Hirosima (grāmata) — Džona Hersija 1946 gada liecība par atombumbas sekām

Hirosima (ISBN 0-679-72103-7) ir Džona Hersija (John Hersey) raksts, kas pirmoreiz publicēts žurnālā The New Yorker 1946. gada augustā — gadu pēc tam, kad ASV nometa atombumbu uz Japānas pilsētu Hirosimu. Raksts drīz vien tika pārvērsts grāmatā. Tā izceļas ar tiešu, dokumentālu stāstījuma stilu, kura pamatā ir aculiecinieku liecības un personiski, detalizēti cilvēku portreti.

Raksta saturs un struktūra

Hersijs koncentrējās nevis uz militāru vai politisku analīzi, bet uz to, kā bombardēšana ietekmēja sešu cilvēku dzīvi. Viņš izmantoja reizē precīzu un klusu, žurnālistisku valodu, ļaujot lasītājam iejusties līdzi izdzīvotāju ikdienai, sāpēm, zaudējumiem un ilgtspējīgajām sekām — gan fiziskajām, gan emocionālajām un sociālajām. Raksts netiek pildīts ar plašiem komentāriem; tā vietā autors ļauj varoņu stāstiem paust spriedzi un traģēdiju.

Galvenie varoņi

Rakstā tiek aprakstīts, kā bombardēšana ietekmēja sešu cilvēku dzīvi:

  • Mācītājs Kijoši Tanimoto (Kiyoshi Tanimoto): metodistu mācītājs, kurš ieguvis izglītību ASV Emorija universitātē, atradās 3500 metru attālumā no sprādziena centra;
  • Hatsuyo Nakamura kundze: kara atraitne un šuvēja, trīs mazu bērnu māte atradās 1350 metru attālumā no sprādziena centra;
  • Dr. Masakazu Fudžii: pārtikušs ārsts un privātās slimnīcas īpašnieks atradās 1550 metru attālumā no sprādziena centra;
  • Tēvs Vilhelms Kleinsorge (Makoto Takakura): pilsētā izvietots jezuītu priesteris atradās 1400 metru attālumā no sprādziena centra;
  • Dr. Terufumi Sasaki: Sarkanā Krusta slimnīcas jaunais ārsts atradās 1650 metru attālumā no sprādziena centra; un
  • Toshiko Sasaki kundze (māsa Dominika Sasaki): (nav radiniece ar Terufumi Sasaki) atradās 1600 metru attālumā no sprādziena centra.

Katram stāstam seko īss paziņojums, kurā aprakstīts, cik tuvu sprādziena centram atradās katra persona, un pēc tam tiek atklātas sekas — traumas, zaudējumi, izdzīvošanas stāsti un ilgtspējīgā reabilitācija sabiedrībā, kas saskārās ar radioaktīvo piesārņojumu un infrastruktūras iznīcināšanu.

Publicēšana, reakcija un ietekme

Raksts izraisīja plašu starptautisku rezonansi: žurnāls The New Yorker atsevišķos izdevumos veltīja ievērojamu vietu šim materiālam, un pēc tam stāsts tika izdots kā grāmata, kas kļuva par lasītāju interesi izraisošu un plaši izplatītu darbu. Pulicera prēmijas un citi literārie un žurnālistikas novērtējumi ir atspoguļojuši daļēju sabiedrības uzmanību ierakstam par atombumbas sekām — kopumā darbs stiprināja diskusiju par atombumbu humanitārajām un ētiskajām sekām, ietekmējot gan lasītāju, gan politisku diskursu.

Stils, avoti un turpmākās interpretācijas

Hersija rakstības stils raksturojams kā dokumentāls un nemanifestējošs: viņš lielā mērā ierobežo savus komentārus un ļauj aculiecinieku liecībām runāt pašām par sevi. Tas padarīja stāstu īpaši spēcīgu un viegli pieejamu plašai auditorijai. Turpmākajos gados darbs ir analizēts gan žurnālistikas metodē, gan ētikas un memorijas pētījumos; to bieži izmanto kā piemēru, kā viena reportāža var ietekmēt sabiedrības izpratni par kara radītajām sekām.

Pārlikumi, izdevumi un mantojums

"Hirosima" ir tikusi pārtulkota vairākās valodās un atkārtoti izdota ar priekšvārdiem, pēcapcerēm vai autortiesību papildinājumiem, kuros tiek apspriesti gan dokumenta vēsturiskais konteksts, gan izdzīvojušo likteņi gadu desmitu garumā. Darbs joprojām tiek plaši lasīts un analizēts vēstures, žurnālistikas un starptautisko attiecību studijās kā nozīmīgs literārs un dokumentāls liecību avots par atomkara sekām.

Vēl par saturu

Hersija stāsts ne tikai fokussējas uz fiziskām traumām, bet arī uz to, kā sabiedrība, veselības aprūpe un atjaunošana reaģē uz masveida katastrofu. Raksts palīdz lasītājam saprast, ka sekas ir ilglaicīgas un daudzdimensionālas — tās ietekmē veselību, darbu, ģimenes un sociālās attiecības. Šī cilvēciskā perspektīva padara "Hirosimu" par nozīmīgu dokumentu, kas turpina raisīt diskusijas par karu, tehnoloģiju izmantošanas robežām un cilvēktiesībām.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Džona Hersija raksta žurnālā nosaukums?


A: Džona Hersija raksta žurnālā nosaukums ir "Hirosima".

J: Kad raksts tika publicēts?


A: Raksts tika publicēts 1946. gada augustā, gadu pēc tam, kad ASV nometa atombumbu uz Hirosimu Japānā.

J: Cik personas ir attēlotas rakstā?


A: Rakstā ir aprakstītas sešas personas.

J: Kas ir šīs sešas personas?


A: Šīs sešas personas, kas parādās rakstā, ir reverends Kiyoshi Tanimoto kungs, Hatsuyo Nakamura kundze, Dr. Masakazu Fujii, tēvs Wilhelm Kleinsorge (Makoto Takakura), Dr. Terufumi Sasaki un Toshiko Sasaki kundze (māsa Dominique Sasaki).

J: Kur katrs no šiem cilvēkiem atradās, kad bumba trāpīja Hirosimā?


A: Reverend Kijoši Tanimoto kungs atradās 3500 metru attālumā no sprādziena centra; Hatsuyo Nakamura kundze atradās 1350 metru attālumā no sprādziena centra; Dr. Masakazu Fudžii atradās 1550 metru attālumā no sprādziena centra; Tēvs Vilhelms Kleinsorge (Makoto Takakura) atradās 1400 metru attālumā no sprādziena centra; Dr. Terufumi Sasaki atradās 1650 metru attālumā no sprādziena centra; Dr. Terufumi Sasaki atradās 1650 metru attālumā no sprādziena centra.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3