Gajs Fokss (Guy Fawkes, 1570. gada 13. aprīlis – 1606. gada 31. janvāris), dažkārt pazīstams arī kā Gvido Fokss, bija viens no Anglijas Romas katoļu revolucionāru grupas locekļiem, kas plānoja īstenot Pulvera sazvērestību. Fokss un citi sazvērnieki apņēma nogalināt karali Džeimsu I un iznīcināt Parlamenta ēku, lai pēc tam nomainītu valsts varu pret katoļu pie varas stāvošu režīmu.
Dzīve un militārā pieredze
Gajs Fokss dzimis Jorkā 1570. gadā. Jaunībā viņš pakalpoja dažādām ģimenes interesēm un vēlāk devās uz kontinentu, kur karoja Spānijas pusē Nīderlandes (Flandrijas) karos pret protestantu spēkiem. Tur viņš pieņēma itāniski skanošo vārdu Guido (latviski — Gvido) un ieguva praktiskas zināšanas par munīciju un mīnzinātnēm. Šī militārā pieredze padarīja viņu par svarīgu personu sazvērestības plānošanā — tieši viņš bija atbildīgs par malkas un šaujamieroču glabāšanu un uzraudzīšanu.
Pulvera sazvērestība — plāns un atklāšana
Sazvērnieku mērķis bija nogalināt karali un lielāko daļu protestantu valsts vadības, uzspridzinot Parlamenta Lielās zāles atklāšanas sēdē. Munīciju sazvērnieki uzglabāja pagraba telpā zem Lordu palātas (House of Lords) — tur tika sakrautas vairākas kastes ar pulveri (vēlāk avoti min 36 mucas). Plāns paredzēja arī pēc sprādziena izveidot haosu un iecelt par figūras monarhu personu, kura nodrošinātu reliģisku atgriešanos pie katoļiem.
Sazvērestība kļuva zināma pēc anonīmas vēstules, kas tika nosūtīta vienam parlamenta loceklim (Lordam Monteagle), brīdinot par bīstamu plānu. Tīmekļveida meklējumu rezultātā naktī uz 5. novembri tika pārmeklētas pagraba telpas, kur pagrabā pie pulvera atrada un arestēja Gaju Foksu. Viņa arests izbeidza plāna īstenošanas iespējas.
Arests, spīdzināšana un tiesas process
Pēc aresta Foksu spīdzināja — šī spīdzināšana bija daļa no valdības centieniem izspiest informāciju un noskaidrot citus sazvērestības dalībniekus. Viņš atklāja vārdus un vietas, kas palīdzēja arestēt vēl citus sazvērniekus. Vēlāk astoņus vīriešus, tostarp Foksu, tiesāja par valsts nodevību. Tie tika atzīti par vainīgiem un sodīti ar nāvi — sods paredzēja pakāršanu, izrēšanu un izgriešanu, kā to paredzēja tā laika tiesu prakse.
Gaju Foksu 1606. gada 31. janvārī paredzētās pakāršanas laikā viņš izvairījās no pilnīgas un smagas publiskas nāves —, lecot no sastatnēm, viņš, iespējams, salauza kaklu un nomira. Tāpēc viņam netika pilnībā izpildīts paredzētais sods. Pēc izpildes citaizliekšanas daļu viņa līķa mirstīgās atliekas, kā arī citu sazvērnieku atliekas vai to gabalus, izsūtīja pa karaļvalsts pilsētām un izstādīja kā brīdinājumu citiem.
Pēctecība un atceres tradīcijas
5. novembris Apvienotajā Karalistē tiek pieminēts kā Gaj Foksa nakts (sauc arī par Bonfire Night). Cilvēki kurina lielus ugunskurus, dedzina uguņošanas ierīces un bieži vien sadedzina Foksa (pazīstama kā "puisis") figūras. Tradīcija radās drīz pēc sazvērestības atklāšanas kā sabiedriska atvieglojuma un pateicības par karaļa un Parlamenta glābšanu, un laika gaitā tā pārauga tautas svētkos ar uguņošanu un uguņošanas izrādēm.
Pulvera sazvērestības stāsts ir ietekmējis britu kultūru un valodu; piemēram, angļu valodas vārds "guy" (vīrietis, čalis) tiek saistīts ar Gaja Foksa effigiju — sākotnēji tas apzīmēja dīvainu, baismīgu vai izcēlušos cilvēku, bet vēlāk nostiprinājās kā vispārīgs apzīmējums.
Piezīmes par citiem sazvērniekiem
- Par sazvērnieku vadoni tiek uzskatīts Roberts Katesbijs, kurš gāja bojā cīņā, mēģinot izbēgt no varas iestādēm.
- Vēl pieci citi sazvērnieki tika vēlāk noķerti, tiesāti un sodīti; daži tika nogalināti vai gāja bojā konfrontācijās ar karaļa spēkiem.
Gaja Foksa stāsts paliek kā viens no labi zināmākajiem piemēriem par politisku sazvērestību un reliģiskā konflikta sekām 17. gadsimta Anglijā. Tas atgādina gan par politisko vardarbību, gan par to, kā sabiedrība pārvērš traģiskas vēstures notikumus par mītiem un gadskārtējām atceres tradīcijām.
