Prūsijas karalis
Prūsijas karalis bija tituls, ko Prūsijas valdnieki lietoja no 1702. līdz 1772. gadam.
Valdnieki, kas bija arī Brandenbergas prinči un markgrāfi, vēlējās kļūt par karaļiem, taču zināja, ka Svētās Romas imperators viņiem šo titulu nepiešķirs.
Apmaiņā pret atbalstu Spānijas mantojuma karā imperators Leopolds I atļāva Frīdriham saukt sevi par Prūsijas karali. Prūsijas hercogiste atradās ārpus impērijas, un viņš tika uzskatīts par karali tikai ārpus impērijas.
1772. gadā Frīdrihs II anektēja lielāko daļu Polijas un nolēma sevi saukt par Prūsijas karali. Svētās Romas impērijas imperators vairs nebija tik spēcīgs, un 1806. gadā impērija beidza pastāvēt.
