Acu onkoloģija: acu vēža veidi, simptomi un ārstēšana

Acu onkoloģija: pārskats par acu vēža veidiem, agrīniem simptomiem, diagnostiku un efektīvām ārstēšanas iespējām pacientiem un ģimenēm.

Acu onkoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar acs, acs piedēkļu un acu apkārtnes audzējiem. Acu vēzis var skart visas acs daļas — no ārējām struktūrām (acsskropstām, plakstiņiem, konjunktīvām) līdz intraokulāriem veidojumiem (tīklenē, uveiā).

Acu vēzis var sākties acī, un tas var būt metastātisks vēzis (izplatīties acī no cita orgāna). Divi visbiežāk sastopamie vēža veidi, kas no cita orgāna izplatās acī, ir krūts vēzis un plaušu vēzis. Citas retākas izcelsmes vietas ir prostatas, nieru, vairogdziedzera, ādas, resnās zarnas un asins vai kaulu smadzeņu.

Galvenie acu vēža veidi

• Retinoblastoma — visbiežāk bērniem (parasti maziem bērniem līdz 5 gadiem). Šī audzēja atpazīšana un ārstēšana agrīnā stadijā nodrošina ļoti labas izdzīvošanas iespējas.
• Uveiālais (zīlīti/ēvejas) melanoms — visbiežāk pieaugušajiem; tas ir intraokulārs šūnu audzējs ar iespēju radīt metastāzes, galvenokārt aknās.
• Konjunktīvas un plakstiņu audzēji — piemēram, bazālo šūnu karcinoma, plakanšūnu karcinoma, sebaceālais (taukskriemeļu) karcinoma; lokāli agresīvi un prasa savlaicīgu ārstēšanu.
• Orbitalās masas un limfomas — var rasties acs dobuma audos un izraisīt izspiešanos (proptozes).
• Metastāzes acī — bieži no krūts vai plaušām; var būt pirmais pazīstamais metastātiskā procesa simptoms vai daļa no izplatīta vēža.

Simptomi, kas var liecināt par acu audzēju

Simptomi atšķiras atkarībā no audzēja atrašanās vietas un lieluma. Biežāk novērotie simptomi:

• baltā vai neparasta atspīduma parādīšanās pupillā (leukokorija) — biežāk retinoblastomā;
• redzes asuma samazināšanās vai redzes lauka zudums;
• strabisms (acsdubultojums vai šķielēšana) bērniem;
• acīs sāpes vai pastāvīga apsārtuma sajūta;
• izmaiņas acu formai, protrūzija (izspiešanās) vienā acī;
• jauns vai mainīgs mezgls uz plakstiņa vai konjunktīvā;
• ādas vai plakstiņu bojājumi, kas nekādā gadījumā negrib dziedēt;
• pēkšņs redzes zudums vai redzes dubultošana.

Diagnoze

Precīzai diagnozei nepieciešama speciālista izmeklēšana un parasti vairāku testu kombinācija:

• acu ārsta (oftalmologa) pilns izmeklējums ar spraugas lampu un fundoskopiju;
• attēlu izmeklējumi — B-skanēšanas ultrasonogrāfija, datortomogrāfija (CT) un magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI) smalkām struktūru izmaiņām;
• ožas testēšana un asins analīzes, ja aizdomas par sistēmisku vēzi;
• biopsija — nepieciešama dažos gadījumos (piem., plakstiņu vai konjunktīvas audzējos), taču intraokulāru audzēju biopsijas veic piesardzīgi, lai nepieļautu audzēja izplatīšanos;
• ģenētiskā izmeklēšana bērniem ar retinoblastomu vai ģimenes gadījumos.

Ārstēšanas iespējas

Ārstēšana ir atkarīga no audzēja veida, izmēra, atrašanās vietas un vispārējā pacienta veselības stāvokļa. Biežākās metodes:

• Operācija: no lokālas izgriešanas (plakstiņu vai konjunktīvas audzējiem) līdz enukleācijai (acs noņemšanai) smagākos intraokulāros gadījumos;
• Staru terapija: plaketes brahiterapija (lokāla staru terapija uz acs), ārējā staru terapija, protonu terapija — bieži izmanto, lai saglabātu aci un redzi, ja iespējams;
• Ķīmijterapija: sistēmiska vai lokāla (intraarteriāla vai intravitreāla) ķīmijterapija īpaši retinoblastomas ārstēšanā vai metastātisku slimību kontrolei;
• Lokālas terapijas: lāzerterapija (fotokoagulācija), krioterapija (sasaldēšana) mazākiem bojājumiem;
• Mērķterapija un imunoterapija: dažos gadījumos, īpaši metastātiskai slimībai vai specifisku molekulāro izmaiņu klātbūtnē;
• Multidisciplināra pieeja: acu onkologs, medicīnas onkologs, radioloģijas speciālists, bērnu onkologs (ja nepieciešams) un ģenētiķis strādā kopā, lai izplānotu optimālu ārstēšanu.

Prognoze un rehabilitācija

Prognoze ļoti atšķiras pēc audzēja veida un agrīnas atklāšanas. Piemēram, retinoblastoma, aizvien biežāk, īpaši valstīs ar labu piekļuvi ārstniecībai, ir ar augstu izārstēšanas iespēju — aptuveni 95 % gadījumu bērniem ar agri diagnosticētu slimību var panākt izārstēšanos vai ilgtspējīgu slimības kontroli. Tomēr akcentējams, ka šis rādītājs atkarīgs no pieejamības veselības aprūpei un slimības stadijas.

Pēc audzēja ārstēšanas bieži nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība (regulāras vizītes pie oftalmologa, attēlu izmeklējumi, asins testi), redzes rehabilitācija un, ja acs ir zaudēta, estētiskie un psiholoģiskie atbalsta pakalpojumi (acu proteze, psihoterapija).

Profilakse un ģenētiskā konsultācija

• Kaut arī lielākā daļa acu audzēju nevar tikt novērsti tiešā veidā, svarīga ir ātra reakcija uz simptomiem un regulāras acu pārbaudes riska grupām.
• Ja ģimenē bijušas retinoblastomas vai citi ģenētiski faktori, ieteicama ģenētiskā konsultācija un agrīna bērnu pārbaude.
• Ādas un konjunktīvas audzēju risku var samazināt, izvairoties no pārāk intensīvas saules iedarbības un lietojot saulesbrilles ar UV aizsardzību.

Kad jākonsultējas ar ārstu

Sazinieties ar acu speciālistu, ja pamanāt:

• baltu atspīdumu pupillā, jaunus acu asinsizplūdumus vai redzes pasliktināšanos;
• neizskaidrojamu plakstiņu mezglu vai čūlu, kas ilgstoši negrib dziedēt;
• vienpusēju acu izspiešanos (proptoze), sāpes vai strauju redzes zudumu.

Svarīgi: ātra diagnostika un savlaicīga ārstēšana būtiski uzlabo iznākumus. Ja ir aizdomas par acu audzēju, meklējiet speciālista palīdzību bez vilcināšanās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir acu onkoloģija?

J: Kuras acs daļas var skart acu vēzis?

J: Vai acs vēzis var rasties no citām ķermeņa daļām?

J: Kādi vēža veidi visbiežāk izraisa metastātisku acu vēzi?

J: Kādas ir retāk sastopamās metastātiska acu vēža izcelsmes vietas?

J: Kas visbiežāk slimo ar acu vēzi?

J: Kāds ir acu vēža izārstēšanas rādītājs?

Meklēt pēc burta