Scaphiopodidae — amerikāņu lāpstu krupji: sugas, izplatība un dzīvesveids
Scaphiopodidae ir amerikāņu spadaino krupju dzimta. Tās dzīvo Ziemeļamerikā, Kanādas dienvidos un ASV uz dienvidiem līdz pat Meksikas dienvidiem. Scaphiopodidae ir neliela dzimta, kurā iekļautas tikai septiņas sugas.
Izskats un pielāgojumi
Amerikāņu lāpstu krupji ir tipiskas formas kā lielākajai daļai rakstošo vardžu. Tās ir apaļas, ar īsām kājām un izvirzītām acīm. Uz pēdām tām ir ciets, dakšveidīgs izaugums — keratinizēta spadeveida raga plāksnīte, kas palīdz rakt augsnē, un tās parasti rakņājas atpakaļ zemē. Āda parasti ir gluda (ne tik kāraina kā īstiem krupjiem), acis bieži ar vertikālām (šķautņveida) skolēm, kas labāk darbojas vājā gaismā.
Krāsojums un maskēšanās
Amerikas lāpstu krupji dzīvo uz sauszemes, ja nav zem zemes. Tās ir blāvi krāsotas — parasti pelēkas, blāvi zaļas vai brūnas krāsas ar plankumiem vai svītrām, kas palīdz maskēties starp lapām un smiltīm. Šī krāsojuma kombinācija samazina to atklājamību plēsēju priekšā.
Dzīves vide un izplatība
Scaphiopodidae sugas apdzīvo dažādas sauszemes biotopus — no sausām stepēm un pustuksnešiem līdz lapu un koku zonām. Viņas parasti izvēlas vietas, kur pēc lietus veidojas īslaicīgi (epizodiski) ūdenspeļķi, jo tie ir droši un piemēroti skrienu un olšūnu attīstībai. Lielākā daļa sugu izplatītas Ziemeļamerikā un centrālajā daļā ASV, kā arī meksikāņu teritorijās.
Uzvedība un dzīvesveids
Šīs vardes ir galvenokārt nakts dzīvnieki un bieži dzīvo slēpti, izrakoties zemes slānī vai zem akmeņiem. Tās praktizē estivāciju — ilgstošu dīšanu zemē sausā periodā, kad vielmaiņa ir samazināta un dzīvnieks gaida labvēlīgākus apstākļus (lietus sezonu). Kad sākas lietus, spadainie krupji parasti iznāk masveidā un pārceļas uz pārošanās vietām, kur notiek īss un intensīvs vairošanās periods — saukts par „explosive breeding”.
Vairošanās un attīstība
Mātītes dēj garas olvadu (olās iesaiņotas vai pavedienveida ķēdēs), kas attīstās peļķēs. Olu dēšanu bieži pavada spēcīgas lietus sezonas; olas pārsvarā izšķiļas ātri (dažās dienās), un kāpurus (tadpolus) jāattīsta ļoti ātri, jo peļķes var izžūt. Tāpēc kāpuriem ir intensīva barošanās un strauja izaugsme — dažās sugās metamorfopse var notikt dažu nedēļu laikā. Dažām Spea sugām kāpuru populācijās var veidoties speciālas, carnivore (gaļēdāju) formas, kas barojas ar citiem kāpuriem vai vaboles kāpuriem, — tas paātrina attīstību barojošos apstākļos.
Barība
Pieaugušie krupji parasti barojas ar naktīs sastopamiem bezmugurkaulniekiem — skudrām, skudrulāčiem, citiem kukaiņiem, tārpiem un reti ar mazākiem rāpuļiem vai vardītēm. Kāpuri (tadpoli) pārtiek no aļģēm, detritus un mikroskopiskiem organismiem, bet dažām sugām dominējoši proteīnus saturoša diēta veicina ātru metamorfosi.
Sugas
- Scaphiopus couchii (Couch's spadefoot) — plaši izplatīts dienvidrietumu ASV un ziemeļdaļas Meksikā.
- Scaphiopus holbrookii (Eastern spadefoot) — sastopams austrumu ASV, reģionālās populācijas dažādas.
- Scaphiopus hurterii (Hurter's spadefoot) — galvenokārt centrālajās ASV zonās.
- Spea bombifrons (Plains spadefoot) — Centrālas un Rietumu ASV paugurainajos un stepi reģionos.
- Spea hammondii (Western spadefoot) — Rietumu krasta reģioni, Kalifornijas rietumi.
- Spea intermontana (Great Basin spadefoot) — Intermountain West reģions, sausākas iekšzemes teritorijas.
- Spea multiplicata (New Mexico spadefoot) — Dienvidrietumu ASV un ziemeļrietumu Meksikā; pazīstama ar dažādo kāpuru formu fenotipiem.
Plēsēji, aizsardzība un konservācija
Lapu krupjiem ir daudz dabisko plēsēju — putni, žurkas, čūskas, lielāki vardveidīgie un pat cilvēks, kurš maina vidi. Galvenie draudi ir dzīvesvietu izzušana un degradācija (pilsētojums, lauksaimniecības paplašināšanās), piesārņojums un ceļu mirstība laikā, kad pārvietojas uz mātīšu dēšanas vietām. Dažām sugām populācijas stabilas, citām lokāli samazinās. Aizsardzības pasākumi ietver pārošanās ūdenstilpju saglabāšanu, migrācijas koridoru nodrošināšanu, ceļu joslu drošināšanu sezonā un invazīvo sugu kontroli.
Secinājums
Scaphiopodidae — amerikāņu lāpstu krupji — ir īpaši pielāgojušies dzīvei sausā vidē, izmantojot raktspēju, estivāciju un ātru reprodukcijas ciklu, kas ļauj tiem veiksmīgi izmantot īslaicīgas ūdens vietas. Lai gan daudzas populācijas joprojām ir visnotaļ izturīgas, cilvēka darbība un klimata pārmaiņas rada arvien jaunas problēmas, tāpēc sugu uzraudzība un dzīvotņu aizsardzība ir svarīga to ilgtspējīgai pastāvēšanai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir amerikāņu lāpstiņknābja?
A: Amerikas lāpstu krupji ir krupju dzimtas Scaphiopodidae dzimtas krupji.
J: Kur dzīvo amerikāņu lāpstiņkājas?
A: Amerikas lāpstu krupji dzīvo Ziemeļamerikā, sākot no Kanādas dienvidiem līdz pat Meksikas dienvidiem.
Jautājums: Cik sugu ir Scaphiopodidae dzimtas?
A: Scaphiopodidae dzimtā ir septiņas sugas.
J: Kā izskatās amerikāņu lāpstu krupji?
A: Amerikāņu lāpstu krupji ir apaļi, ar īsām kājām un izvirzītām acīm. Tās parasti ir pelēkā, blāvi zaļā vai brūnā krāsā, kas palīdz maskēties.
J: Kā amerikāņu lāpstu krupji ierokas zemē?
A: Amerikas lāpstu krupjiņiem uz pēdām ir ciets izaugums, kas palīdz tiem ierakties zemē atpakaļ.
Jautājums: Kur amerikāņu lāpstu krupji dzīvo, kad tie neatrodas zem zemes?
A: Amerikas lāpstu krupji dzīvo uz sauszemes, kad tie nav zem zemes.
Jautājums: Kāpēc amerikāņu lāpstu krupji parasti ir blāvā krāsā?
A: Amerikāņu lāpstu krupji parasti ir blāvā krāsā, lai maskēšanās nolūkos tie varētu saplūst ar apkārtējo vidi.
