Vārds fistula ir cēlies no latīņu valodas vārda, kas nozīmē caurule vai caurulīte. Medicīnā fistula ir nenormāls savienojums starp divām dobām telpām. Tie var būt asinsvadi, zarnas vai citi dobi orgāni. Fistulas parasti rodas traumas vai operācijas rezultātā. Taču tās var rasties arī infekcijas vai iekaisuma rezultātā. Fistulas parasti ir slimības izraisīta slimība, taču ārsti medicīnisku iemeslu dēļ fistulas var izveidot arī ķirurģiski.

Kas ir fistula — vienkārši skaidrojot

Fistula ir patvērums vai kanāls, kas savieno divas vietas, kurām normāli nevajadzētu būt tiešā kontaktā. Tā var izveidoties ādā (piem., pēc abscesa), starp zarnām un ādu, starp zarnu un urīnpūsli, starp dzemdes/taisnās zarnas un maksts u. c. Fistula var būt pavisam maza vai sarežģīta, ar vairākām nozarēm.

Galvenie fistulu veidi

  • Analās/taisnās zarnas fistulas (perianālas) — bieži saistītas ar abscesiem vai Krona slimību.
  • Enterokutānas fistulas — zarnas savienojums ar ādu.
  • Enterovesikālās (zarnas–urīnpūslis) — var izraisīt urīnceļu infekcijas un gāzes urīnā.
  • Rektovaginālās — zarnas savienojums ar maksti, kas var radīt fekāliju izdalīšanos makstī.
  • Arteriovezālas fistulas — asinsvadu savienojumi, kas var mainīt cirkulāciju.

Cēloņi

  • Infekcijas un abscesi, kas neizdzīst — spiediens un iekaisums var izveidot kanālu.
  • Hroniskas iekaisīgas slimības, piemēram, Krona slimība vai čūlains kolīts.
  • Operācijas vai traumas — nejaušas vai plānotas ķirurģiskas procedūras var radīt fistulu.
  • Staru terapija, vēzis vai audzēji, kas iznīcina audus un veicina nenormālus savienojumus.
  • Infekcijas, piemēram, tuberkuloze vai seksuāli transmisīvās slimības retāk.

Simptomi

  • Pastāvīga vai atkārtota izdalījumi (pusains, strutas vai fekālijas) no neparastas atveres vai rētas vietas.
  • Sāpes, apsārtums un pietūkums ap skarto zonu; iespējams abscessa veidošanās.
  • Drudzis un vispārējs slikts pašsajūtas sajūta, ja klāt infekcija.
  • Specifiski simptomi atkarībā no fistulas atrašanās vietas — piemēram, urīnceļu infekciju pazīmes, gāze vai izkārnījumi urīnā, fekālijas makstī u.c.
  • Hroniska ādas kairinājuma vai rētošanās problēmas pie ādas fistulām.

Diagnostika

Diagnoze parasti sākas ar ārsta apskati un anamnēzi. Turpmākās iespējamās izmeklēšanas:

  • Klīniskā izmeklēšana un perianālā pārbaude.
  • Ultrasonogrāfija (ieskaitot endoanal ultrasonogrāfiju) — noderīga perianālu fistulu kartēšanai.
  • MRI — ļoti precīzs sarežģītu fistulu novērtēšanai.
  • CT vai fistulogrāfija — lai redzētu fistulas gaitu un saistību ar iekšējiem orgāniem.
  • Endoskopija vai kolonoskopija — ja aizdomas par zarnu slimībām.
  • Urīna un izdalījumu kultūras, asinsanalīzes — infekcijas noteikšanai.

Ārstēšanas iespējas

Ārstēšana atkarīga no fistulas tipa, atrašanās vietas, cēloņa un smaguma. Mērķi — kontrolēt infekciju, atvieglot simptomus, slēgt fistulu un saglabāt orgānu funkciju.

  • Konservatīvā ārstēšana: antibiotikas, abscesa drenāža, lokalizēta kopšana un uztura atbalsts (pie enterokutānām fistulām).
  • Ķirurģiska ārstēšana: vienkāršākām fistulām var veikt tiešu noslāpēšanu vai izgriešanu un šūšanu; sarežģītām — setona (gaitas stabili) ievietošana, flap plastika, zarnu atslēgšana vai stoma, lai dotu audu atpūtu.
  • Minimāli invazīvas metodes: fibrīna līmes, bioloģiskie protezveida pinneri vai plugi. Efektivitāte atkarīga no fistulas lokalizācijas un cēloņa.
  • Specifiska terapija pamatā esošām slimībām: piemēram, imūnsupresanti vai bioloģiskie medikamenti Krona slimības gadījumā.

Iespējamās komplikācijas

  • Atkārtota vai hroniska infekcija, abscessi un sepse smagos gadījumos.
  • Rētošanās un audu bojājumi, kas var ietekmēt funkcionālās spējas (piem., fekāliju kontrole).
  • Ilgstošs izdalījumu periods un ādas kairinājums.
  • Recidīvi — daļai pacientu fistula var atkārtoties pat pēc ārstēšanas.

Profilakse un dzīvesveida ieteikumi

  • Laicīgi ārstēt infekcijas un abscesus.
  • Rūpīga brūču un rētu aprūpe pēc operācijām.
  • Ja ir hroniska zarnu iekaisuma slimība, regulāri sekot līdzi ārstam un uzturēt slimības remisiju.
  • Sekot higiēnai un meklēt medicīnisku palīdzību pie neparastiem izdalījumiem vai sāpēm.

Kad nekavējoties jāvēršas pie ārsta

  • Straujas sāpes, drudzis vai vietēja apsārtuma un pietūkuma pastiprināšanās (iespējams abscess).
  • Ja no rētas vai atveres izdalās strutas vai nepatīkams aromāts.
  • Ja parādās urīnceļu simptomi vai izkārnījumi neparastās vietās (piem., urīnpūslī vai makstī).
  • Ja attīstās vispārēja vājuma sajūta vai pazīmes, kas liecina par infekcijas izplatīšanos.

Fistulas var būt gan ārstējamas, gan sarežģītas un prasīt ilgstošu aprūpi. Pareiza diagnostika, savlaicīga ārstēšana un sadarbība ar speciālistiem — ķirurgu, gastroenterologu vai infekciju slimību ārstu — ievērojami palielina izredzes uz veiksmīgu iznākumu.