Savstarpēji aizvietojamas detaļas
Savstarpēji aizvietojamas detaļas ir pamatkoncepcija, kas paredz identisku vai gandrīz identisku detaļu masveida ražošanu. Pēc tam šīs daļas var salikt kopā, lai izveidotu izstrādājumu. Piemēram, automašīnas, datori, mēbeles, gandrīz visi mūsdienās izmantotie izstrādājumi ir izgatavoti no savstarpēji aizvietojamām detaļām. Šīs detaļas tiek izgatavotas ar precīzām mašīnām, lai katru detaļu varētu ievietot jebkurā izstrādājumā, kurā izmanto šo detaļu. Tā kā vairs nav nepieciešams izgatavot katru detaļu pa vienai un ar rokām, ražojumu montāžai nepieciešams mazāk darbinieku. Tas samazina ražojuma izmaksas. Daļu savstarpēja aizvietojamība ļauj arī labot ražojumus, nomainot salūzušu detaļu pret identisku jaunu detaļu. Eli Whitney bija pirmais, kas ražošanā izmantoja savstarpēji aizvietojamas detaļas.
Dažādu ražotāju pēc vienādām specifikācijām izgatavots uzgrieznis un skrūve lieliski sader kopā.
Vēsture
Vairākiem izgudrotājiem jau agrāk ir bijusi ideja par savstarpēji aizvietojamām detaļām. Taču viņu idejas versija bija saistīta ar detaļām, kurām bija ļoti mazas pielaides vai kuras izmantoja tikai ļoti vienkāršām detaļām. Zviedru izgudrotājs Kristofers Polhems 1720. gadā savā darbnīcā izmantoja maināmas detaļas pulksteņiem. Taču ārpus viņa darbnīcas šo ideju neizmantoja.
Ap 18. gadsimta vidū franču šaujamieroču meistars Honorē Blāns izstrādāja koncepciju par maināmām muškešu detaļām. Blāns centās ieinteresēt citus Eiropas ieroču meistarus, taču viņus šī ideja neuzrunāja. Taču viņš ieinteresēja amerikāņu vēstnieku Francijā Tomasu Džefersonu. Džefersons ātri saprata, ka ieroču detaļu masveida ražošana atbrīvotu Ameriku no atkarības no Eiropas detaļu avotiem. Viņam neizdevās pierunāt Blanku pārcelties uz Amerikas Savienotajām Valstīm, taču viņš pārliecināja prezidentu Džordžu Vašingtonu, ka tā ir laba ideja. Tas notika kritiskā laikā, kad Kongress gatavojās karam ar Franciju. 1798. gadā Eli Whitney saņēma pirmo līgumu par 10 000 muskešu piegādi divu gadu laikā. Vitnijs izmantoja lielu skaitu nekvalificētu strādnieku un iekārtas, lai ražotu standartizētas identiskas detaļas par zemām izmaksām. Viņš izgatavoja pirmo Amerikas Savienotajās Valstīs ražoto gludstobra flintloka musketu - Springfīldas 1795. gada modeļa musketu. Vitnija ideja par mašīnu izmantošanu savstarpēji aizvietojamu detaļu izgatavošanai aizsāka to, ko sāka dēvēt par "amerikāņu masveida ražošanas sistēmu".
Masveida ražošana
Masveida ražošanas koncepcija ir atkarīga no savstarpēji aizvietojamu detaļu izmantošanas. Viens no slavenākajiem izgudrotājiem, kas izmantoja maināmās detaļas, masveida ražošanu un montāžas līniju, bija Henrijs Fords. Atšķirībā no citiem tā laika automobiļiem viņa Ford Model T katrā automašīnā tika izmantotas vienas un tās pašas identiskas detaļas. Detaļas tika izgatavotas lielos daudzumos un nogādātas viņa montāžas rūpnīcā, kur strādnieki uz montāžas līnijas izgatavoja automobiļus. Tas ļāva Fordam saražot kvalitatīvu un gatavu transportlīdzekli tikai 93 minūšu laikā. 1914. gadā Fords paaugstināja strādnieku algas līdz 5 ASV dolāriem dienā. Tajā laikā tā bija lieliska alga, kas ļāva daudziem strādniekiem iegādāties savu modeli T. Tajā pašā gadā Fords saražoja vairāk automobiļu nekā visi pārējie automobiļu ražotāji kopā. Vislētākais 1914. gada modelis - Runabout - tika pārdots par 440 ASV dolāriem. Līdz 1925. gadam viņš varēja pārdot T modeli jau par 260 dolāriem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir savstarpēji apmaināmu daļu jēdziens?
A: Savstarpēji aizvietojamu detaļu jēdziens ir identisku vai gandrīz identisku detaļu radīšana masveida ražošanai, lai tās varētu salikt kopā un izveidot produktu.
J: Kādi ir daži piemēri produktiem, kas izgatavoti no savstarpēji aizvietojamām detaļām?
A: Daži no savstarpēji aizvietojamām detaļām izgatavotu izstrādājumu piemēri ir automašīnas, datori, mēbeles un gandrīz visi mūsdienās lietotie izstrādājumi.
J: Kāpēc savstarpēji aizvietojamas detaļas izgatavo ar precīzām mašīnām?
A.: Savstarpēji maināmās daļas tiek izgatavotas precīzās mašīnās, lai katra daļa varētu ietilpt jebkurā izstrādājumā, kurā izmanto šo daļu.
J: Kā maināmo detaļu izmantošana ietekmē to, cik daudz darbinieku ir vajadzīgi izstrādājumu montāžai?
A: Tā kā vairs nav nepieciešams izgatavot katru detaļu pa vienai un ar rokām, ražojumu montāžai nepieciešams mazāks darbinieku skaits.
J: Kāds ir ieguvums no savstarpēji aizvietojamu detaļu izmantošanas attiecībā uz ražojuma izmaksām?
A: No savstarpēji aizvietojamu detaļu izmantošanas ieguvums attiecībā uz ražojuma izmaksām ir tas, ka tās samazina izmaksas.
J: Kā savstarpēji aizstājamās daļas ļauj labot ražojumus?
A.: Daļu savstarpēja aizvietojamība ļauj labot ražojumus, aizstājot bojāto daļu ar identisku jaunu daļu.
J: Kurš pirmais ražošanā sāka izmantot savstarpēji aizvietojamas detaļas?
A: Eli Whitney bija pirmais, kas ražošanā izmantoja savstarpēji aizvietojamas detaļas.
