Dr. William H. Drummond dzejolis The First Robin. Pēc autora sievas teiktā, tā pamatā ir Kvebeka maldīgs uzskats. Ticējums vēsta, ka tam, kurš ieraudzīs pavasara pirmo robīnu, paveiksies veiksme.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir amerikāņu robins?
A: Amerikas robinuss (Turdus migratorius) ir gājputns, kas pieder pie dzeguzveidīgo dzimtas dziedātājputniem (Turdidae). Tā tika nosaukta Eiropas robina vārdā, jo tām ir līdzīgas iezīmes.
Jautājums: Cik pasugu ir amerikāņu robinam?
A: Amerikas robīnam ir septiņas pasugas.
J: Kur var sastapt amerikāņu robīnu?
A: Amerikas robins sastopams visā Ziemeļamerikā, un tas ir arī rets klejotājs Rietumeiropā, Grenlandē, Jamaikā, Hispaniola, Puertoriko un Belizā.
J: Kādus biotopus amerikāņu robins izvēlas?
A: Amerikas robins dod priekšroku atklātām zemes platībām, kur baroties, un vietām ar kokiem vai krūmiem, kur ligzdot un gulēt.
J: Vai amerikāņu robina populācija samazinās?
A: Nē, tā kā tā izplatība Ziemeļamerikā ir ļoti plaša, saskaņā ar IUCN Sarkanās grāmatas datiem populācija nesamazinās, tāpēc tā ir iekļauta vismazāk bažīgo sugu sarakstā.
J: Kā robinu mātītes būvē ligzdas?
A: Robīnu mātītes būvē ligzdas, izmantojot zāli, kociņus, papīra spalvu saknes un sūnas. Kad ligzda ir uzcelta, tās dēj 3-5 olas.
J: Kādi dzīvnieki medī pieaugušos robīnus vai to olas/jaundzīvniekus?
A: Pieaugušos robīnus medī kaķi un lielākas čūskas, bet olas/jaundzīvniekus apēd vāveres čūskas zilās žaites parastās žagatas amerikāņu vārnas un kraukļi.
