Gerhards Ertls — vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts virsmas ķīmijā
Gerhards Ertls — vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts virsmas ķīmijā; viņa atklājumi reformēja katalīzi, degvielas elementus un veicina tīrākas enerģijas risinājumus.
Profesors Gerhards Ertls ir vācu fiziķis, strādā fizikālās ķīmijas nodaļā Fric Hābera institūtā MPG. Viņš dzimis 1936. gada 10. oktobrī Štutgartē, Vācijā. Profesors Ertls 2007. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.
Ertla pētījumi lika pamatus mūsdienu virsmas ķīmijai, kas palīdzēja izskaidrot, kā kurināmā elementi ražo enerģiju bez piesārņojuma, kā katalītiskie pārveidotāji attīra automašīnu izplūdes gāzes un pat kāpēc rūda dzelzs, paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
Viņa darbs ir bruģējis ceļu tīrāku enerģijas avotu attīstīšanai un palīdzēs izstrādāt kurināmā elementus, teica Nobela prēmijas Ķīmijas komitejas sekretāre Astrīda Graslunda.
Nobela akadēmija paziņoja, ka Ertls sniedza detalizētu aprakstu par to, kā ķīmiskās reakcijas notiek uz virsmām. Viņa atklājumus izmanto gan akadēmiskajos pētījumos, gan rūpniecības attīstībā, norādīja akadēmija. "Virsmu ķīmija var pat izskaidrot ozona slāņa iznīcināšanu, jo būtiskie reakcijas posmi patiesībā notiek uz mazu ledus kristālu virsmām stratosfērā," teikts balvas piešķiršanas paziņojumā.
Par viņa pētījumu būtību
Gerharda Ertla pētījumi koncentrējas uz to, kā molekulas adsorbējas (piestiprinās) pie cieto vielu virsmām un kā uz šīm virsmām norit ķīmiskās reakcijas pa posmiem. Viņš izgaismoja atomu un molekulāros mehānismus, kas kontrolē katalītiskos procesus — piemēram, kā oglekļa monoksīds oksidējas uz platīna virsmas vai kā slāpekļa savienojumi disociējas un veido amonjaku. Šie secīgi posmi un to ātrumi izskaidro, kāpēc katalizatori darbojas un kā tos var uzlabot.
Metodes un pieeja
Ertls popularizēja un attīstīja eksperimentālas pieejas, kas ļauj pētīt ķīmiju uz virsmām ar maksimālu kontroli. Tas ietver ļoti tīru virsmu sagatavošanu un izmērīšanu ultra‑zema spiediena apstākļos, kā arī virsmas analīzes metodes, kas ļauj noteikt adsorbēto sugu identitāti, koncentrāciju un reakciju ātrumu. Šādas metodes nodrošina rezultātus, kas ir reproducejami un tieši salīdzināmi ar teorētiskajiem modeļiem.
Lietojumi un ietekme
Ertla atklājumi ir tieši saistīti ar ievērojamu rūpniecisku un vides tehnoloģiju attīstību. Piemēram:
- katalītiskie pārveidotāji automašīnās — tālāk izpratne par virsmas reakcijām palīdz uzlabot efektivitāti un samazināt kaitīgas izplūdes;
- kurināmā elementi un tīras enerģijas tehnoloģijas — labāka virsmas reakciju vadība veicina efektīvāku elektroķīmiju un enerģijas pārveidi;
- ražošanas procesi rūpniecībā — katalītiskie procesi ķīmijas rūpniecībā (piem., amonjaka sintēze) kļūst pārvaldāmāki, optimizējot ražošanu un samazinot enerģijas patēriņu;
- vides ķīmija — saprašana par reakcijām uz mikroskopiskām virsmām (piem., ledus kristālu virsmām stratosfērā) palīdz skaidrot procesus, kas ietekmē ozona slāni un klimatu.
Mantojums un atzinība
Ertls tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu virsmas ķīmijas pamatlicējiem. Viņa darbi ietekmējuši gan pamatazinātni, gan praktiskas tehnoloģijas, un viņa pieeja — sasaistīt precīzus eksperimentus ar skaidrām, posmu‑orientētām mehānismu aprakstiem — kļuvusi par standartu šajā jomā. Par šo ieguldījumu viņš saņēma Nobela prēmiju ķīmijā 2007. gadā un vairākas citas starptautiskas atzinības, kas apliecina viņa zinātnes ietekmi.
Ertla darbs joprojām iedvesmo jaunus pētniekus un rūpniekus, kuri strādā pie efektīvākiem katalizatoriem, tīrākas enerģijas risinājumiem un vides aizsardzības tehnoloģijām. Viņa pētījumu nozīme ir gan teorētiska — skaidrojot fundamentālus procesus —, gan praktiska — veicinot lietojumprogrammas, kas samazina piesārņojumu un palielina energoefektivitāti.
Profesors Gerhards Ertls, 2007. gada novembris (71 gads)
Personīgā dzīve
Ertlam un viņa sievai Barbarai ir divi bērni un vairāki mazbērni. Viņa vaļasprieks ir klavierspēle un rotaļas ar kaķiem.
Publikācijas
Profesors Ertls ir grāmatas Handbook of Heterogeneous Catalysis redaktors.
Izglītība
No 1955. līdz 1957. gadam profesors Ertls studēja fiziku Štutgartes Tehniskajā universitātē. No 1957. līdz 1958. gadam viņš studēja Parīzes Universitātē, bet no 1958. līdz 1959. gadam - Ludviga Maksimiliāna Universitātē Minhenē. Viņš atgriezās Štutgartes Tehniskajā universitātē, kur 1961. gadā ieguva fizikas doktora grādu. Pēc tam viņš studēja Minhenes Tehniskajā universitātē un 1965. gadā ieguva doktora grādu.
Akadēmiskais darbs
Darbs
Pēc doktora grāda iegūšanas viņš no 1965. līdz 1968. gadam strādāja Minhenē par asistentu un pasniedzēju. Pēc tam viņš pārcēlās uz Hannoveres Tehnisko universitāti, kur no 1968. līdz 1973. gadam strādāja par profesoru un direktoru. 1973. gadā profesors Ertls atgriezās Minhenes Ludviga Maksimiliāna Universitātē, lai strādātu par profesoru Fizikālās ķīmijas institūtā. Tur viņš strādāja līdz 1986. gadam un šajā laikā regulāri viesojās Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, Viskonsinas-Milvoki universitātē un Kalifornijas Universitātē Bērklijā, kur viņš strādāja kā viesprofesors. 1986. gadā viņš kļuva par profesoru Berlīnes Brīvajā universitātē un Berlīnes Tehniskajā universitātē. No 1986. gada viņš bija MPG Frica Hābera institūta direktors, bet no 1996. gada bija arī Berlīnes Humbolta universitātes profesors. Profesors Ertls aizgāja pensijā 2004. gadā.
Pētījumi
Profesors Ertls pētīja amonjaka, dzelzs, oglekļa monoksīda un palādija molekulas, lai palīdzētu izveidot modernus katalītiskos pārveidotājus. Viņš pētīja platīnu, lai uzzinātu vairāk par tā atomiem.
Profesors Ertls palīdzēja izstrādāt jaunus mikroskopu izmantošanas veidus. Viens no tiem bija zemas enerģijas elektronu difrakcija (LEED), ko izmantoja savas karjeras sākumā, un vēlāk viņš strādāja pie ultravioletās fotoelektronu spektroskopijas (UPS) un skenējošā tuneļmikroskopa (STM).
Apbalvojumi
Profesors Ertls un Gabors A. Somorjai 1998. gadā saņēma Volfa balvu ķīmijā par izciliem rezultātiem virsmas zinātnē un par atklājumiem, kā kristāli reaģē uz eksperimentiem.
Profesors Ertls 2007. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par plašākiem pētījumiem virsmas zinātnes jomā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Gerhards Ertls un kāda ir viņa studiju joma?
A: Gerhards Ertls ir vācu fiziķis, kurš strādā Fric Hābera institūta Fizikālās ķīmijas nodaļā MPG. Viņa pētījumu joma ir virsmas ķīmija.
J: Kad un kur Gerhards Ertls ir dzimis?
A: Gerhards Ertls dzimis 1936. gada 10. oktobrī Štutgartē, Vācijā.
J: Kāda ir Gerharda Ertla darba nozīme virsmas ķīmijā?
A: Gerharda Ertla darbs virsmas ķīmijā ir licis pamatus mūsdienu virsmas ķīmijai, kas palīdzēja izskaidrot dažādas parādības, piemēram, kā kurināmā elementi ražo enerģiju bez piesārņojuma, kā katalītiskie pārveidotāji attīra automašīnu izplūdes gāzes un pat kāpēc rūda dzelzs.
J: Kas ir Nobela prēmija un kad Gerhards Ērtls to saņēma?
A: Nobela prēmija ir starptautiska balva, ko katru gadu piešķir par izciliem darbiem dažādās jomās. Gerhards Ertls saņēma Nobela prēmiju ķīmijā 2007. gadā.
J: Kāda ir Gerharda Ertla darba nozīme saistībā ar tīrākiem enerģijas avotiem?
A: Gerharda Ertla darbs ir bruģējis ceļu tīrāku enerģijas avotu attīstībai, vadot kurināmā elementu izstrādi.
J: Kādi ir daži Gerharda Ertla atklājumu pielietojumi virsmas ķīmijā?
A: Gerharda Ertla atklājumi virsmas ķīmijā ir izmantojami gan akadēmiskajos pētījumos, gan rūpniecības attīstībā. Ar tiem var izskaidrot ozona slāņa noārdīšanos, un tos var izmantot tīrāku enerģijas avotu izstrādē.
J: Kas atzina Gerharda Ertla ieguldījumu zinātnē?
A: Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija atzina Gerharda Ertla ieguldījumu zinātnē, 2007. gadā piešķirot viņam Nobela prēmiju ķīmijā.
Meklēt