Īrijas Parlamentārā Partija — vēsture, Home Rule un Čārlza Parnela loma

Iepazīsties ar Īrijas Parlamentārās Partijas vēsturi: Home Rule centieni, Čārlzs Stjuarts Parnels, 19.–20. gs. likumprojekti un ceļš uz neatkarību.

Īrijas Parlamentārā partija bija Īrijas nacionālistu politiskā partija, kas 19. un 20. gadsimtā pārstāvēja Īrijas intereses Lielbritānijas parlamentā. Partijas galvenais mērķis bija panākt, lai Īrijai būtu pašpārvalde vietējiem jautājumiem (tā saucamā Home Rule), vienlaikus paliekot savienībā ar Apvienoto Karalisti. Partijas pirmcēlājs bija Īzaks Batts (Isaac Butt), bet tās slavenākais un visietekmīgākais līderis bija Čārlzs Stjuarts Parnels.

Izcelsme un organizācija

Partijas pirmsākumi meklējami 1870. gados, kad Īzaks Batts dibināja kustības, kas prasīja vietējo pašpārvaldi. No šīm iniciatīvām izauga Home Rule League un vēlāk — disciplinēta un centralizēta Īrijas Parlamentārā partija, kuru Parnell pārorganizēja 1880. gadu sākumā. Partija darbojās Lielbritānijas parlamentā, pārstāvot īru vēlētājus un bieži vien iejaucoties britu parlamenta darbā ar taktikām, kas ļāva tai iegūt lēmumu pieņemšanā sviras efektu.

Home Rule likumprojekti un politiskie rezultāti

Partijas galvenais politiskais mērķis bija Home Rule — Īrijas iekšējo lietu pārvaldes nodrošināšana ar atsevišķu likumdošanas institūciju. Galvenie posmi bija:

• 1886. gadā Lielbritānijas premjerministrs Viljams Gledstouns iesniedza pirmo Home Rule likumprojektu. Tas paredzēja dot Īrijai plašu pašpārvaldi, taču ne pilnīgu neatkarību — Īrija joprojām būtu daļa no Apvienotās Karalistes. Likumprojekts bija pretrunīgs un tika noraidīts.
• Vēlāk sekoja citi likumprojekti: otrs būtisks mēģinājums notika 1893. gadā (tas tika pieņemts Lielbritānijas Pārstāvju palātā, bet noraidīts Augstākajā palātā), savukārt 1912.–1914. gados tika pieņemts vēl viens Home Rule likums. 1914. gada Akts bija faktiski pieņemts un nodrošināja pašpārvaldes izveidi, taču tā īstenošana tika atlikta Pirmā pasaules kara dēļ.
• Paralēli politiskajām debatēm attīstījās pretreakcija Ulsterā: protestu un bruņotu pretestību organizēja daļa protestantu sabiedrības, kas nevēlējās pakļauties Dublinas baseinētai pašpārvaldei.
• 1920. gadā pieņemtais likums izveidoja divas atsevišķas valdības — Ziemeļīriju ar vietējo varu (sešās Ulsteras grāfistēs) un Dienvidīriju. Praksē Dienvidīrijas institūcijas netika pieņemtas plašākas tautas atbalsta dēļ, un turpmākais konflikts noveda pie Anglijas–Īrijas vienošanās, kuras rezultātā 1922. gadā izveidojās neatkarīgā Īrijas brīvvalsts (Irish Free State), aptverot lielāko daļu salas, bet Ziemeļīrija palika Apvienotās Karalistes sastāvā.

Čārlza Parnela loma

Čārlzs Stjuarts Parnels bija izcils organizators un karizmatiskā līdera piemērs. Viņš pārveidoja frakciju par disciplinētu, centralizētu partiju, kas spēja kontrolēt savus deputātus un izmantot parlamentārās taktikas, lai panāktu politisku sviru attiecībā pret Liberālo partiju. Parnels ietekmēja arī lauksaimniecības reformu kustības — viņš sadarbojās ar Īrijas Zemes līgas (Land League) vadību, aizstāvot īres dalībnieku tiesības un zemes jautājumos panākot kompromisus ar valdību (piem., Kilmainham vienošanās 1882. gadā).

Parnela karjera beidzās traģiski pēc 1890. gada publiskas skandalozas lietas — lietas par personisku attiecību un šķiršanās procesu (O'Shea lieta), kas noveda pie sadalījuma partijā starp parnelliešiem un anti-parnelliešiem. Šis šķelšanās periods būtiski vājināja īru parlamentāro politiku. Parnels mira 1891. gadā, un partija gadiem ilgi turpināja cīnīties ar sekām.

Vēlākie notikumi un mantojums

Pēc Parnela nāves partija bija sašķelta, taču 1900. gadā John Redmond centās to sapulcināt atpakaļ vienotībā. Redmonda vadībā partija atbalstīja Gledstona Liberālos Home Rule jautājumā un 1912. gadā atkal ieguva būtisku lomu, kad Liberal Party atbalstīja trešo Home Rule likumprojektu. Tomēr Pirmā pasaules kara izraisītā aizkave, 1916. gada Easter Rising un pēc tam notikušā bruņotā un politiskā cīņa deva impulsu radikālākām nacionālistiskām kustībām — galvenokārt Sinn Féin, kas 1918. gada vēlēšanās iznīcināja Īrijas Parlamentāro partiju politiski, iegūstot lielāko daļu vēlēšanu uzvaru un nosakot ceļu uz neatkarību.

Mantojums: Lai gan Īrijas Parlamentārā partija neveica pilnīgu atdalīšanos no Apvienotās Karalistes, tās darbība būtiski ietekmēja politisko procesu, kurā Home Rule kļuva par reālu politisku mērķi un sasniedza vairākus likumdošanas posmus. Partijas stratēģijas, sasniegtie kompromisi un arī iekšējie konflikti formēja 20. gadsimta sākuma īru politiku un galu galā veicināja ceļu uz neatkarību un salas dalījumu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Īrijas parlamentārā partija?

J: Kas izveidoja Īrijas parlamentāro partiju?

J: Kurš bija slavenākais Īrijas Parlamentārās partijas līderis?

J: Ko paredzēja Lielbritānijas premjerministra Viljama Gladstona izsludinātais Home Rule likumprojekts?

Vai sākotnējais Home Rule likumprojekts tika pieņemts?

Vai kāds no pārējiem Home Rule likumprojektiem guva panākumus?

J: Kas notika neveiksmīgo Home Rule likumprojektu vietā?

Meklēt pēc burta