Grenlandes jūra — Arktikas jūra: ģeogrāfija, klimats un dzīvnieki

Grenlandes jūra ir Arktikas reģionā esoša jūras daļa, kas robežojas ar Grenlandi rietumos, Svalbāras arhipelāgu austrumos, Frāma šaurumu un Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos, kā arī ar Norvēģijas jūru un Islandi dienvidos. Dažkārt Grenlandes jūru klasificē kā daļu no Ziemeļu Ledus okeāna, citās klasifikācijās to uzskata par Atlantijas okeāna ziemeļu paplašinājumu. Jūras ainavu veido kombinācija no plata kontinentālā šelfa, dziļiem baseiniem un šaurajiem jūras ceļiem uz ziemeļiem, īpaši Frāma šaurums starp Grenlandi un Svalbardu.

Ģeogrāfija un hidrografija

Grenlandes jūra savienojas ar citiem ziemeļeiropas jūras basinēm caur Frāma šaurumu un Norvēģijas jūru. Galvenie okeāna spēki, kas ietekmē reģionu, ir aukstais Austrumgrenlandes (East Greenland) straume, kas nesošā ledu un aukstas, zemas sāļuma masas uz dienvidiem, un siltā West Spitsbergen (Rietumu Spitsbergenas) straume, kas piegādā siltāku Atlantijas ūdeni uz Svalbardas apgabalu. Šīs pretējas straumes rada spēcīgu hidrodinamisku zonu ar lielu ūdens un ledus maiņu.

Reljefs ir dažāds — kontinentālā šelfa tuvāk Dienvidrietumu pusēm, savukārt uz ziemeļiem un austrumiem ir dziļi baseini. Dziļākās vietas sasniedz vairākus tūkstošus metru, bet piekrastes rajonos un ap salām ir seklāki šelfi.

Klimats un ledus

Grenlandes jūrā dominē arktisks klimats: ziemās valda ļoti zemas temperatūras, bieži pūš spēcīgi ziemeļu un austrumu vēji, un gaisa temperatūra reti pārsniedz 0 °C. Ledus klājums mainās sezonāli — biezākais un izplatītākais ir ziemā (aptuveni no novembra līdz aprīlim/maijam), bet vasarās daļa ledus izkūst un parādās atklāti jūras laukumi un planktonu bagātas zonas.

Rietumu ledus (West Ice) — plaša ledus zona, kas veidojas uz ziemeļiem no Islandes starp Grenlandi un Jana Majena salu — ir viens no raksturīgākajiem jūras ledus elementiem reģionā. Šī zona tradicionāli bija nozīmīga roņu populācijām un cilvēku zvejas un medību aktivitātēm.

Grenlandes jūra ir arī svarīga vieta okeāna cirkulācijas procesiem: ziemas konvekcija un saldāku ūdens masu veidošanās šeit ietekmē dziļūdens formēšanos, kas ir daļa no globālās termohalīnās cirkulācijas.

Salas un apdzīvotība

Lielākās un nozīmīgākās Grenlandes jūras salas un arhipelāgi ir Svalbāras arhipelāgs, Edvards, Eila, Godfreds Hansens, Île-de-France, Jana Majena (Jan Mayen), Linns, Norske un Schnauders. No šīm salām vismasīvāk apdzīvotās ir Svalbārda salas; Jana Majena ir gandrīz neapdzīvota — tur ir tikai sezonālas militāras un zinātniskas bāzes. Lielākā daļa reģiona salu un piekrastes vietu ir neskartas vai ļoti retu apdzīvotu, jo klimatiskie apstākļi ir skarbi.

Flora un fauna

Grenlandes jūra atbalsta bagātu, daudzveidīgu jūras dzīvību, kas pielāgojusies aukstam, ledainam videi. Pavasara un vasaras periodā, kad ledus atkāpjas, notiek intensīvas fitoplanktona un zooplanktona ziedēšanas, kas nodrošina barības pamatu augstākiem trofiskajiem līmeņiem.

• Zīdītāji: reģionā sastopami dažādi roņi — piemēram, roņi (ringed seal), kapucēnu roņi (hooded seal) un citi veidi — kā arī valabiji (narwhal), beluga, dažas vaļu sugas (piem., bālā vaļa/bowhead vaļa un ceturtāda vaļi) un medītāji kā grenlandes tīģerhaizis retāk. Polārlāči (ledus lāči) pārvietojas pa ledus lauskām un piekrastes reģioniem, izmantojot to kā medību platformu.
• Putni: Svalbarda un apkārtējās salas ir svarīgas ligzdošanas vietas daudziem jūras putniem — piemēram, mazie alkas (little auk), Brūnicha alkas, jūras kraukļi, kiti pulsējošie pelegrīni un kittiwake. Pavasara atkušņi izraisa bagātīgas barošanās zonas pie ledus malas.
• Zivis un bezmugurkaulnieki: tipiskas sugas ir Arktikas tārps/Arctic cod (Boreogadus saida), grenlandes menca un mencveidīgie, grenlandes plekste (Greenland halibut) un dažādas garneles un krilli, kas ir būtisks pārtikas avots augstākajiem plēsējiem.

Cilvēka darbība un nozare

Cilvēku klātbūtne ir ierobežota, bet reģions ir svarīgs zvejai (piem., menca, garneles), zinātnes pētījumiem, tradicionālajām roņu medībām un dažās vietās arī tūrisma aktivitātēm (kruīzi, polārās ekspedīcijas). Frāma šaurums ir arī nozīmīgs kuģošanas ceļš starp Atlantiju un Arktiku, īpaši ledus apstākļu izmaiņu dēļ kuģošanas sezonas ir mainīgas.

Draudi un aizsardzība

Galvenie draudi Grenlandes jūrai nāk no globālās sasilšanas — strauja ledus zuduma, mainīgas straumes un silto ūdens masu ienākšana maina jūras ekosistēmu struktūru, sugu izplatību un pieejamību tradicionālajām medību zonām. Palielināta kuģošana, naftas un gāzes izpēte potenciāli rada riskus naftas noplūdes, trokšņa un piesārņojuma veidā. Piesārņojums, tostarp mikroplastmasas un piesārņojuma uzkrāšanās pārtikas tīklos, arī ir pieaugoša problēma.

Lai aizsargātu reģiona ekosistēmas, tiek īstenotas vietējās un starptautiskas aizsardzības iniciatīvas, tostarp aizsargājamo teritoriju izveide un regulējumi zvejai, kā arī zinātniskas monitoringa programmas, kas seko klimata un bioloģiskās daudzveidības izmaiņām.

Zinātniskā nozīme

Grenlandes jūra ir nozīmīga pētniecībā — tā sniedz vērtīgu informāciju par Arktikas ledus dinamiku, okeāna cirkulāciju un klimata sistēmas maiņu. Pētījumi šeit palīdz saprast globālās termohalīnās cirkulācijas mehānismus, kas ietekmē klimatu visā pasaulē.

Kopumā Grenlandes jūra ir dinamiska un jutīga Arktikas jūras sistēma, kas savieno ekoloģiskos, klimatiskiem un kultūras aspektus — no tradicionālajām roņu medībām līdz mūsdienu zinātniskajām ekspedīcijām un starptautiskām diskusijām par resurssaimniecību un aizsardzību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Grenlandes jūra?

Vai Grenlandes jūra ir daļa no Ziemeļu Ledus okeāna vai Atlantijas okeāna?

J: Kāds klimats ir Grenlandes jūrā?

J: Kas ir Rietumu ledājs?

J: Kāda ir Rietumu ledus nozīme?

J: Kādas ir dažas no lielākajām salām Grenlandes jūrā?

Vai kāda no Grenlandes jūras salām ir apdzīvota?

Meklēt pēc burta