Argeādu dinastija: Maķedonijas valdnieki, Filips II un Aleksandrs Lielais

Argeādu dinastija: Maķedonijas dibinātāji un varenākie valdnieki — Filips II un Aleksandrs Lielais. Uzzini par viņu diženo varu, karu un mantojumu.

Argeadu dinastija (grieķu: Ἀργεάδαι, Argeádai) bija senais doriešu izcelsmes Maķedonijas karaļnams. Viņi bija arhaiskās Grieķijas Maķedonijas karalistes dibinātāji un valdošā dinastija no aptuveni 700. līdz 310. gadam p. m. ē. Tiek uzskatīts, ka Argeadu dzimtas pārstāvji pasludināja savu izcelsmi no Herakla, lai nostiprinātu leģitimitāti un saikni ar grieķu mitoloģiju. Slaveni karaļi bija Filips II Maķedonijas, kurš apvienoja grieķu pilsētvalstis un modernizēja armiju, un Aleksandrs Lielais, kurš sakāva Persijas impēriju un izveidoja plašu Aleksandra impēriju. Argeadu dinastija zaudēja varu Diadohijas (pēcmirstošo ģenerāļu) karos, kad tika nogalināts jaunais Aleksandrs IV Maķedonijas un viņa māte Roksana, nodrošinot dinastijas pārtraukumu ap 310.–309. g. p. m. ē.

Izcelsme un leģendas

Argeadu ģimene sevi pasludināja par Herakla pēctečiem, kas bija bieži lietota prakse, lai nostiprinātu valdnieku dievišķo vai varonīgo statusu. Viņu sākotnējo vēsturi sedz gan mīti, gan fragmentāri vēsturiskie avoti — senie hronisti un pēckara leģendas. Tradicionāli tiek minētas vairākas agrīnas valdnieku figūras, kuru datācijas nav pilnīgi drošas, taču no 7. gadsimta p. m. ē. Maķedonijas vietējā politiskā nozīme sāka pieaugt.

Politiskā un administratīvā attīstība

Argeadu dinastija nozares veidoja Maķedonijas valsts institūcijas: centralizētu karalisko varu, jaunu administratīvu centru un profesionālu karaspēku. Sākotnēji karaļi valdīja no vecās galvaspilsētas Aigaja (mūsdienu Vergina), vēlāk par galvaspilsētu kļuva Pella. Karaļa varai bija gan militārs, gan reliģisks un tiesisks aspekts — valdnieks bija valdnieks, augstākais karavīrs un svētais pārstāvis savā valstī.

Militārās reformas: Filipa II ieguldījums

Filips II (valdīja 359.–336. p. m. ē.) ieviesa būtiskas reformas, kas pārvērta Maķedoniju par reģionālu varu:

• Viņš profesionāli organizēja armiju, ieviešot pastāvīgas karaspēka vienības un sistēmu atlīdzībai.
• Ieviesa garo šķēpu — sarissа — un pārstrādātu falangas taktiku, kas deva maķedoniešiem lielu kaujas priekšrocību.
• Attīstīja bruņoto jātnieku (hetairoi) lomu kā ātru un tiešu spēka elementu kaujā.
• Veicināja pilsētu alianšu un diplomātijas izmantošanu, apvienojot vai padarot par pakļautām daudzas grieķu pilsētas.

Filips arī nostiprināja iekšpolitiku, reformēja valsts finanšu sistēmu un paplašināja maķedoniešu ietekmi uz Balkāniem.

Aleksandrs Lielais un dinastijas kulminācija

Aleksandrs Lielais (356.–323. p. m. ē.), Filipa dēls, pārņēma varu 336. p. m. ē. un turpināja tēva politiku, taču viņa ambīcijas pārauga plaša mēroga ekspansijā. Svarīgākie aspekti:

• 336.–323. p. m. ē. vadīja ekspedīciju pret Persijas impēriju, sakāva Dāriju III vairākās kaujās un pakļāva Persiju.
• Paplašināja savas kaujas līdz Ēģiptei, Mezopotāmijai, Afganistānai un līdz Indijas rietumu daļai, izveidojot milzīgu impēriju.
• Veicināja jaunu pilsētu dibināšanu (daudzas ar nosaukumu Aleksandrija), kas kļuva par grieķiskā kultūras un tirdzniecības centriem.
• Aleksandra valdīšanas laikā sāka izplatīties helēnisms — grieķu kultūras, valodas un administrācijas elementi — pa iegūtajām teritorijām.

Dinastijas sabrukums un Diadohijas karu sekas

Pēc Aleksandra nāves 323. p. m. ē. viņa jaunais dēls Aleksandrs IV (kopā ar māti Roksanu) tika atzīts par simbolisku valdnieku, bet reālā vara nonāca Aleksandra ģenerāļu — diadohu — rokās. Sekas:

• Ilgas cīņas starp diadohiem par impērijas teritorijām un varu, kas noveda pie Aleksandra lielās impērijas sadalīšanas.
• Argeadu dinastijas pēdējie tiešie pārstāvji, tostarp Aleksandrs IV un Roksana, tika nogalināti (ap 310.–309. p. m. ē.), kuru rezultātā dinastija praktiski beidza pastāvēt un Maķedonija nonāca citu valdnieku rokās, piemēram, Kassandra un vēlāk Antigona, Seleuka un Ptolemaja pēctečos.

Mantojums un arheoloģiskie pierādījumi

Argeadu dinastijas mantojums ir daudzšķautņains:

• Kultūras: helēnisma izplatīšana, ko veicināja Aleksandra iekarojumi, radot jauktu kultūras, mākslas un zinātnes mijiedarbību visā Tuvajos Austrumos un uz austrumiem.
• Politiskā: Filipa un Aleksandra izveidotās militārās un administratīvās idejas ietekmēja nākamo helēnistisko valstību organizāciju.
• Arheoloģiskā: slaveni atklājumi, piemēram, karaļu kapenes pie Aigajas/Verginas (kuru saista ar Argeadu karaliskajām kapenēm), sniedz materiālus pierādījumus par bagātu domāšanu, bruņojumu un amatniecību.

Strīdi un pētniecība

Pētnieku vidū pastāv diskusijas par Argeadu sākumiem, par viņu etnisko saikni ar grieķiem un doriešiem, un par detaļām agrīnajā kronoloģijā. Avotu retums un to fragmentaritāte nozīmē, ka daudzas agrīnas detaļas paliek hipotēzes līmenī, taču kopumā Argeadu dinastija tiek atzīta par galveno spēku, kas pārveidoja Maķedoniju no reģionālas ciltstēmas valsts par patstāvīgu kara un politisku varu Grieķijas pasaulē.

Galvenie Argeadu dinastijas aspekti īsumā:

• Valdīja aptuveni 7. gadsimta līdz 4. gadsimta p. m. ē. robežās.
• Pasludināja saikni ar Heraklu, lai nostiprinātu savu leģitimitāti.
• Filips II un Aleksandrs Lielais — centrālas figūras dinastijas izaugsmē un paplašināšanā.
• Dinastijas gals notika Diadohijas karos pēc Aleksandra nāves, bet tās ietekme uz vēsturi un kultūru saglabājās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas izveidoja Argeadu dinastiju?

J: Kur atradās viņu mājas?

J: Kura pilsēta kļuva par viņu galvaspilsētu?

Jautājums: Cik tālu paplašinājās Maķedonijas vara Amintasa I valdīšanas laikā?

J: No kurienes tie, domājams, bija cēlušies?

Kāds slavens ķēniņš pakļāva Grieķiju un kā hegemons apvienoja Grieķijas pilsētu valstis?

J: Kas vadīja armiju, kas iekaroja lielāko daļu tolaik zināmās pasaules, izveidojot plašu impēriju, kas stiepās no Maķedonijas un Grieķijas līdz Ēģiptei un Indas upei, kā arī sakāva Persijas Ahemenīdu impēriju?

Meklēt pēc burta