Cilvēkzinātne — definīcija un jomas: bioloģija, antropoloģija, psiholoģija
Izzini cilvēkzinātni: bioloģijas, antropoloģijas un psiholoģijas ieskats par cilvēka dabu, uzvedību un kultūru.
Cilvēkzinātne ir plaša pētniecības sfēra, kas vērsta uz cilvēkiem — viņu bioloģiju, uzvedību, prātu, valodu, kultūru un sociālajām institūcijām. Būtībā tā aptver gan to, kā cilvēka ķermenis darbojas kā dzīvnieka ķermenis, gan to unikālākos aspektus: valodas lietošanu, simbolisku domāšanu, sociālo organizāciju un kultūras nodošanu. Tāpēc cilvēkzinātne stāv uz robežas starp bioloģijas, sociālajām un humanitārajām zinātnēm — tās jomas pārklājas un bieži izmanto gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas metodes.
Pamata jomas un to saiknes
- Bioloģiskā perspektīva: cilvēks tiek pētīts kā organisms — fizioloģija, ģenētika, attīstība un nervu sistēma. Šo skatījumu bieži pārstāv dzīvības zinātnes un medicīna (medicīnā), kur pētījumu ētika un klīniskās metodes ir īpaši svarīgas.
- Antropoloģija: vispārīga cilvēkzinātne ir antropoloģija, kas pēta cilvēku bioloģiskās un kultūras atšķirības, cilvēku evolucionāro attīstību un materiālo kultūru. Antropoloģija savieno lauka pētījumus ar vēsturisko un salīdzinošo analīzi.
- Psiholoģija: psiholoģija pēta cilvēka prātu, kognitīvos procesus, emocijas, atmiņu un uzvedību gan individuālā, gan grupu līmenī. Tā izmanto eksperimentālas metodes, anketas un neirozinātnes pieejas.
- Socioloģija un sociālās zinātnes: socioloģija un citas sociālās disciplīnas pēta, kā cilvēki savienojas sabiedrībā, kā veidojas normas, lomas, institūcijas un to ietekme uz indivīdiem. Tādēļ cilvēkzinātnei bieži lieto arī nosaukumu sociālā zinātne.
- Valodniecība: valodniecība aplūko valodu struktūru un lietojumu, valodas attīstību un tās lomu domāšanā un kultūras pārmantošanā.
- Ekonomika un ētika: ekonomika pēta, kā cilvēki pelna iztiku un pieņem lēmumus resursu sadales kontekstā, savukārt ētika risina jautājumus par to, kādām morālajām normām jāpakļaujas cilvēku pētījumiem un rīcībai sabiedrībā.
Metodes un pieejas
Cilvēkzinātnēs izmanto plašu metožu spektru: eksperimentus, lauka novērojumus, anketas, intervijas, etnogrāfiju, statistisko analīzi, salīdzinošus pētījumus ar citām sugām un neiroloģiskas metodes. Daudzi pētījumi apvieno kvantitatīvu datu analīzi ar kvalitatīvām interpretācijām, lai saprastu gan tendences, gan nozīmes cilvēku rīcībā.
Robezes pret dabaszinātnēm un debates
Vienlaikus pastāv diskutējami jautājumi par to, kur vilkt robežu starp cilvēkzinātni un dabaszinātnēm. Piemēram, vai kultūras apmaiņa un uzvedības mērķtiecīga nodošana notiek tikai cilvēkiem, vai arī to var novērot mūsu tuvākajos pērtiķu radiniekiem. Ja tā — kultūras pētījumi kļūtu arī par daļu no primatoloģijas, un robežas starp cilvēkzinātni un dabaszinātnēm kļūtu mazāk skaidras. Tāda veida diskusijas atspoguļo arī to, ka cilvēka pētniecībā dažkārt ir nepieciešama gan bioloģiska, gan sociāla un kultūrvēsturiska pieeja.
Turklāt cilvēka klātbūtne kā novērotājs ietekmē pētījumu rezultātus — pēta to arī zinātnes filozofija. Novērotāja ietekme (observer effect), ētiskās prasības, kā arī pētījumu reproducējamība ir īpaši nozīmīgas cilvēkzinātnēs.
Praktiskās un pielietotās jomas
Cilvēkzinātnes rezultāti tiek lietoti medicīnā, sabiedrības politikā, izglītībā, uzņēmējdarbībā un citās praktiskās jomās. Bieži vien konkrētas disciplīnas nosaukums mainās atkarībā no tā, vai pētījuma objekts ir cilvēks vai citas sugas — piemēram, ekonomika attiecas uz cilvēku uzvedību, kamēr ekoloģija pēta mijiedarbību starp organismiem (šķiet pretrunīgi — tekstā izmantots izteikums "kā cilvēki, kas nav cilvēki" — domājot par citām sugām). Savukārt veterinārā medicīna lieto līdzīgas metodes kā medicīnā), bet attiecas uz dzīvniekiem.
Ētika un pētniecības atbildība
Ētika vienmēr ir centrālais elements, pētot cilvēkus: no brīvprātīgas piekrišanas un datu privātuma līdz risku mazināšanai un pētījumu sociālajam ietekmējumam. Daudzās tradīcijās uzsvars tiek likts uz to, ka cilvēku pētījumos ir jābalstās vairāk uz ētikas principiem un mazāk vienīgi uz instrumentālām ekonomiskām aprēķinām, kas ietekmē gan pētījumu plānošanu, gan rezultātu interpretāciju (sal. ētikas tradīciju norādes tekstā).
Sarežģītība un starpdisciplinaritāte
Cilvēkzinātnes ir specializētas, taču tās ir arī ļoti starpdisciplināras — sapratnei par cilvēku bieži nepieciešami antropoloģijas, psiholoģijas, socioloģijas, valodniecības, ekonomikas, bioloģijas un filozofijas ieguldījumi. Specifiskās humanitārās un sociālās zinātnes, papildus antropoloģijai, ētikai un ekonomikai), iekļauj arī psiholoģiju, socioloģiju un valodniecību. Ir arī ilgstošas diskusijas par fundamentālām tēmām, piemēram, vai matemātika ir cilvēcisks konstrukt vai universāla patiesība — skat. matemātikas filozofiju.
Kopumā cilvēkzinātne cenšas saprast, kā un kāpēc cilvēki rīkojas tā, kā rīkojas, kā viņus ietekmē bioloģiskie, sociālie un kultūras faktori un kā šīs atziņas var tikt izmantotas sabiedrības labā. Tā ir disciplīna, kurā teorija, empīrija, ētika un pielietojums bieži savijas nešķirami.
Saistītās lapas
- sajūta
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir cilvēkzinātne?
A: Cilvēkzinātne ir zinātne par cilvēkiem, kas pēta to, ar ko cilvēki atšķiras no dzīvniekiem, un to robežas. Tā aplūko arī to, kā cilvēki izmanto vārdus, mērus, skaitļus, kā viņi zina laiku un kā viņiem ir atmiņa, kā arī citus ieradumus, piemēram, tirdzniecību.
J: Kā cilvēkzinātne ir saistīta ar dzīvības zinātnēm?
A: Cilvēku ķermeņi ir dzīvnieku ķermeņi, tāpēc cilvēkzinātne ir daļa no bioloģijas, kas ir daļa no dzīvības zinātnes.
J: Kādas ir svarīgas debates cilvēkzinātnē?
A: Viena no svarīgām debatēm cilvēkzinātnē ir par to, vai kultūras apmaiņa (jeb ekonomikā norādījumu kapitāls) notiek tikai starp cilvēkiem, vai arī tā notiek arī starp mūsu lielajām pērtiķu tuvākajiem radiniekiem.
J: Kādu citu nosaukumu varētu lietot cilvēkzinātnei?
A: Cits cilvēkzinātnes nosaukums ir sociālā zinātne, jo vissarežģītākā lieta par cilvēkiem ir to, kā viņi ir saistīti viens ar otru sabiedrībā.
J: Vai dzīvības zinātne nodarbojas ar cilvēkiem kā pētāmiem objektiem?
A: Jā, dzīvības zinātnes nodarbojas ar cilvēkiem kā pētījuma objektiem (īpaši medicīnā).
J: Vai ir īpašas jomas, kas ietilpst cilvēkzinātņu jomā?
A: Cilvēkzinātņu jomā ietilpst šādas specifiskas jomas: antropoloģija, ētika un ekonomika, psiholoģija, socioloģija un lingvistika.
J: Vai matemātika tiek uzskatīta par humanitāro zinātņu daļu?
A: Ir diskusijas par to, vai matemātika ir uzskatāma par kaut ko tikai cilvēkam raksturīgu, vai arī tā ir universāla - par šo tēmu skatiet matemātikas filozofiju.
Meklēt