Germānija — Romas nosaukums seno teitoņu teritorijai un vēsturei
Germānija: romiešu nosaukums teitoņu zemēm — atklājiet senos ceļus, robežas un vēsturi no Reinas līdz Karpatiem. Uzziniet vairāk par seno Eiropas mantojumu.
Germānija bija romiešu nosaukums, ko sākotnēji deva ciltij, kas dzīvoja gar Reinas upi. Tā bija teitoņu tauta, kas pirmo reizi minēta 4. gadsimtā p. m. ē. Galli to nomainīja no tautas nosaukuma uz teritorijas nosaukumu. Tā bija plaša mežaina tuksnešaina teritorija ziemeļos, par kuru Roma zināja ļoti maz. Tā stiepās no rietumiem gar Reinas upi līdz austrumiem un Karpatu kalniem un Vislas upei. No ziemeļiem to norobežoja Ziemeļjūra, bet no dienvidiem - Histeras (Donavas) upe.
Vārda izcelsme un lietojums
Vārds "Germānija" romiešu literatūrā sākotnēji apzīmēja noteiktas tautas un pēc tam paplašināti — arī teritoriju, kur dzīvoja dažādas vācu cilšu grupas. Romiešu un grieķu autori to lietoja gan etnonaima nozīmē, gan ģeogrāfiskā nozīmē. No laika gaitā izveidojās arī atšķirība starp Germāniju kā brīvi apdzīvotu, mežainu iekšzemi (bieži sauktu par Germania magna) un romiešu kontrolētajām provinces daļām pie Reinas un Donavas.
Ģeogrāfija un dzīvesveids
Senā Germānija bija dažādību pilna — tajā bija blīvi meži, purvi, līdzenumi un upju ielejas. Cilšu, klanu un ciltstēvu politiskā struktūra parasti bija decentralizēta: dzīvoja mazākas kopienas, kas savstarpēji apmainījās ar precēm un kultūras elementiem. Romiešu apraksti, piemēram, raksturo tautas kā karavīrus, zemkopjus un medniekus, taču šie apraksti ir fragmentāri un reizēm stereotipiski.
Saskarsme ar Romu
Romieši ar Germānijas cilšu grupām gan konfliktiem, gan tirdzniecībai. Būtisks vēsturisks notikums bija teutoņu un citu vācu cilšu kustības, kā arī nocietināto robežu — Reinas un Donavas — nozīme Romai. Tāpat romiešu hronikās atspoguļojas slavenā 9. gada kauja Tētozā mežā (Teutoburg Forest), kurā vācu vadītājs Arminijs (Herman) sagrāva romiešu leģionus; šis notikums būtiski ietekmēja romiešu politiku pret Germāniju.
Romanizācija, provinces un tālāka attīstība
Tur, kur romieši kontrolēja reģiona piekrastes daļas, izveidojās provinces (piemēram, Germania Superior un Germania Inferior) un romiešu kultūras ietekme — ceļi, pilsētas un ekonomiskas saites. Taču lielākā daļa iekšzemes palika ārpus tiešas Romas pārvaldes, saglabājot vietējās tradīcijas. Vēlāk, pārvietošanās laikmetā (Migration Period), daudzām germāņu cilšu grupām bija būtiska loma Rietumu Romas impērijas sabrukumā un jaunu karaļvalstu — piemēram, franču un vācu tautību priekšteču — veidošanā.
Mantojums
Latīņu nosaukums "Germānija" saglabājās viduslaiku un jaunāku laiku literatūrā kā apzīmējums vācu zemēm un tautām. No tā ir cēlies daudzās valodās lietotais apzīmējums vāciešiem un Vācijas teritorijai. Mūsdienu vēsture skatās uz seno Germāniju gan kā ģeogrāfisku reģionu, gan kā kultūrvēsturisku ainu, kas ietekmēja Eiropas politisko un etnisko attīstību.
Ģermānijas karte
Ciltis
Germania Inferior
Germānijā dzīvoja ļoti daudz ģermāņu un dažas ķeltu ciltis. Germānijas ziemeļu provinces sauca par "Germania Inferior". Dažas no šeit dzīvojošajām ciltīm bija menapi, batavi, kondrusi, atuatači un eburoni. Romas nocietinājumu tuvumā Reinas austrumu pusē dzīvoja frisii, chauci, istavones, sicambri, marsii, cattii un ubii ciltis. Ubii bija draudzīgi ar romiešiem un nodrošināja jātniekus, kā arī sargāja romiešu robežu.
Germania Superior
"Germania Superior" jeb dienvidu Germānija bija mājvieta triboci, rauraci (ķeltu), nemetu, caeroesi, sekvanu (gallu) un helvetiešu (gallu) ciltīm. Uz austrumiem no Reinas un gar Donavu dzīvoja marvingi, varisči (saukti arī par narisčiem), burgundi, hermunduri, suebi un ķerusči ciltis.
Romas iekarošana
Gallu kara laikā Jūlijs Cēzars izbeidza ģermāņu klātbūtni Elzasā, iznīcinot Ariovistu. Viņš 55. gadā p.m.ē. uzcēla tiltu pāri Reinai un iegāja Germānijā. Viņš pārliecināja suebi un citas ciltis neiejaukties Gallijā, kas bija romiešu teritorija. Izņemot to, ka 53. gadā p. m. ē. otro reizi iebruka Germanijā un karoja pret vairākām ciltīm, viņš atstāja Germaniju mierā. Tā tika noteikta Reinas robeža starp Germaniju un romiešu Galliju. No 49. līdz 45. gadam p. m. ē. Cēzaru nodarbināja pilsoņu karš. Pēc tam 44. gadā p. m. ē. viņš tika nogalināts.
Romas uzsāktā Germānijas okupācija sākās 15. gadā p.m.ē. Augusta valdīšanas laikā tika iekarotas Alpu pakājē esošās teritorijas. Tas kopā ar zemēm uz rietumiem no Reinas, ko iekaroja Cēzars, kļuva par to priekšposteni. Romieši centās pakļaut Romas varai zemes līdz pat Elbas upei. Mūsu ēras 7. gadā Roma pieņēma, ka Germānija atrodas romiešu pakļautībā, kad Publijs Kvinkīlijs Vars kļuva par romiešu okupētās Germanijas pārvaldnieku. Tā kā romieši bija tik spēcīgi, viņi nedomāja, ka ģermāņu ciltis varētu izrādīt pretestību.
Teutoburgas meža kauja
Mūsu ēras 9. gadā Vars ar trim leģioniem, kuros bija trīs labākie romiešu karavīri, pārvietojās uz pastāvīgu bāzi pie Reinas. Bija saņemtas ziņas par vietējo cilšu sacelšanos, ar kuru Vars bija iecerējis tikt galā. Varis bija pārliecināts, ka būs viegli ieņemt Vāciju. Viņš bija labs administrators, bet ne karavīrs. Dodoties gājienā cauri Teutoburgas mežam, trīs Romas armijas leģioni iekļuva slazdā. Trīs dienas līdz 30 000 romiešu karavīru, viņu ģimenes un vergus nogalināja cilvēki, kurus viņi sauca par barbariem. Šī kauja bija Romas lielākais zaudējums.
Vācu vadonis Arminijs izprata gan romiešu armijas stiprās, gan vājās puses. Viņš zināja, ka nedrīkst uzbrukt romiešu leģioniem atklātā kaujā. Teutoburgas mežā viņš ievilināja 17., 18. un 19. leģionus, lai tie iekļūtu slazdā. Cīņas laikā kauja notika vairākās vietās. Tie, kas netika nogalināti, tika paņemti gūstā. Kad imperators Augusts uzzināja šo ziņu, viņš it kā sauca: "Kvintilijs Varus, atdod man atpakaļ manus leģionus!". Numurus XVII (17), XVIII (18) un XIX (19) kā leģionu numurus vairs nekad neizmantoja.
Germanikam tika pavēlēts atriebties par leģionu zaudējumu. 14. gadā viņš atkal sāka Germanijas iekarošanu. Tomēr pēc diviem gadiem viņš nolēma, ka ir darījis pietiekami, lai atriebtu Romas lielo zaudējumu, un atgriezās Romā. Viņš atstāja Germaniju viņu pašu karadarbībai. Arminiju 21. gadā pēc Kristus dzimšanas nogalināja radinieki iekšējo cīņu dēļ.
Piemineklis Teutoburgas mežā, Vācijā, par godu karavadoņa Arminija uzvarai pār romiešu leģioniem 9. gs. pēc Kristus dzimšanas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija ģermāņi?
A: Ģermāņi bija teitoņu cilts, kas sākotnēji dzīvoja gar Reinas upi.
J: Kad tika pieminēta ģermāņu tauta?
A: Ģermāņi pirmo reizi tika pieminēti 4. gadsimtā pirms mūsu ēras.
J: Ko galli izdarīja ar nosaukumu Germānija?
A: Galli mainīja Germānijas nosaukumu no tautas nosaukuma uz teritorijas nosaukumu.
J: Cik plaša bija teritorija, ko sauca par Germaniju?
A: Germānija bija plaša mežaina tuksnešaina teritorija, kas stiepās no rietumiem pie Reinas līdz austrumiem un Karpatu kalniem un Vislas upei. No ziemeļiem to norobežoja Ziemeļjūra, bet no dienvidiem - Histeras upe.
Vai Roma zināja daudz par Germaniju?
A: Nē, Roma zināja ļoti maz par Germaniju.
J: Kur atradās Germānijas ziemeļu robeža?
A: Germānijas ziemeļu robeža bija Ziemeļjūra.
J: Kur atradās Germānijas dienvidu robeža?
A: Germānijas dienvidu robeža bija Histeras (Donavas) upe.
Meklēt