Džuljeta — Urāna pavadonis: atklāšana, īpašības un orbīta

Džuljeta — Urāna mēness, atklāts Voyager 2; neliels pelēks pavadonis ar unikālu orbītu, 53 km rādiusu, zemu albedo un ekstrēmu prolatiskumu — nosaukts pēc Šekspīra.

Džuljeta ir viens no tuvāk Urānam esošajiem mēnešiem. To atklāja, analizējot Voyager 2 1986. gada 3. janvārī uzņemtos attēlus, un sākotnēji apzīmēja ar S/1986 U 2. Vēlāk mēness tika nosaukts pēc Viljama Šekspīra lugas varones — Džuljetas — un to apzīmē arī kā Urāns XI.

Orbīta un grupas piederība

Džuljeta pieder tā dēvētajai Portijas mēnešu grupai — nelielu, cieši savstarpēji saistītu Urāna iekšējo pavadoņu kopai. Grupas locekļi ir, piemēram, Bianka, Kresida, Dezdemona, Portija, Rozalinda, Kupids, Belinda un Perdita. Šie mēneši raksturojas ar līdzīgām orbītām ap Urānu un līdzīgām fotometriskām īpašībām, kas liecina par iespējamu kopīgu izcelsmi vai līdzīgiem virsmas apstākļiem.

Fiziskās īpašības

Par Džuljetas fiziskajām īpašībām zināms pavisam maz, jo pieejami novērojumi galvenokārt balstās uz Voyager 2 attēliem. No pieejamajiem datiem var izcelt sekojošo:

• Rādiuss: aptuveni 53 km (vērtība, kas minēta agrīnajos novērojumos).
• Ģeometriskais albedo: apmēram 0,08 — tas nozīmē, ka virsma atstaro relatīvi maz gaismas.
• Forma: attēlos Džuljeta izskatās izstiepta — to raksturo prolatiskā sferoīda asu attiecība aptuveni 0,5 ± 0,3, kas norāda uz ievērojamu izstiepumu.
• Krāsa/virsma: virsma tiek aprakstīta kā pelēka, bez izteiktām spilgtām iezīmēm attēlos.
• Rotācija: tāpat kā daudziem Urāna iekšējiem pavadoņiem, Džuljetai, visticamāk, ir sinhrona rotācija (viena un tā pati puses vērsta pret Urānu), tomēr precīzi rotācijas dati balstās uz ierobežotiem novērojumiem.

Novērojumi un nākotnes pētījumi

Lielākā daļa informācijas par Džuljetu nāk no Voyager 2 attēliem. Tālākai sapratnei par šī mēness ģeoloģiju, sastāvu un dinamiku būtu nepieciešami kvalitatīvāki novērojumi — gan ar uzlabotām teleskopiskajām metodēm (piem., Hubble vai kosmiskie teleskopi), gan potenciāli ar nākotnes kosmiskajām misijām, kas varētu mērķēt Urānam un tā tuvākajiem pavadoņiem. Līdz šim Džuljetas mazais izmērs un tuvais stāvēšanas attālums no Urāna apgrūtina detalizētus novērojumus no Zemes.

Noslēgums

Kopumā Džuljeta ir neliels, pelēks un relatīvi izstiepts Urāna pavadoņs, kas pieder Portijas grupai. Lai gan tās orbīta un daži vizuāli parametri ir noskaidroti, daudz kas par šo mēnesi paliek nezināms — tāpēc Džuljeta ir piemērs no mazajiem Saules sistēmas objektiem, kurus varētu detalizētāk pētīt nākotnes misijās.

Meklēt pēc burta