Kas ir Eoarheja? Agrākā arhejas ēra (pirms 4–3,6 miljardiem g.; abiogēze)
Eoarheja — Zemes agrākā arhejas ēra (4–3,6 mld g.): abiogēze, atmosfēra, dzīves rašanās un ģeoloģiskie procesi. Uzzini par planētas sākumiem.
Eoarheja (Eoarheja) ir 1. ģeoloģiskā ēra arhejā, kas sākās pirms 4 miljardiem gadu un beidzās pirms 3,6 miljardiem gadu. Pirms tās bija hadeāns. Tai seko paleoarhaejs.
Eoarhaja ir agrākais ģeoloģijas periods pēc Zemes garozas sacietēšanas. Laika posms no apm. 4,0 līdz 3,6 miljardiem gadu ir īpaši nozīmīgs, jo šajā laikā veidojās pirmās stabilākas kontinentu daļas, atdzima un konsolidējās cietā garoza, kā arī radās pirmie nosacījumi dzīvības parādīšanai uz Zemes. Abiotiskā dzīvības rašanās (abiogēze) tiek saistīta ar šo laika periodu, taču precīzs brīdis un process joprojām ir aktīvu pētījumu priekšmets.
Ģeoloģiskās pazīmes un klintis
Eoarheja laikmeta klintis ir reti saglabājušās, bet to pārstāvji sniedz svarīgu informāciju. Tiek atrasti ļoti veci gneisi un metasedimenti (piemēram, TTG — tonalīts‑trondhjemīts‑granodiorīts tipa ieži), kā arī greenstone belt veidojumi. Viens no vecākajiem pazīstamajiem garozas fragmentiem ir Acasta gneiss (apm. 4,03 Ga), savukārt Isua (Grenlande) un citas vietas satur >3,8 Ga vecus slāņus, kuros pētnieki pēta ķīmiskos un mikrofosīliju liecības.
Atmosfēra, klimats un ārējie apstākļi
Eoarheā Zeme piedzīvoja intensīvu ietekmju fāzi — samērā bieža meteorītu triecienu intensitāte (daļēji saistīta ar hipotēzi par vēlāku smagāku bombardējumu) un augsta vulkāniskā aktivitāte. Atmosfēras sastāvs atšķīrās no mūsdienu: dominēja CO2, metāns un citas reducējošas gāzes, skābekļa koncentrācija bija ļoti zema. Pētnieku aplēses par atmosfēras spiedienu un sastāvu ir plaši dažādas — daži modeļi paredzēja spiedienu, kas varēja būt salīdzināms ar mūsdienu līmeni, citi ļauj ievērojami lielāku spiedienu. Šīs aplēses ir jutīgas pret izmantotajiem modeļiem un pieņēmumiem, tāpēc par precīzu spiediena vērtību nav vienprātības.
Agrākā dzīvība un abiogēze
Daudzi pierādījumi liecina, ka dzīvības izcelsme uz Zemes varētu būt saistīta ar Eoarheju. Aizdomas par ļoti agru bioloģisku aktivitāti balstās uz:
- stabilajiem oglekļa izotopu parakstiem (piem., vieglāka 12C attiecība) dažos vecos iežos un inklūzijās, kas var liecināt par organisko vielu klātbūtni;
- mikrostruktūrām un stromatolītu līdzīgiem veidojumiem atsevišķos slāņos (daļa atradumu ir pretrunīgi un tos joprojām interpretē);
- hidrotermālo sistēmu lomu — siltie avoti un jūras dibena "black smoker" tipa vidi tiek uzskatīti par iespējamu vietu, kur abiogēze varēja notikt, jo tur ir pieejamas enerģijas un ķīmiskas vielas, kas veicina organisko molekulu rašanos.
Tomēr pierādījumi ir daļēji netieši un diskusijas par to interpretāciju turpinās. Pētījumi izmanto radiometrisku datēšanu, izotopu analīzi, mikroskopiju un ģeoloģisko kontekstu, lai atšķirtu biogēniskus signālus no abiotiskiem procesiem.
Tektonika un kontinentu attīstība
Vai plātņu tektonika darbojās jau Eoarhejā, ir aktīva diskusiju tēma. Daļa faktoru (piem., TTG ieži, greenstone belt struktūras) norāda uz agrīniem kontinentu veidošanās un atkārtotas pārkārtotības procesiem, tomēr šo procesu precīzs raksturs (vai tā bija moderna plātņu tektonika vai cita veida augsta aktivitāte un lokāla re‑mekts uzvedība) nav pilnībā noskaidrots.
Nozīme un pētījumu izaicinājumi
Eoarheja ir kritisks periods Zemes vēsturē: tajā sacietēja garoza, radās pirmie stabilie kontinentu fragmenti, attīstījās ķīmiskie apstākļi, kas varēja atbalstīt organisko vielu veidošanos, un, iespējams, parādījās pirmās dzīvības formas. Tomēr pētījumi ir apgrūtināti, jo ļoti vecu iežu saglabāšanās ir ierobežota, un daudzus rezultātus ietekmē pārveidošanās procesi un erozija. Tāpēc secinājumi par Eoarhejas apstākļiem un dzīves agrīnās attīstības precīzu gaitu joprojām tiek regulāri pārskatīti, papildinot ar jaunām analīzēm un atradumiem.
Hronoloģija
Agrāk tā oficiāli nebija nosaukta un parasti to dēvēja par agroarhejas (tagad novecojis nosaukums) pirmo daļu kopā ar vēlāko paleoarhejas laikmetu. Tā ir arheiskā eona pirmā daļa, pirms tās ir hadeiskais eons.
Pēc eoarhaiskās ēras sekoja paleoarhaiskā ēra.
Nosaukums cēlies no diviem grieķu valodas vārdiem: eos (rītausma) un archaios (senais). Pirmais superkontinents Vaalbara radās šī perioda beigās pirms aptuveni 3,6 miljardiem gadu.
Ģeoloģija
Eoarhejam raksturīgi, ka Zemei pirmo reizi bija stingra garoza. Tomēr šī garoza daudzviet varēja būt nepilnīga, un virspusē varēja būt bijuši lavas apgabali. Eoarhejas sākumu raksturo spēcīga asteroīdu bombardēšana Saules sistēmas iekšienē - vēlīnā smagā bombardēšana. Eoarhaejs ir pirmais mūsu planētas posms, no kura saglabājušies cieti iežu veidojumi. Lielākais no tiem ir Isua zaļakmens josla Grenlandes dienvidrietumu piekrastē. Tā parādījās eoarhaea laikā pirms aptuveni 3,8 miljardiem gadu. Akasta gneiss Kanādas vairoga robežās ir datēts ar 4,03 Ga, tāpēc tas ir senākais no saglabājušajiem iežu veidojumiem. Vēl viens iežu veidojums 2008. gadā tika atklāts Nuvvuagittuq zaļo iežu joslā Kanādas ziemeļu Kvebekas provincē, kas datēts ar 4,28 Ga. Šos veidojumus pašlaik intensīvi pēta.
Mūsdienās šķiet labi pamatots apgalvojums, ka pirmie okeāni pastāvējuši eoarhejā.[] .
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir eoarhaejs?
A: Eoarhaejs ir pirmā ģeoloģiskā ēra arhejas eonā, kas sākās pirms 4 miljardiem gadu un beidzās pirms 3,6 miljardiem gadu.
J: Kura ēra bija pirms eoarhaea?
A.: Pirms eoarhaea bija Hadean.
J: Kāds laikmets bija pēc eoarhaea?
A: Pēc eoarhaeikas seko paleoarhaeika.
J: Ar ko ir pazīstams eoarhaejs?
A: Eoarhaejs ir pazīstams kā agrākais ģeoloģijas periods pēc Zemes garozas sacietēšanas.
J: Kad ir datēta dzīvības abiotiskā izcelsme?
A.: Dzīvības abiotiskā izcelsme (abiogeneze) ir datēta laika posmā no 4 līdz 3,6 miljardiem gadu atpakaļ.
J: Kāds bija atmosfēras spiediena diapazons abiogenēzes laika periodā?
A: Atmosfēras spiediens abioģenēzes laika periodā svārstījās no aptuveni 100 līdz 10 bāriem.
J: Ko nozīmē abioģenēze?
A: Abiģenēze ir dzīvības rašanās no neorganiskām vielām.
Meklēt