Angstroms jeb ångstrēms (simbols Å) ir starptautiski atzīta garuma vienība, kas nav SI. Tā ir vienāda ar 0,1 nanometru (nm). Zinātniskajos apzīmējumos to var pierakstīt kā 1×10−10 m (standartizētā apzīmēšana) vai 1 E-10 m (eksponenciālā apzīmēšana) - abi apzīmējumi nozīmē 1/10 000 000 000 metru. To dažkārt izmanto, lai izteiktu atomu izmērus, ķīmisko saišu garumu un redzamās gaismas spektru, kā arī integrālās shēmas daļu izmērus.

Vēsture un nosaukums

Vienības nosaukums cēlies no zviedru fiziķa Andersa Jonasa Ångstrēma (Anders Jonas Ångström, 1814–1874), kurš 19. gadsimtā pētīja gaismas spektru un bieži lietoja mēru vienību 10−10 m, lai aprakstītu viļņu garumus. Simbols Å (burts A ar gredzītiņu) tiek plaši atpazīts kā šīs vienības apzīmējums.

Definīcija un pārvēršanas attiecības

  • 1 Å = 1 × 10−10 metri.
  • 1 Å = 0,1 nm (0,1 nanometru).
  • 1 Å = 100 pm (pikometri).
  • 1 nm = 10 Å.

Šī mērvienība nav daļa no Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI), un stingri ņemot SI iestādes vēlas, lai vietā tiktu lietots nanometrs. Tomēr ångstrēms joprojām ir ērta un plaši lietota vienība atomu un molekulu mērogā, jo tā labi atbilst dabiskajām dimensijām, kuras parasti lieto fizikā, ķīmijā un materiālzinātnē.

Pielietojumi un piemēri

Ångstrēms bieži lieto šādās jomās:

  • Spektroskopija — gaismas viļņu garumi vēsturiskos un daļēji mūsdienu publikācijās (piemēram, sārta D līnija aptuveni 5890 Å; Hα līnija apmēram 6562.8 Å).
  • Kristalogrāfija — kristālu režģa konstantes un atomu pozīcijas parasti izsaka Å, jo tipiskie starpatomu attālumi ir daži Å.
  • Ķīmija — ķīmisko saišu garumi (piemēram, H–H saite ~0.74 Å; C–C vienkāršā saite ~1.54 Å; C–H ~1.09 Å).
  • Materiālzinātne un nanotehnoloģija — atomu izmēri, virsmas struktūras un nelieli defekti bieži tiek raksturoti Å mērogā.
  • Rentgenstruktūranalīze un elektronmikroskopija — rādiusu un attālumu mēri, jo rentgenu viļņu garums ir aptuveni 1 Å raksturīgajos eksperimentos.

Praktiski komentāri

Ångstrēms ir ērts terminu saīsinājums, kad jāstrādā ar attālumiem, kas ir aptuveni atomu un saišu mērogā (daži desmiti līdz daži simti pikometru). Tomēr mūsdienu starptautiskā prakse bieži dod priekšroku SI atvasinātajai vienībai nanometrs (nm), lai saglabātu vienotu, SI atbilstīgu apzīmēšanu. Zinātniskajā literatūrā var sastapt abus — Å joprojām ir raksturīgs lauks, piemēram, kristalogrāfijā un astrofizikā.

Rakstība un simbolika

Vienības simbols ir Å (liela burtā, ja sāk teikumu vai kā vienības simbols). Rakstībai jābūt konsekventai: lieto simbolu bez papildzīmēm un atstarpēm no skaitļa (piemēram, 1 Å). Ja nepieciešams, izvēlas SI saderīgo vienību (nm) publicēšanas vai standartizācijas nolūkos.