Pļavu nacionālais parks (franču: Parc national des Prairies) ir nacionālais parks Kanādā. Tas atrodas netālu no Valmarī ciemata Saskačevanā. Tas ir otrais Kanādas nacionālais parks, kas izveidots Saskačevanā. Parks atrodas blakus Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu robežai. Tas atrodas blakus Montānas štatam. Katru gadu parku apmeklē vairāk nekā 18 000 cilvēku.
Parks tika izveidots 1981. gadā. Pirms tam vienīgais nacionālais parks Saskačevanā bija Prinča Alberta nacionālais parks. Parkā atrodas dažas no pēdējām Kanādas prēriju pļavām, kuras cilvēks nav ietekmējis. Parka klimats ļauj dzīvot arī dažiem retiem un apdraudētiem augiem un dzīvniekiem. Zālāju nacionālajā parkā ir arī pēdējās Kanādas melngalvju prēriju suņu grupas. Parks ir arī tumšā debesu debess rezervāts. Grasslands nacionālais parks ir tumsākā tumšā debesu debess rezervāts Kanādā. Tas ir arī viens no tumšākajiem pasaulē.
Arī Grasslands National Park ir daudz fosiliju. Tajā ir daudz fosiliju, kas nav atrodamas citās Kanādas daļās. Dažas fosilijas ir no miocēna laikmeta.
Teritorija un vidi: Parks saglabā īstenu zālāju (mixed-grass prairie) ekosistēmu, kas iekļauj atklātas pļavas, nelielas klintis, gravu un upju ielejas. Parks sastāv no vairākiem atsevišķiem bloku apgabaliem — galvenokārt Rietumu (West Block) un Austrumu (East Block) daļām — katrai ir savu raksturīgu ainavu un nozīme dabas aizsardzībā. Šī vide ir svarīga gan vietējām augu sugām, gan migrējošām putnu populācijām.
Dzīvnieki un augi: Parkā dzīvo daudzas retos un aizsargājamas sugas. Starp īpaši svarīgajām sugu grupām ir prēriju dzīvnieki, piemēram, prēriju suņi (prairie dogs) un citi zālēdāji, kā arī plēsēji un putni, kas izmanto atklātās pļavas. Parkā tiek veikti pasākumi, lai saglabātu un atjaunotu populācijas, kā arī novērstu invazīvo sugu izplatīšanos. Vērtīgas ir arī reto zālāju augu kopas, kas pielāgojušās sausākam klimatam un siltākiem vasaras apstākļiem.
Ģeoloģija un fosilijas: Francmanas upes ielejas un badlandu nogabali parkā satur nozīmīgus ģeoloģiskos slāņus un fosilijas. Šie atradumi palīdz zinātniekiem izprast reģiona ģeoloģisko attīstību un iepriekšējās dzīvības formas. Dažas fosilijas ir no miocēna laikmeta; tās kopā ar citām paleontoloģiskajām liecībām padara parku svarīgu vietu pētniecībai.
Tumšās debesis un zvaigžņu vērošana: Pļavu nacionālais parks ir īpaši svarīgs tiem, kas interesējas par astronomiju un zvaigžņu vērošanu. Kā tumšā debesu debess rezervāts tas piedāvā izcilas iespējas novērot Piena ceļu, planētas un daudzus debess objektus bez pilsētu gaismas piesārņojuma. Tā tumšums padara parku par vienu no tumšākajām vietām Kanādā un par populāru galamērķi naktssportā un stargazing pasākumos.
Apmeklētāju iespējas un drošība: Parks piedāvā pārgājienu takas, piknika vietas, kempingus un dabas gida programmas. Apmeklētāji tiek aicināti ievērot parka noteikumus: neiztraucēt savvaļas dzīvniekus, nenovākt augu vai fosilijas bez atļaujas, sekot marķētajām takām un ņemt vērā laika apstākļus (vasarās var būt karsts un sauss, vējš bieži ir spēcīgs). Dažās vietās piekļuve notiek pa grants ceļiem un var prasīt rūpīgu braukšanu.
Conservation un izglītība: Parks ir svarīga aizsardzības teritorija, kur tiek īstenotas dabas saglabāšanas, sugu monitoringā un ekosistēmas atjaunošanas programmas. Tā mēģina apvienot zinātnisko pētniecību, sabiedrības izglītošanu un ilgtspējīgu tūrisma attīstību, lai saglabātu šo unikālo prēriju vidi nākamajām paaudzēm.
Ja plānojat apmeklēt, ieteicams pirms došanās pārbaudīt parka oficiālo informāciju par piekļuvi, atļaujām, sezonālajiem ierobežojumiem un organizētām ekskursijām. Parka saudzēšana un atbildīga apmeklēšana palīdzēs saglabāt šo reti sastopamo prēriju ainavu un tās bagātības.