Azerbaidžānas etniskās minoritātes: sastāvs, vēsture un demogrāfija
Azerbaidžānas etniskās minoritātes: sastāvs, vēsture un demogrāfija — dziļa analīze par migrāciju, konfliktiem un kultūras daudzveidības izmaiņām valstī.
Šis raksts ir par Azerbaidžānas etniskajām minoritātēm.
Lai gan vairāk nekā 91% iedzīvotāju ir etniskie azerbaidžāņi, Azerbaidžānā ir daudzas etniskās minoritātes, tostarp krievi, ukraiņi, gruzīni, ebreji un citas minoritātes. Tomēr lielākās daļas šo etnisko minoritāšu skaits ir neliels.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma un Azerbaidžānas neatkarības atgūšanas un Kalnu Karabahas kara gandrīz visi armēņi (ārpus Kalnu Karabahas separātiskā reģiona) aizbēga vai tika deportēti no valsts. Tajā pašā laikā gandrīz visi azerbaidžāņi aizbēga vai tika deportēti no Armēnijas un Kalnu Karabahas.
Arī lielākā daļa krievu un citu minoritāšu ir pametuši un turpina pamest valsti. Tā rezultātā Azerbaidžāna ir kļuvusi etniski "tīrāka".
Galvenās etniskās grupas un to sadalījums
Papildus lielajai azerbaidžāņu tautai valstī sastopamas vairākas ievērojamas minoritātes. Dažas no tām pēc skaita un vēsturiskās nozīmes:
- Lezgini — dzīvo galvenokārt ziemeļos pierobežā ar Dagestānu (Kaukāza reģions), runā lezgu valodā.
- Tališi — koncentrēti dienvidos Lenkorānas apkaimē pie Irānas robežas; tiem ir sava tālīdzīga (talysh) valoda un kultūra.
- Krievu un ukraiņu kopienas — agrāk pilsētu iedzīvotāji, galvenokārt Baku; kopš Padomju Savienības sabrukuma daudzi emigrēja uz krievvalodīgajām valstīm.
- Gruzīni (georgieši) — neliela grupa, kas dzīvo galvenokārt pie ziemeļrietumu robežas un pilsētās.
- Jūdu kopienas — pazīstamas kā "kalnu ebreji" (Mountain Jews), galvenokārt Quba reģionā; arī ashkenazi ebreji Baku pilsētā.
- Tati, Avari, Kurdi un citas Kaukāza tautas — mazas kopienas, kas saglabājušas savas valodas un tradīcijas.
- Meskheti turki (muhadžiiri) — daļa no šīs grupas atgriezās vai pārcēlās uz Azerbaidžānu pēc etniskajām saspīlēm un deportācijām, īpaši 20. gadsimta beigās.
Vēsturiskie faktori un migrācijas viļņi
Azerbaidžānas etnisko sastāvu ietekmēja vairāki svarīgi vēsturiski posmi:
- Salaušanās starp Persijas impēriju, Osmāņu impēriju un vēlāk Krievijas impēriju — mainīja iedzīvotāju sastāvu reģionos; dažas grupas ienāca, citas aizgāja.
- Padomju periods — industrializācija un rūpnīcu izveide veicināja iebraukšanu no citām PSRS republikām (krievi, ukraiņi u. c.), vienlaikus bija arī piespiedu deportācijas un pārvietošana.
- Padomju Savienības sabrukums, neatkarība un 1990. gadu konflikti (īpaši par Kalnu Karabahu) izraisīja plašu etnisku tīrīšanu un bēgļu kustības abos virzienos: daudzi etniskie armēņi devās uz Armēniju, bet tūkstošiem azerbaidžāņu kļuva par bēgļiem un iekšēji izsūtītajām personām (IDP), pametot Armēniju un Kalnu Karabahu.
- Ekonomiskā migrācija pēc PSRS sabrukuma — daudzu krievu, ukraiņu un citu minoritāšu aizbraukšana meklēt labākas dzīves apstākļus.
- 2020. un 2023. gada konflikti un to politiskās sekas — situācija reģionā turpināja ietekmēt iedzīvotāju kustības, tostarp armēņu kopienas stāvokli Kalnu Karabahas reģionā.
Valoda, reliģija un asimilācija
Azerbaidžāņu valoda (turku valodu saimes) ir valsts valoda un dominē publiskajā dzīvē. Tomēr daudzās mazākajās kopienās saglabājas savas valodas:
- Lezgu, talysh, tat un citas vietējās kaukāziešu valodas.
- Krievu valoda ilgstoši kalpoja kā starpnacionālā saziņas valoda (lingua franca), un daudzviet tā joprojām tiek izmantota izglītībā, medijos un uzņēmējdarbībā.
Reliģiski lielākā daļa azerbaidžāņu ir musulmaņi (pārsvarā šīītu), bet valstī sastopami arī sunnīti, kristieši (pareizticīgie gruzīni un daļa krievu) un ebreji. Daudzas minoritātes saglabā reliģiskās un kultūras tradīcijas, taču ar ilgstošu asimilāciju un urbanizāciju daļas no tām izmantojot azerbaidžāņu un krievu valodas ikdienā.
Mūsdienu demogrāfiskās tendences un valsts politika
Oficiālie tautas skaitīšanas dati un demogrāfiskie novērojumi liecina, ka pēc 1990. gadiem etniskā daudzveidība samazinājās galvenokārt emigrācijas un konfliktu dēļ. Valsts politika formāli aizsargā pilsoņu tiesības neatkarīgi no etniskās piederības — konstitūcija paredz vienlīdzīgas tiesības — un pastāv dažādas valsts institūcijas, kas nodarbojas ar kultūras mantojuma saglabāšanu un diasporas jautājumiem.
Tajā pašā laikā realitātē mazākām valodām un kultūrām bieži vien pietrūkst resursu mācībām dzimtajā valodā vai plašākas reprezentācijas valsts medijos. Ilgtermiņa tendence ir urbanizācija un integrācija, kas sekmē asimilāciju, bet arī saglabā interesi par vietējām tradīcijām caur kultūras centriem un nevalstiskajām organizācijām.
Īsceļš uz skaitļiem un datu ierobežojumi
Demogrāfiskos datus ietekmē arī tas, ka karadarbība, robežu izmaiņas un bēgļu plūsmas var strauji mainīt situāciju. Oficiālās skaitīšanas tiek rīkotas retāk, un konfliktu dēļ daži reģioni ar sarežģītu statusu var būt mazāk viegli pieejami precīzai statistikai. Tāpēc bieži minētie procenti un skaitļi jāsaprot kā aptuveni un laika gaitā mainīgi.
Nobeigums
Azerbaidžānas etniskā aina ir veidojusies gadsimtu gaitā, pakļaujoties reģiona vēsturiskajiem pārmaiņu viļņiem. Lai gan valsts ir kļuvusi etniski viendabīgāka pēdējo trīsdesmit gadu laikā, dažādas minoritātes turpina pastāvēt un saglabāt savas kultūras, valodas un tradīcijas, vienlaikus saskaroties ar izaicinājumiem, ko rada migrācija, asimilācija un politiskās pārmaiņas.
Jautājumi un atbildes
J: Par ko ir šis raksts?
A: Šis raksts ir par etniskajām minoritātēm Azerbaidžānā.
Jautājums: Cik etnisko minoritāšu ir Azerbaidžānā?
A: Precīzs etnisko minoritāšu skaits Azerbaidžānā tekstā nav norādīts.
J: Kāda veida informāciju sniedz šis raksts?
A: Šajā rakstā ir sniegta informācija par dažādām Azerbaidžānā dzīvojošajām etniskajām minoritātēm.
J: Vai ir kādas citas valstis ar līdzīgiem demogrāfiskajiem rādītājiem kā Azerbaidžāna?
A: Iespējams, ka arī citās valstīs ir līdzīgi demogrāfiskie rādītāji kā Azerbaidžānā, taču tekstā tas nav īpaši aplūkots.
J: Vai šajā rakstā ir aplūkotas kādas kultūras atšķirības starp šīm etniskajām grupām?
A: Jā, šajā rakstā ir aplūkotas dažas kultūras atšķirības starp dažādām Azerbaidžānā dzīvojošajām etniskajām grupām.
J: Vai ir kāda vēsture, kāpēc daži cilvēki pārcēlās uz Azerbaidžānu?
A: Jā, šajā rakstā minēts, ka daži cilvēki uz Azerbaidžānu pārcēlās vēsturisku notikumu, piemēram, karu un politisku apvērsumu, dēļ.
J: Vai tekstā ir minētas kādas problēmas, ar kurām šīs minoritāšu grupas saskaras šodien? A: Jā, tekstā ir minētas dažas problēmas, ar kurām šodien saskaras Azerbaidžānā dzīvojošās minoritāšu grupas, piemēram, diskriminācija un izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums.
Meklēt