Kas ir laktācija? Piena ražošana, hormoni un imunitātes nozīme

Ar laktāciju apzīmē piena izdalīšanos no krūtīm, kad māte baro mazuļus. Tas notiek gandrīz visu zīdītāju mātītēm pēc mazuļu piedzimšanas. Cilvēkiem šo procesu sauc arī par barošanu ar krūti vai zīdīšanu.

Laktācijas posmi

Kolostruma (pirmais piens) periods: pirmajās dienās pēc dzemdībām māte izdala mazu daudzumu, bet ļoti koncentrētu imūnaktīvu šķidrumu — kolostrumu, kas ir bagāts ar olbaltumvielām, IgA antivielām un caureju veicinošiem faktoriem, kas palīdz attīrīt mazuļa zarnas.

Transicionālais piens: pēc dažu dienu līdz pāris nedēļu ilgas pārejas kolostrumam seko pārejas piens, kurā sāk pieaugt tauku un laktozes saturs.

Mūžīgais (maturais) piens: pēc 2–6 nedēļām veidojas stabilāka piena sastāva fāze, kurā ir optimāls tauku, laktozes un olbaltumvielu līdzsvars ilgstošai barošanai.

Piena sastāvs un imunitātes nozīme

Piena sastāvā ir:

• tauki (enerģijai un smadzeņu attīstībai),
• laktoze (galvenais ogļhidrātu avots),
• olbaltumvielas (kazeīns un sūkalu proteīni),
• vitamīni un minerālvielas (piemēram, D vitamīns, kalcijs),
• oligosaharīdi (veicina labvēlīgo zarnu mikrobiomu un aizsargā pret patogēniem),
• antivielas un citas imūnaktīvās vielas — IgA, IgM, IgG, laktoferrīns, lizozīms, un dzīvas šūnas (limfocīti un makrofāgi).

Papildus barības vielām mātes pienā ir arī dažādas antivielas, kas aizsargā mazuli, līdz tam izveidojas sava imūnsistēma. Kad bērns piedzimst, viņa ķermenī ir IgG antivielas, kas iegūtas no mātes placentas. Paša cilvēka imūnglobulīnu veidošanās pēc piedzimšanas ilgst aptuveni sešus mēnešus, tāpēc mātes piens pagaidām nodrošina IgA antivielas kā pagaidu aizsardzību.

Hormoni un fizioloģija

Piena ražošanai nepieciešami hormoni prolaktīns un oksitocīns.

• Prolaktīns stimulē piena sintēzi piena ražojošajās alveolārās šūnās. Prolaktīna izdalīšanos veicina zīdīšana (krūts stimulācija) un tiek nomākta ar dopamīna ietekmi hipofīzē; tāpēc hormonālās izmaiņas (piemēram, kontracepcijas ar estrogēnu) var ietekmēt laktāciju.
• Oksitocīns izraisa piena izspiešanos (let‑down reflex) saraujot piena kanālu apkārtējos mioepiteliālos audus, ļaujot pienam plūst uz krūtsgalu. Oksitocīna atbrīvošanos var izraisīt bērna zīdīšana, skaņas vai emocionāls kontakts.

Laktācijas regulēšana un praktiski aspekti

Piena daudzums un pieejamība pārsvarā darbojas pēc pieprasījuma — jo biežāk un efektīvāk tiek tukšotas krūtis (zīdīts vai izsūknēts pienu), jo lielāka signāla intensitāte prolaktīnam un lielāka piena ražošana. Risinājumi, ja piena ir par maz: biežāka zīdīšana, pareiza piesūce, pumpēšana starp ēdienreizēm, atbalsts no zīdīšanas konsultanta; ja ir pārlieku piesūkusies krūts (engorgement) vai mastīts, nepieciešama medicīniska aprūpe.

Priekšrocības zīdainim un mātei

• mazāka infekciju (vidusauss, elpceļu, gastrointestinālas) risku bērniem;
• labāka zarnu mikrobioma veidošanās pateicoties oligosaharīdiem un probiotiskajiem elementiem;
• kortikālā un kognitīvā attīstība saistīta ar taukskābēm (DHA);
• mātei — ātrāka dzemdes saraušanās un mazāks asiņošanas risks tūlīt pēc dzemdībām, ilgtermiņā samazināts risks krūts un olnīcu vēzim, iespējams labvēlīga ietekme uz svara atgūšanu.

Ierobežojumi un kontrindikācijas

Kaut gan zīdīšana parasti ir droša un ieteicama, pastāv situācijas, kad zīdīšana nav ieteicama vai jākoriģē:

• infekcijas (piem., neārstēta tuberkuloze) vai terapija ar noteiktām zālēm, kas izdalās pienā — nepieciešama konsultācija ar ārstu;
• retos gadījumos māte ar HIV vai HTLV var pārnest vīrusu ar pienu (atkarībā no reģiona veselības vadlīnijām bieži ieteikts barot ar mākslīgu maisījumu);
• bērna iedzimta galaktozemija — kontrindikācija zīdīšanai;
• zāles, narkotikas, alkohols un smēķēšana var ietekmēt piena kvalitāti un drošību.

Kā veicināt veiksmīgu laktāciju — padomi

Uzklāšana un pareiza piesūce: labs piesūces spēks un pareiza pozicionēšana palīdz iztukšot krūti efektīvāk un novērst bojāto sūciņu un sāpju rašanos.
• zīdīt pēc pieprasījuma, ne plānveidīgi — gan nakts ēdināšana ir svarīga stimulācijai;
• atpūta, pietiekams šķidruma un sabalansēts uzturs; ja nepieciešams, meklēt atbalstu no vecmātes vai zīdīšanas konsultanta;
• ja nepieciešams atvilkties vai uzturēt pieprasījumu (piemēram, atgriežoties darbā), regulāri pumpēt pienu un pareizi uzglabāt.

Komplikācijas

Var rasties problēmas kā sāpīgas plaisas krūtsgalos, engorgement (pārbloķēšanās), blokēti kanāli, mastīts (iekaisums, ko var pavadīt drudzis). Agrīna iejaukšanās, labs piesūces tehnika un, ja nepieciešams, medicīniskā ārstēšana, parasti nodrošina atveseļošanos bez ilgtermiņa seku.

Piena ražošanas evolūcijā tika izmantota īpašība, kas bija jau pirms mūsdienu zīdītājiem. Šūnas, kas ražo pienu, attīstījās no ādas apokrīnajiem dziedzeriem:

"Amniotu koka sinapsīdu atzaram, kas atdalījās no citiem taksoniem Pensilvānijas periodā (pirms >310 miljoniem gadu), izveidojās dziedzeru, nevis zvīņveida apvalks".

Nozīme: tā kā sinapsīdu ādā bija dziedzeri, bija iespējams attīstīt piena ražošanu.

Rekomendācijas

Pasaules Veselības organizācija un daudzas pediatrijas asociācijas iesaka ekskluzīvu zīdīšanu pirmajos 6 mēnešos un turpināt barot ar krūti kopā ar papildbarību līdz vismaz 2 gadu vecumam vai ilgāk pēc izvēles. Ja rodas jautājumi par laktāciju, pretendē uz atbalstu no veselības aprūpes speciālistiem vai sertificēta zīdīšanas konsultanta — pareiza informācija un atbalsts būtiski palielina veiksmīgas zīdīšanas iespējas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir laktācija?

J: Kādi zīdītāji ražo pienu?

J: Kā platipuss izdala pienu?

Vai ir sugas, kurās zīdītāju tēviņi ražo pienu?

J: Kādas daļas ir atrodamas mātes pienā?

J: Kādi hormoni ir nepieciešami, lai ražotu mātes pienu?

Meklēt pēc burta