Fidelio
Ludviga van Bēthovena opera divos cēlienos "Fidelio". Tā ir vienīgā Bēthovena opera. Vācu libreta autors ir Jozefs Sonnleitners (Joseph Sonnleithner), un tā pamatā ir franču stāsts. Opera stāsta par to, kā Leonora, pārģērbusies par cietuma uzraugu Fidelio, izglābj savu vīru Florestanu no nāves politiskajā cietumā.
"Fidelio" ir "glābšanas operas" piemērs - tolaik populārs operas paveids. Varonim (vai varonei) ir jācīnās pret nežēlīgiem cilvēkiem, lai glābtu savu mīļoto. Tā tika sarakstīta Franču revolūcijas laikā. Šajā laikā visi runāja par idejām par brīvību un mieru, un tas izraisīja karus visā Eiropā. Slavenais Cietumnieku koris ir dziesma par brīvību, gluži tāpat kā viņa Devītās simfonijas pēdējā daļa.
Bēthovens kādu laiku strādāja pie operas, līdz bija pilnībā apmierināts ar to. Pirmo reizi (1805. gadā) tā tika atskaņota kā trīs cēlienu opera "Leonora". Klausītāju vidū bija daudz franču militāro virsnieku, un viņi domāja, ka viņus kritizē. 1806. gadā to atkal iestudēja ar diviem cēlieniem un jaunu uvertīru (tagad tā pazīstama kā "Uvertīra: Leonora Nr. 3"). Taču strīdi starp Bēthovenu un teātra vadību noveda pie tā, ka izrādes vairs nenotika. Pēc astoņiem gadiem Bēthovens atkal pārstrādāja savu operu. Šoreiz to nosauca par "Fidelio", un tā guva lielus panākumus. Kopš tā laika tā joprojām ir slavena opera.
Fidelio , pasaules pirmizrādes afiša, Vīne, Kärntnertortheater, 1814. gada 23. maijs.
Zemes gabals
Sižeta darbība norisinās Spānijas valsts cietumā, kas atrodas dažu jūdžu attālumā no Seviļas, 1700. gadu beigās.
I darbība
Džeikino ir cietuma uzraugs. Viņš vēlas apprecēt Marselīnu, cietuma priekšnieka Roko meitu. Taču Marselīne ir tikko iemīlējusies kādā, ko viņa uzskata par vīrieti vārdā Fidelio. Patiesībā Fidelio ir sieviete, kas pārģērbusies par vīrieti, lai varētu iekļūt cietumā, kur ieslodzīts viņas vīrs Florestans (viņš arestēts politisku iemeslu dēļ). Viņa izliekas, ka atgriež Marselīnai mīlestību, lai varētu atrast veidu, kā glābt Florestanu. Roko saka, ka viņš ir laimīgs, ja Marselīna apprecēsies ar Fidelio. Fidelio (Leonora) saka, ka viņa palīdzēs Roko viņa darbā - rūpēties par ieslodzītajiem. Roko saka, ka viņa to var darīt, bet ir viens ieslodzītais, kuru viņai nav atļauts apsargāt. Viņš jau divus gadus ir ieslodzīts viens. Leonore domā, ka tas varētu būt viņas vīrs, bet viņa nav pārliecināta.
Cietuma militārais priekšnieks Dons Pizarro uzzina, ka cietumu apmeklēs inspektori, kas pārliecinās, vai cietums tiek pienācīgi pārvaldīts. Viņš zina, ka nevajadzēja ieslodzīt Florestanu, tāpēc nolemj viņu nogalināt pirms pārbaudes sākuma. Viņš lūdz Roko izrakt kapu, lai varētu ātri atbrīvoties no līķa. Roko nevēlas to darīt, bet ir spiests piekrist.
Leonora ļauj ieslodzītajiem pastaigāties dārzā. Roko saka Leonorei, ka viņam jāpalīdz izrakt kapu. Roko ļoti pārmet, ka ieslodzītie pastaigājas dārzā, bet Roko saka, ka viņiem tas jāļauj, jo ir karaļa vārda diena. Roko saka, ka viņi atkal būtu jāaizver cietumā.
II darbība
Florestans sēž vienatnē savā kamerā. Domās viņš iztēlojas eņģeli, kas izskatās pēc viņa sievas, kura liek viņam nākt uz Debesīm.
Leonora kopā ar Roko dodas pie ieslodzītā. Viņa joprojām nav pārliecināta, vai tas ir viņas vīrs. Viņa dod viņam maizi. Kad nāk Pizarro, viņš gatavojas nogalināt Florestanu, bet Leonora nostājas starp viņiem un saka Pizarro, ka viņa viņu nošaus, ja viņš pietuvosies. Trompete atskaņo fanfāru, jo ierodas ministrs.
Ārpus cietuma ministrs paziņo, ka visi ieslodzītie tagad ir brīvi. Viņš ar šausmām konstatē, ka starp ieslodzītajiem ir arī Florestans, jo viņš ir viņa draugs. Pūlis prasa, lai Pizarro tiktu sodīts. Leonora atbrīvo savu vīru no važām, un pūlis saka, ka viņa ir liela varone.
Uvertūras
Bēthovens operā dažādos laikos veica vairākas izmaiņas. Tostarp viņš uzrakstīja četras dažādas uvertīras. Tās nosauca par "Leonoru 1", "Leonoru 2", "Leonoru 3" un "Fidelio". Overtīra "Fidelio" ir tā, kas parasti skan operas sākumā. "Leonora 2" bija uvertīra, kas izskanēja pirmajā izrādē 1805. gadā. "Leonora 3", kas komponēta 1806. gadā, ir slavenākā no uvertīrām. "Leonora 1", iespējams, ir sarakstīta 1805. gadā, vai arī tā bija paredzēta izrādei 1807. gadā Prāgā, kas tā arī nenotika". Dažkārt uvertīru "Leonora 3" atskaņo II darbības laikā starp divām ainām. Tomēr daudzi uzskata, ka tā tur dramatiski nedarbojas. Mūsdienās to parasti klausās kā atsevišķu koncerta skaņdarbu. Uvertīra "Fidelio" tika komponēta operas izrādēm 1814. gadā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Fidelio?
A: Fidelio ir Ludviga van Bēthovena opera divos cēlienos. Tā ir vienīgā Bēthovena opera, un tā stāsta par Leonoru, kura izglābj savu vīru Florestanu no nāves politiskajā cietumā.
J: Kāda veida opera ir "Fidelio"?
A: "Fidelio" ir tajā laikā populārās "glābšanas operas" piemērs. Varonim (vai varonei) ir jācīnās pret nežēlīgiem cilvēkiem, lai glābtu mīļoto.
J: Kad tā tika uzrakstīta?
A: "Fidelio" tika sarakstīta Franču revolūcijas laikā, kad visi runāja par brīvību un mieru, kas izraisīja karus visā Eiropā.
J: Ko simbolizē ieslodzīto koris?
A.: Cietumnieku koris simbolizē dziesmu par brīvību, gluži tāpat kā Devītās simfonijas pēdējā daļa.
Jautājums: Cik reižu Bēthovenam bija nepieciešams, lai būtu apmierināts ar savu darbu pie Fidelio?
A: Bēthovenam bija nepieciešami trīs mēģinājumi, pirms viņš bija pilnībā apmierināts ar savu darbu pie Fidelio; vispirms kā trīs cēlienu opera ar nosaukumu Leonore, tad kā divu cēlienu opera un jauna uvertīra (tagad pazīstama kā "Uvertīra: Leonore Nr. 3"), un visbeidzot kā divu cēlienu opera ar pašreizējo nosaukumu - Fidelio, kas guva lielus panākumus.
J: Kas uzrakstīja šīs operas libretu?
A: Vācu libretu šai operai uzrakstīja Jozefs Sonnleitners, pamatojoties uz franču stāstu.
J: Cik ilgs laiks ir pagājis kopš operas pirmās izrādes līdz šim brīdim?
A:Fidelio tiek iestudēta kopš 1805. gada, un kopš tā laika tā joprojām ir slavena.
