Druīds — ķeltu priesteru kārta: mācītāji, dziednieki un tiesneši
Druīds bija priesteru un mācītāju kārtas pārstāvis pirmskristīgajā senajā ķeltu sabiedrībā. Šīs sabiedrības pastāvēja lielākajā daļā Rietumeiropas, līdz tās pārņēma romiešu valdība un vēlāk atnāca kristietība. Druīdi bija daļa no cilšu kultūrām, kuras grieķi sauca par "Keltoi" (Κέλτοι) vai "Keltai" (Κέλται) un "Galatai" (Γαλάται), bet romieši par "Celtae" un "Galli". Savās kopienās druīdi apvienoja priestera, arbitra, dziednieka, zinātnieka un tiesneša pienākumus. Par druīdiem kalpoja gan vīrieši, gan sievietes, lai gan nav agrīnu liecību par sieviešu druīdēm jeb druidēm.
Loma sabiedrībā
Druīdi bieži vien bija sabiedrības elites locekļi, kas pārraudzīja reliģiskos ritus, sniedza morālus un likumiskus spriedumus, kā arī risināja strīdus starp cilšu locekļiem. Viņu viedoklim bija liela autoritāte — viņi pildīja gan garīdznieka, gan tiesneša funkcijas. Dažos gadījumos druīdi bija arī padomdevēji karojošiem vadītājiem un piedalījās lēmumu pieņemšanā, kas skāra visu kopienu.
Izglītība un zināšanas
Klasiķu avoti, piemēram, Jūlija Cēzara apraksti, liecina, ka druīdu izglītība bija gara un stingra — mācību periods varējis ilgt daudzus gadus. Viņi uzturēja mutvārdu tradīcijas, nododot zināšanas no paaudzes paaudzē. Zināšanas ietvēra likumus, dzeju, mitoloģiju, astronomiju un kalendāru aprēķinus, kas bija svarīgi lauksaimniecības un rituaļu laiku noteikšanai.
Rituāli, dziedniecība un simbolika
Druīdi veica dažādus rituālus, tai skaitā sezonālas svinības, kultu upurēšanas ceremonijas un iniciācijas. Rituālos varēja būt gan simboliskas dāvanas, gan dzīvnieku upuri; klasiskie autori arī min cilvēku upurus, taču šādu ziņojumu interpretācija ir pretrunīga un tos nepieciešams vērtēt kritiski. Druīdu simbolika bieži saistīta ar dabu — kokiem (īpaši ozolu), ūdeņiem un debesīm — un viņi tiek attēloti kā dabas un gada ritmu zinātāji.
Arheoloģiskie un literārie avoti
Mūsdienu izpratne par druīdiem balstās uz dažādiem avotiem: romiešu un grieķu rakstiem, vēlākajiem viduslaiku ķeltu literārajiem tekstiem un arheoloģiskajiem atradumiem. Arheoloģija dod nepārprotamus pierādījumus par svētvietām, rituālo priekšmetu lietojumu un reizēm arī cilvēka atliekām, kas varētu liecināt par upurēšanas praksi, tomēr tie ne vienmēr ļauj konkrēti identificēt druīdus. Literārie avoti, īpaši romiešu, reizēm attēlo druīdus no ārpuses un var būt aizspriedumu un politiskas motivācijas ietekmēti.
Sievietes druīdes jautājums
Lai gan sākotnējās klasiķu liecības galvenokārt runā par vīriešiem, vēlākos ķeltu un hronikāros tekstos parādās arī sieviešu garīdzniecības figūras un priesterienes. Tāpēc jautājums par sievietēm druīdu lomā ir sarežģīts: iespējams, ka sievietes ieņēma nozīmīgas garīgās un dziednieciskas funkcijas, taču tieši pamatojošu, viennozīmīgu agrīnu avotu trūkums apgrūtina skaidru secinājumu izdarīšanu.
Romiešu iejaukšanās un draudi tradīcijai
Vecajā pasaules kontekstā romiešu iekarošana un vēlāk kristietības izplatīšanās noveda pie ķeltu sociālo un reliģisko paradumu pārveidošanās. Romiešu vara dažkārt izrādīja pretiniecību pret druīdu ietekmi — piemēram, Cēzara aprakstos minētas darbības, kas mērķēja ierobežot druīdu autoritāti. Tomēr daļa tradīciju saglabājās mutvārdu stāstos un vietējos rituālos, no kuriem cēlušās vēlākas folkloras formas.
Mantojums un mūsdienu interpretācijas
Druīdu tēls dzīvo arī mūsdienu kultūrā — literatūrā, kino un neodruidiskās kustībās, kas 19. un 20. gadsimtā atjaunoja un reinterpretēja seno praksi. Mūsdienu rekonstrukcijas bieži apvieno vēsturiskus avotus ar laikmetīgām garīgajām tradīcijām. Zinātniskajā pētniecībā turpinās debates par druīdu precīzu lomu, izglītību un rituālu nozīmi, jo pieejamie avoti ir nepilnīgi un dažkārt pretrunīgi.
Secinājumā — druīdi bija daudzfunkcionāla un sabiedriski svarīga kārta ķeltu pasaulē. Lai gan daudz ko mēs uzzinām no ārējiem novērotājiem un vēlākām ķeltu hronikām, daudzi aspekti paliek noslēpumaini, un pētījumi turpina papildināt mūsu izpratni.
Divi druīdi, no 1845. gada publikācijas, kuras pamatā ir bareljefs, kas atrasts Autunā, Francijā.
Vēsture
No tā mazā, ko mēs zinām par vēlīno druīdu praksi, tā šķiet dziļi tradicionāla un konservatīva tādā nozīmē, ka druīdi saglabāja veco kultūru un zināšanas par savām kopienām. Šobrīd nav iespējams spriest, vai šai pēctecībai bija dziļas vēsturiskas saknes un tās izcelsme meklējama vēlīnās La Tenes kultūras sociālajās transformācijās, vai arī bija notikusi pārrāvums un pēc tam reliģiska inovācija.
Grieķu un romiešu rakstnieki par ķeltiem parasti vismaz garāmejot pieminēja druīdus, lai gan pirms Jūlija Cēzara ziņojuma tikai kā "barbaru filozofus"; viņi nenodarbojās ar etnoloģiju vai salīdzinošo reliģiju, un līdz ar to mūsu vēsturiskās zināšanas par druīdiem ir ļoti ierobežotas. Druīdu zinības sastāvēja no daudziem pantiem, kas bija iemācīti no galvas, un Cēzars atzīmēja, ka mācību kursa apguvei bija vajadzīgi divdesmit gadi.
Druīdu kultūra tiek uzskatīts, ka praktizētāji rituālu un šādu maģiju, Druids tika uzskatīts par neitrālu cilvēki viņi bija pazīstami kā Druid(ae) līdzīgi priesteriem un zinātnieki uzskatīja, ka ir studējis rituālus Cilvēku upurēšanas un Familiars (zināms šobrīd kā mājdzīvnieku no praktizētāju formā; ragana, Druidae, Warlock). Tika uzskatīts, ka druīdu kultūrai bija kāda reliģiska komplikācija. Ir zināms, ka druīdi ir praktizējuši reinkarnāciju kā pielūgsmes dzīvniekus (putns, lauva, tīģeris, kaķis, pērtiķis), bet to nevar pierādīt, kā mēs zinām līdz šim. Viņi esot dzīvojuši romiešu laikos Lielbritānijā un Īrijā, tiek uzskatīts, ka viņiem ir zināma saistība ar Stounhendžu un citiem pieminekļiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija druīds senajās ķeltu sabiedrībās?
A: Druīds bija priesteru un mācīto kārtas pārstāvis pirmskristīgajās, senajās ķeltu sabiedrībās.
Q: Kur pastāvēja šīs sabiedrības?
A: Šīs sabiedrības pastāvēja lielākajā daļā Rietumeiropas, līdz to pārņēma romiešu valdība un vēlāk atnāca kristietība.
J: Kā sauca cilšu tautas?
A: Grieķi šīs cilšu tautas sauca par "Keltoi" (Κέλτοι) vai "Keltai" (Κέλται) un "Galatai" (Γαλάται), bet romieši - par "Celtae" un "Galli".
J: Kādi bija druīdu pienākumi?
A: Savās kopienās, kurās viņi kalpoja, druīdi apvienoja priestera, arbitra, dziednieka, zinātnieka un tiesneša pienākumus.
Vai par druīdiem kalpoja gan vīrieši, gan sievietes?
A: Jā, druīdi bija gan vīrieši, gan sievietes.
J: Vai ir liecības par druīdēm sievietēm?
A: Nav agrīnu pierādījumu par sieviešu druīdām vai druidēm.
J: Kad pārņēma varu romiešu valdība un ienāca kristietība?
A: Romas valdība pārņēma varu un vēlāk kristietība ienāca pēc tam, kad lielā daļā Rietumeiropas jau bija izveidojušās senās ķeltu sabiedrības.
