Senā Armēnijas karaliste — vēsture, dinastijas un teritorijas

Atklāj Senās Armēnijas karalistes vēsturi, dinastijas un plašās teritorijas — no Artaksijadiem līdz Tigrānam II: impērijas uzplaukums, sadalīšanās un mantojums.

Senā Armēnijas karaliste pastāvēja kā neatkarīga monarhija aptuveni no 331. g. p. m. ē. līdz 428. g. p. m. ē. Tā savas varenākās pastāvēšanas laikā bieži tiek dēvēta arī par "Armēnijas impēriju" — īpaši attiecībā uz Tigrāna II valdīšanas periodu.

Vēstures pārskats

Pēc Ahemenīduimpērijas sabrukuma senākās provincēs un satrapijās radās varas vakuums, un teritorijas, kas agrāk piederēja Ahemenīdiem, tika sadalītas vietējo valdnieku un klanu pārziņā. Kādā brīdī Armēnijas apvidus kļuva par daudzām nelielām vienībām — satrapija transformējās līdz aptuveni 120 klanu teritorijām.

Pēc Seleikīdu impērijas — Aleksandra Lielā īslaicīgās impērijas helēniski grieķu pēcteces — pakāpeniskas vājināšanās, aptuveni apmēram 190. g. p. m. ē. tika nodibināta jauna, helēniski orientēta Armēnijas valsts, ko saista ar valdnieku Artaksiju (Artaxias I). No šī brīža sākās plašāks centrālas karaļvalsts veidošanās process.

Apmēram 95.–55. g. p. m. ē. Armēnija sasniedza savu varenumu Tigrāna II (Tigran Lielais) laikā — šajā periodā valsts ietekme un teritorija paplašinājās pār plašiem Kaukāza un Maziāzijas apgabaliem, stiepās uz ziemeļaustrumiem līdz Kuras upei un uz rietumiem līdz Vidusjūrai, iekļaujot daļas no mūsdienu Turcijas, Sīrijas un Libānas austrumiem.

Armēnija pastāvīgi atradās spiediena punktā starp lielajām kaimiņvalstīm — Romas austrumu provinces un Persijas valstīm — un ilgu laiku bija vienā no Romas impērijas ietekmes sfērām. Romas un Persijas (Parfijas, vēlāk Sasanīdu) ambīcijas bieži noveda pie bruņotiem konfliktiem un iejaukšanās Armēnijas iekšējās lietās.

Dinastijas un varas maiņa

• Orontīdu (Orontid) — agrākās dinastijas, kas valdīja Armēnijas apgabalos jau kopš persiešu perioda.
• Artaksīdu (Artaxiad) — dinastija, kuru saista ar Artaksiju (apm. 190. g. p. m. ē.) un Tigrāna II laikmeta varenību.
• Arsakīdu dinastija (Aršākuni) — 1. gadsimtā pēc Kristus (apm. 54. g.) Armēnijā sākās Arsakīdu valdīšana, kas turpinājās dažādās formās nākamos gadsimtus; šī dinastija bieži darbojās kā starpposma vara starp Romas un Persijas ietekmēm.

1. gadsimtā un vēlākos laikos Romas un Parfijas/Sasanīdu iejaukšanās izraisīja regulāras varas maiņas un vietējo valdnieku nomaiņu. 4. gadsimtā politiskā spriedze starp Bizantiju un Persiju kulminēja ar Armēnijas sadali: apmēram 387. gadā valsts teritorija tika sadalīta starp Romas (vēlāk — Bizantijas) rietumu daļu un Persijas austrumu daļu (Persijas Armēnija). Persijas kontrolētajā daļā līdz 428. gadam valdīja Arsakīdu klientu karaļi, bet 428. gadā Persijas varas ietekmē vietējā monarhija tika atcelta un reģions integrēts Sasanīdu administrācijā.

Teritorijas, administrācija un kultūra

Armēnijas politiskā struktūra evolucionēja no klanu vadības uz centrālu karaļvalsti ar galvaspilsētām, kuras laika gaitā mainījās — piemēram, Artaksata un Tigranakerta. Valsts bija kultūriski daudzslāņaina: tajā saplūda helēnisma ietekmes, vietējās tradīcijas un orientālās tradīcijas.

Tigrāna laikmeta paplašināšanās deva iespēju ekonomiskai attīstībai, tirdzniecībai un diplomātiskajām attiecībām ar apkārtējām lielvarām. Tomēr pastāvīgs spiediens no Romas un Persijas ierobežoja ilgtermiņa stabilitāti.

Valoda, iedzīvotāji un mantojums

No 2. gadsimta p. m. ē. Lejasarmēnijas (ieskaitot mūsdienu Karabahu) iedzīvotāji lielākoties runāja armēniski, kas liecina, ka mūsdienu armēņi ir šo runātāju kultūras un valodas pēcteči. Armēņu valoda un kultūra saglabāja savu identitāti cauri laikmetiem, neraugoties uz ārējām varām un iejaukšanos.

4. un 5. gadsimtā notika svarīgi kultūras pavērsieni — piemēram, 405. gadā izveidotā armēņu alfabēta ieviešana (Mesropa Maštoca darbība) stiprināja literāro un kultūras atmodu un palīdzēja saglabāt nacionālo identitāti pat pēc karaļvalsts zaudēšanas 428. gadā.

Noslēgumā

Senā Armēnijas karaliste bija svarīgs reģionāls spēks un kultūras centrs, kas, pateicoties savām ģeopolitiskajām pozīcijām, iesaistījās lielvaru cīņās, bet vienlaikus veidoja stipru vietējo identitāti. Tās vēsturiskā nozīme joprojām ir jūtama mūsdienu Armēnijas un Kaukāza kultūras mantojumā.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds bija Armēnijas karalistes nosaukums?

J: Kā to dažkārt dēvē?

J: Kad tā valdīja Senajos Tuvajos Austrumos?

J: Cik karaļu dinastijas valdīja tās pastāvēšanas laikā?

J: Kas bija pirmā dinastija, kas valdīja Armēnijā?

J: Kas bija pēdējā dinastija, kas valdīja Armēnijā?

J: Kādā valodā runāja senajā Armēnijā?

Meklēt pēc burta