Lielais vergu ezers (Great Slave Lake) — Kanādas dziļākais ezers un fakti
Lielais vergu ezers (franču: Grand lac des Esclaves) ir otrs lielākais ezers Kanādas Ziemeļrietumu teritorijās. Tas ir dziļākais ezers Ziemeļamerikā (614 m) un devītais lielākais ezers pasaulē. Tā garums ir 480 km un platums no 19 līdz 109 km. Tā platība ir 27 200 kvadrātkilometri (10 502 kvadrātjūdžu). Ezeram ir kopīgs nosaukums ar Slavejas pirmiedzīvotāju nācijām. Pie ezera atrodas šādas pilsētas: Yellowknife, Hay River, Behchoko, Fort Resolution, Lutselk'e, Hay River Reserve, Dettah un N'Dilo.
Ģeogrāfija un hidrologija
Lielais vergu ezers aizņem lielu daļu Ziemeļrietumu teritoriju centrālās un austrumu daļas. Tas sastāv no vairākām vārtu daļām un līčiem, tostarp plaši pazīstamā austrumu (East Arm) un rietumu daļas. Galvenās upes, kas pievada ezeru, ietver Slave River, Hay River un Yellowknife River, savukārt ezera ūdeņi iztek caur Mackenzie River uz Arktikas okeānu. Pateicoties lielajai dziļumam, ezers satur milzīgas saldūdens rezerves un ir viens no nozīmīgākajiem tilpuma ziņā Ziemeļamerikas ezeriem.
Klima un ledus apstākļi
Reģions ir subarktiskā klimata zonā: vasaras mēdz būt īsas un salīdzinoši vēsas, ziemas — garas un aukstas. Lielais vergu ezers parasti pārklājas ar ledu vairākus mēnešus gadā; ledus pārklājums sāk veidoties rudenī un bieži saglabājas līdz pavasara beigām vai vasaras sākumam. Mainīgs ledus segas ilgums arī ietekmē vietējo zveju, transportu un tradicionālo dzīvesveidu.
Dzīvība un ekosistēma
- Ezera dziļās, aukstās vietās dzīvo līdaka trofeju šķirnes (lake trout), kas izmanto dziļumus kā barošanās un nārsta zonas.
- Bieži sastopamas sugas: northern pike, dažādi whitefish veidi, Arctic grayling un inconnu.
- Ap ezera krastiem ir svarīgas mitrāju un mežu teritorijas, kas nodrošina barošanās vietas putniem, tostarp migrējošajiem ūdensputniem un zivju barības ķēdēm.
Cilvēki, vēsture un nosaukums
Reģions ap ezeru ir bijis apdzīvots tūkstošiem gadu; vietējās Dene, īpaši Slavey tautas, izmantojušas ezeru kā resursu avotu — zvejai, medībām un tirdzniecībai. Eiropiešu pētījumi un tirdzniecība sāka pieaugt 18.–19. gadsimtā. Nosaukums “Great Slave Lake” atvasināts no angļu terminoloģijas, kas saistīta ar vietējo Slavey (Slave) tautu nosaukumu; termini un to interpretācija mūsdienās dažkārt tiek apspriesti saistībā ar vēsturisko kontekstu un respektējošas nosaukumu lietošanas jautājumiem.
Ekonomika un transporta loma
Lielajam vergu ezeram ir liela nozīme vietējā ekonomikā:
- Yellowknife — ezera ziemeļu krastā — ir Ziemeļrietumu teritoriju galvaspilsēta un reģionālais centrs ar attīstītu pakalpojumu nozari, ieguves rūpniecību un tūrisma iespējām.
- Zveja (gan komerciāla, gan sporta) ir nozīmīga vietējā nodarbošanās, īpaši ziemas ledus zvejas periods.
- Reģionālā rūpniecība, tostarp ieguve (zelta un vēlāk dimantu atradumu ietekme reģionā), transporta mezgli un pakalpojumi, izmanto ezeru kā maršruta, resursa vai atrašanās vietas faktoru.
Tūrisms un brīvā laika pavadīšana
Ezers piesaista tūristus ar zveju, laivošanu, laivu braucieniem pa dziļajiem līčiem, kā arī iespēju vērot ziemeļblāzmu tumšajos ziemas mēnešos. Vietējās kopienas piedāvā kultūras pieredzes — ieskatu Dene tradīcijās un dzīvesveidā. Austrumu daļas tuvumā atrodas Thaidene Nëné — aizsargāta teritorija un nacionālā parka rezerve, kas izveidota, lai saglabātu ekosistēmas un kultūras vērtības.
Vides izaicinājumi
Kā daudzviet Arktikas un subarktikas reģionos, Lielajam vergu ezeram un tā apkārtnei ir vairāki vides izaicinājumi: klimata pārmaiņu ietekme uz ledus režīmu un zivju populācijām, iespējamās piesārņojuma problēmas saistībā ar ieguves un rūpnieciskām darbībām, kā arī nepieciešamība līdzsvarot ekonomisko attīstību ar vietējo ekosistēmu un kultūras vērtību saglabāšanu. Vietējās pirmiedzīvotāju kopienas, teritoriju valdība un federālās institūcijas aktīvi iesaistās uzraudzībā un aizsardzības pasākumos.
Kopsavilkums
Lielais vergu ezers ir viens no Kanādas un Ziemeļamerikas izcilākajiem saldūdens resursiem: ārkārtīgi dziļš, plašs, ar bagātīgu bioloģisko daudzveidību un nozīmīgu lomu vietējo kopienu kultūrā un ekonomikā. Tā reģions turpina piesaistīt gan zinātniekus, gan tūristus, vienlaikus prasa rūpīgu resursu pārvaldību un sadarbību starp vietējām kopienām un valsts institūcijām, lai saglabātu ezeru nākamajām paaudzēm.
Vēsture
Ziemeļamerikas aborigēni bija pirmie cilvēki, kas ap ezeru apmetās uz dzīvi. Viņi izveidoja kopienas, tostarp Dettah, kas pastāv vēl šodien. Britu kažokādu tirgotājs Samuels Hērns 1771. gadā izpētīja šo teritoriju un šķērsoja aizsalušu ezeru. Viņš to nosauca par Athapuscow ezeru. Tas bija pārpratums par nosaukumu Athabaska. 1897.-1898. gadā amerikāņu robežsargs Čārlzs Bufalo Džonss (Charles "Buffalo" Jones) devās ceļojumā uz Ziemeļu polāro loku.
20. gadsimta 30. gados tur tika atklāts zelts, un tika dibināta pilsēta Yellowknife. Tā kļuva par Ziemeļrietumu teritoriju galvaspilsētu. 1967. gadā ap ezeru tika uzbūvēta vissezonas automaģistrāle, kas sākotnēji bija Mackenzie Highway pagarinājums, bet tagad pazīstama kā Yellowknife Highway jeb Highway 3. 1978. gada 24. janvārī no orbītas nokrita un saplīsa padomju radara okeāna izlūkošanas satelīts ar nosaukumu Kosmos 954. Satelītā bija iebūvēts kodolreaktors. Kodolkodola serdes gabaliņi nokrita netālu no Lielā vergu ezera. 90 % kodolatkritumu izglāba grupa, ko sauca par operāciju "Rīta gaisma". Tās sastāvā bija cilvēki gan no Amerikas Savienotajām Valstīm, gan Kanādas.
Ģeogrāfija un dabas vēsture
Ezerā ietek Hay, Slave un Taltson upes. No ezera iztek Mackenzie upe. Rietumu krastā ir meži, bet austrumu krastā un ziemeļu daļā ir tundra. Dienvidu un austrumu krasti sasniedz Kanādas vairoga malu. Lielais vergu ezers palicis no liela pēcleduslaikmeta ezera līdzās citiem ezeriem, piemēram, Lielajam Lāču un Atabaskas ezeram.
Galvenā ezera rietumu daļa ir bļoda ar 18 500 km2 platību un 596 km3 tilpumu. Šīs galvenās daļas maksimālais dziļums ir 187,7 m (616 pēdas) un vidējais dziļums 32,2 m (106 pēdas). Uz austrumiem atrodas Makleoda līcis (62°52′N 110°10′W / 62.867°N 110.167°W / 62.867; -110.167 (Makleoda līcis, Lielais vergu ezers)) un Kristijas līcis (62°32′N 111°00′W / 62.533°N 111.000°W / 62.533; -111.000 (Christie Bay, Great Slave Lake)) ir daudz dziļākas, un maksimālais reģistrētais dziļums Christie līcī ir 614 m (2 014 pēdas).
Uz dienvidiem no Lielā vergu ezera, nomaļā Wood Buffalo nacionālā parka nostūrī, ligzdo dzērvju bariņš.

Makenzī upes sateces baseins, kas parāda Lielā Slave ezera atrašanās vietu Kanādas rietumu Arktikā

Lielā vergu ezera austrumu atzars.
Ledus ceļš
Uz Lielā Slave ezera ir viens ledus ceļš. Tas savieno Yellowknife un Dettah.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Lielais vergu ezers?
A: Lielais vergu ezers ir otrs lielākais ezers Kanādas Ziemeļrietumu teritorijās.
J: Cik dziļš ir Lielais vergu ezers?
A: Lielais vergu ezers ir dziļākais ezers Ziemeļamerikā, tā dziļums ir 614 m.
J: Kāds ir Lielā vergu ezera izmērs?
A: Lielais vergu ezers aizņem 27 200 kvadrātkilometru (10 502 kvadrātjūdžu) platību, ir 480 kilometrus (300 jūdzes) garš un no 19 līdz 109 kilometrus (no 12 līdz 68 jūdzes) plats.
J: Kāpēc Lielajam Slave ezeram ir šāds nosaukums?
A: Lielais vergu ezers ir nosaukts slaveju pirmiedzīvotāju (Slavey First Nations) tautas vārdā.
J: Kādas pilsētas atrodas pie Lielā vergu ezera?
A: Dažas pilsētas pie ezera ir Yellowknife, Hay River, Behchoko, Fort Resolution, Lutselk'e, Hay River Reserve, Dettah un N'Dilo.
J: Kāda ir Lielā Slave ezera vieta pasaulē pēc tā lieluma?
A: Lielais vergu ezers ir devītais lielākais ezers pasaulē.
J: Kādā valodā Lielais Slave ezers ir pazīstams arī kā Grand lac des Esclaves?
A: Lielo vergu ezeru franču valodā sauc arī par Grand lac des Esclaves.