Piespiedu migrācija: cēloņi, veidi un starptautiskā aizsardzība

Piespiedu migrācija: cēloņi, veidi un starptautiskā aizsardzība — juridiskās iespējas, cilvēktiesību perspektīva un risinājumi drošībai bēgļiem un pārvietotajiem.

Piespiedu migrācija (saukta arī par pārvietošanu) ir situācija, kad cilvēki ir spiesti pamest savas mājas vai dzimteni. To parasti izraisa vardarbība, vajāšana, briesmas vai arī kāda iestāde (piemēram, valdība) ir pavēlējusi cilvēkiem pārcelties. Cilvēki tiek pārvietoti vai nu ar varu, vai draudu vai pavēles dēļ. Personu, kas ir spiesta pārcelties, sauc par "piespiedu migrantu" vai "pārvietoto personu". Viņus var saukt par bēgļiem, bet šim terminam ir īpaša juridiska definīcija — ne visi pārvietotie cilvēki automātiski kļūst par bēgļiem. Piemēram, tie, kas paliek savas valsts robežās, tiek dēvēti par iekšēji pārvietotām personām (IDP), kam piemēro atšķirīgu starptautisko un nacionālo aizsardzību.

Cēloņi

• Konflikti un vardarbība: kari, bruņoti konflikti, etniskas sadursmes un politiska vajāšana.
• Vajāšana un cilvēktiesību pārkāpumi: cilvēki bēg no represijām, diskriminācijas vai apsūdzībām, kas apdraud dzīvību un brīvību.
• Krimināla rakstura darbības: cilvēku tirdzniecības vai verdzības gadījumos cilvēkus var fiziski aizvilkt no mājām.
• Valsts vai privātas institūcijas darbības: piespiedu noraidīšana zemes iegādes, ekonomiskās attīstības projektu vai militāru bāzu būvniecības dēļ; reizēm valdības izdara evakuācijas vai izsūta kopienas prom.
• Dabas katastrofas un klimata pārmaiņas: dabasspēku radīti notikumi (plūdi, zemestrīces, viesuļi) vai ilgstošas klimata izmaiņas, kas liek evakuēties no kādas teritorijas vai meklēt dzīvesvietu citur.

Veidi un situācijas

• Starptautiskie bēgļi: personas, kas šķērso valsts robežas, meklējot patvērumu citā valstī un kuras atbilst starptautiskajai bēgļa definīcijai.
• Košas iekšējās pārvietošanās (IDP): personas, kas pamet mājas, bet paliek savas valsts teritorijā; tām nav tādas pašas starptautiskas aizsardzības kā starptautiskiem bēgļiem, taču pastāv starptautiskas vadlīnijas to aizsardzībai.
• Pārvietošana attiecībā uz attīstības projektiem: piespiedu evakuācijas saistībā ar dambju vai infrastruktūras būvniecību.
• Cliemspiedu evakuācijas un pagaidu izvākšanās: īstermiņa izbraukšana, ko izraisa dabas katastrofas vai ārkārtas situācijas.
• Cilvēku tirdzniecība un modernā verdzība: personas tiek pārvietotas ar mērķi ekspluatācijai.

Starptautiskā aizsardzība un tiesības

Starptautiskā kopiena ir izstrādājusi vairākus tiesiskus un vadlīniju dokumentus, lai aizsargātu piespiedu migrantu tiesības. Galvenie instrumenti un principi ietver:

• 1951. gada ANO Bēgļu konvencija un 1967. gada Protokols — nosaka bēgļu statusu un galveno principu non-refoulement (neatgriešana bīstamā situācijā).
• Vadlīnijas par iekšēji pārvietotām personām (Guiding Principles on Internal Displacement) — sniedz ieteikumus un principus, kā nodrošināt aizsardzību IDP gadījumos.
• Reģionālie līgumi un nacionālie tiesību akti: piemēram, Āfrikas "Kampalas konvencija" par iekšēji pārvietoto personu aizsardzību un dažādu valstu likumi par patvērumu un repatriāciju.
• Jutīgās grupas: bērniem, sievietēm, cilvēkiem ar invaliditāti un citiem ievainojamiem personu grupām jāpiešķir īpaša aizsardzība (separēti izmitināšanas risinājumi, ģimenes atjaunošana, pieeja veselības aprūpei un izglītībai).

Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) koordinē starptautisko atbalstu bēgļiem un bieži sniedz datus un analīzi par piespiedu pārvietošanos. UNHCR regulāri norāda, ka dažas valstis, tai skaitā Afganistānā dzimušie iedzīvotāji, jau vairākas desmitgades ir bijuši ievērojams bēgļu avots. Pasaules bēgļu skaitā liela daļa ir bērni; daudzi no tiem ir šķirti no ģimenēm vai nonāk īpaši neaizsargātā situācijā.

Risinājumi un atbalsts

• Īstermiņa humanitārā palīdzība: pārtika, pajumte, medicīniskā aprūpe, psihosociālais atbalsts un aizsardzība pret ekspluatāciju.
• Asila procedūras un nacionālā aizsardzība: valstis pieņem lēmumus par patvēruma piešķiršanu, laika statuss un pieeja pamata pakalpojumiem.
• Ilgtermiņa risinājumi: brīvprātīga atgriešanās, vietējā integrācija vai pārvietošana uz trešo valsti (resettlement).
• Prevencija un gatavība: agrīna brīdināšana, klimata pretestība, konfliktu novēršana, iekļaujoša attīstība, lai mazinātu piespiedu migrācijas riskus.

Praktiskās problēmas un izaicinājumi

Piespiedu migrācija rada daudznozaru izaicinājumus: juridiskos, sociālos, ekonomiskos un politiskos. Valstīm un starptautiskajām organizācijām jāstrādā kopā, lai nodrošinātu drošību, resursus un ilgtspējīgus risinājumus, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības un vietējo kopienu vajadzības. Īpaši svarīgs ir atbalsts bērniem, ģimenēm un tiem, kas izdzīvojuši vardarbību vai cilvēku tirdzniecību.

Starptautiskā sadarbība, adekvāta finansēšana un politiskā griba ir nepieciešama, lai samazinātu piespiedu migrācijas cēloņus un nodrošinātu cieņpilnu, drošu un tiesisku rīcību ar visiem pārvietotajiem cilvēkiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir piespiedu migrācija?

J: Kas ir piespiedu migrants?

J: Ar ko piespiedu migrācija atšķiras no parastās migrācijas?

Kādi ir daži piespiedu migrācijas iemesli?

Jautājums: Kādā valstī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos datiem katru gadu ir visvairāk bēgļu?

Jautājums: Cik daudz bēgļu ir bērni līdz 18 gadu vecumam?

Meklēt pēc burta