Islandes Karaliste (1918–1944): konstitucionālā monarhija un pāreja uz republiku

Islandes Karaliste (1918–1944): stāsts par konstitucionālo monarhiju, Dānijas saistībām, Otrā pasaules kara okupāciju un referendumam sekojošu pāreju uz republiku.

Islandes karaliste (islandiešu: Konungsríkið Ísland; dāņu: Kongeriget Island) bija konstitucionālamonarhija, kurai bija personālūnija ar Dāniju. Karaliste tika izveidota 1918. gada 1. decembrī, kad Stokholmā parakstītais Savienības akts (Act of Union) piešķīra Islandei plašu suverenitāti, saglabājot kopīgu monarhu. Šis akts paredzēja, ka Dānija pēc Islandes pieprasījuma sniegs palīdzību ārlietās un aizsardzībā, kā arī paredzēja paredzamu pārskatīšanas termiņu pēc 25 gadiem.

Politiskā un konstitucionālā nostādne

Savienības akts deva Islandei tiesības lietot savu karogu un oficiāli pasludināja valsts ārpolitisko neitralitāti. Praktiski tas nozīmēja, ka iekšpolitiskos jautājumos Islande bija patstāvīga, kamēr personālā savienība ar Dāniju saglabāja simbolisku saišu un kopīga monarha institūciju. Monarhijas loma valsts iekārtā bija galvenokārt konstitucionāla un ceremonialas dabas.

Otrā pasaules kara ietekme un de facto neatkarības nostiprināšanās

1940. gada 9. aprīlī Vācija okupēja Dāniju, kas faktiski pārtrauca tiešo sakaru starp Kopenhāgenu un Reikjavīku. Šajā situācijā Althings pārņēma vairākas izpildvaras funkcijas un pieņēma lēmumus, kas īslaicīgi nodrošināja Islandes valsts vadību, kamēr Dānijas valdība atradās okupācijā. 10. maijā 1940. gadā Lielbritānijas bruņotie spēki ieņēma Islandi, lai novērstu vācu iebrukuma draudus; 1941. gadā Lielbritāniju aizstāja ASV spēki, kas palika salā karadarbības laika un pēckara periodā.

Otrā pasaules kara apstākļos Islandes prakse ārlietās un aizsardzībā kļuva arvien neatkarīgāka — Dānijas prasītais starpniekdarbības modelis faktiski apstājās. 1941. gadā Sveinn Björnsson tika iecelts par reģentu (izpildot galvaspilsētas funkcijas), un viņš vēlāk kļuva par pirmo Islandes prezidentu pēc republikas izveides.

Referendums un republikas izveide

Ar karu saistīto sakaru traucējumu dēļ 1944. gada pavasarī tika rīkots konstitucionālais referendums par monarhijas atcelšanu un jaunas konstitūcijas pieņemšanu. Referendums notika 20. un 23. maijā 1944. gadā, un tajā ar lielu balsu pārsvaru — aptuveni 98,5 % — atbalstīja republikas izveidi un jaunu konstitūciju. Oficiāli republika tika pasludināta 1944. gada 17. jūnijā (kas vēlāk kļuva par valsts svētku dienu). Referendumā pieņemtais lēmums arī nostiprināja valsts suverenitāti ārlietu un aizsardzības jomā.

Par jaunās valsts galvu kļuva Sveinn Björnsson, bet Dānijas monarhs Kristians X nosūtīja Islandes tautai apsveikuma vēstījumu, kas tika uztverts gan ar siltumu, gan ar dažiem kritiskiem komentāriem, ņemot vērā kara izraisītās spriedzes un Dānijas nenoteikto stāvokli tajā brīdī.

Mantojumā

Periodā 1918–1944 Islande pārgāja no personālās savienības un konstitucionālas monarhijas pie pilnīgas republikas. Šis izbeigtais posms iezīmē pāreju uz pilnīgu ārpolitisku un iekšpolitisku neatkarību, kas sekoja starptautiskām sacensībām un kara laika realitātēm. Islandes Republikas izveidošana 1944. gadā iezīmē šo procesu kulmināciju un nodrošināja pamatu mūsdienu neatkarīgai Islandes valstij.

Meklēt pēc burta